ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Maijs 2005 /Nr.16 (371)

Rakstveida process administratīvajā tiesas procesā

Administratīvās lietas izskatīšana tiesā ir iespējama ne tikai mutvārdu procesā, bet arī rakstveida procesā. (..) rakstveida procesā lietas apstākļi tiek noskaidroti bez lietas izskatīšanas tiesas sēdē.3 Šāds rakstveida process administratīvajā tiesas procesā ir nepieciešams, lai paātrinātu lietas izskatīšanu.

Rakstveida process administratīvajā tiesas procesā
VAIVODSK.PNG (88916 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Mg.iur. Konstantīns Vaivods, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora palīgs

Jau pagājis vairāk nekā gads, kopš stājies spēkā Administratīvā procesa likums1 (turpmāk – APL). Tomēr praksē vēl netiek plaši izmantotas visas tā piedāvātās iespējas. Šajā rakstā tiks aplūkots rakstveida process administratīvajā tiesas procesā,2 kas ir svarīgs administratīvā tiesas procesa instruments, ar kura palīdzību administratīvās lietas var tikt izskatītas daudz ātrāk.

Rakstveida un mutvārdu process

Administratīvās lietas izskatīšana tiesā ir iespējama ne tikai mutvārdu procesā, bet arī rakstveida procesā. Uz to norāda APL 107.panta pirmā daļa, kur expressis verbis noteikts, ka “tiesa lietas apstākļus noskaidro, izskatot lietu mutvārdu vai rakstveida procesā”. Izskatot lietu mutvārdu procesā (APL 113.pants), lietas apstākļi tiek noskaidroti tiesas sēdē, bet, izskatot lietu rakstveida procesā, lietas apstākļi tiek noskaidroti, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem (APL 107.panta otrā un trešā daļa). Tādējādi rakstveida procesā lietas apstākļi tiek noskaidroti bez lietas izskatīšanas tiesas sēdē.3 Šāds rakstveida process administratīvajā tiesas procesā ir nepieciešams, lai paātrinātu lietas izskatīšanu.4
1921.gada 21.marta likuma “Par administratīvām tiesām” 5 34.pantā bija noteikts, ka “lietas referēšana un mutiska sacīkste notiek atklātā tiesas sēdē”. Tātad pamatprincips bija, ka lietas tika skatītas atklātā tiesas sēdē mutiskas sacīkstes formā.
Tomēr šajā likumā bija paredzēts izņēmums no šīs kārtības. Proti, likuma 47.pants noteica, ja tiesa no iesniegtās sūdzības pārliecinās, ka prasījums ir pietiekami dibināts, tad tiesa ir tiesīga apmierināt prasību ar motivētu pavēli bez lietas tālākas tiesāšanas.6 Tādējādi tiesai jau no iesniegtās sūdzības bija jākonstatē, ka prasījums ir pamatots (ja nav nepieciešams papildus kaut ko vēl noskaidrot lietā) un tad tā varēja apmierināt prasību ar motivētu pavēli bez lietas izskatīšanas tiesas sēdē.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Mārtiņš Paparinskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Deportāciju prāvas: starptautisko tiesību skatupunkts
Likumdevēja nezināšana starptautisko krimināltiesību jautājumos ir radījusi normu, kura sevī savieno pretrunīgas idejas un padara ļoti problemātisku kvalitatīvu spriedumu taisīšanu uz šīs normas pamata.
Tiesību prakse
Par zaudējumu piedziņu
Lai apmierinātu prasību par zaudējumu atlīdzību, nepieciešami vismaz četri priekšnoteikumi - personas prettiesiska rīcība, personas vaina, zaudējumu esamība, kā arī cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem.
4 komentāri
Romāns Apsītis
Domu mantojums
Neatkarības deklarācijas pieņemšanas gadadienā
4.maija Deklarācija sastāv no visai garas preambulas ar vēsturisko faktu izklāstu un to novērtējumu, kā arī no lemjošās jeb rezolutīvās daļas, kurā ietverti deviņi punkti. Preambulā rezumēts, ka Latvijas Republikas iekļaušana ...
Jānis Pleps
Domu mantojums
Pie latviešu parlamentārisma saknēm
Šā gada 1.maijā nozīmīga jubileja aprit latviešu parlamentārismam. Pirms astoņdesmit pieciem gadiem uz savu pirmo sēdi sapulcējās Latvijas Satversmes sapulces deputāti. Savās atmiņās viens no redzamākajiem latviešu valstsvīriem ...
Jānis Pleps
Informācija
Administratīvā procesa izspēle: kurš uzvarēs?
AUTORU KATALOGS