ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Jūlijs 2005 /Nr.26 (381)

Par neatliekamo medicīnisko palīdzību un cilvēka pamattiesībām
Mg.iur.
Jānis Ievītis
Rīgas tiesas apgabala prokurors 

Par neatliekamo medicīnisko palīdzību un cilvēka pamattiesībām

Jānis Ievītis, LU Juridiskās fakultātes doktorants, Rīgas tiesas apgabala prokurors

IEVITIS.PNG (107083 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

2005.gada 1.aprīlī stājās spēkā 2004.gada 21.decembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.1036 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”. Šie noteikumi izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 4.pantu. Vienlaikus tika atzīti par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 21.oktobra noteikumi Nr.360 “Slimokasu izveides un darbības noteikumi” un Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumi Nr.35 “Kārtība, kādā tiek nodrošinātas tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību”.
Ministru kabineta noteikumi Nr.1036 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” mēģina sakārtot un ieviest kārtību veselības aprūpē, tai skaitā arī tās finansēšanā, taču rodas jautājums, vai, pieņemot šos noteikumus, ir ņemtas vērā visas starptautiskās un nacionālās tiesību normas? Šajā aspektā uzmanība sevišķi ir pievēršama pieņemto noteikumu 6.sadaļai – “Neatliekamā medicīniskā palīdzība”.
Saeima 2001.gada 6.decembrī pieņēma likumu “Par Eiropas Sociālo hartu”, ar kuru apstiprināja, ka tiek pieņemta 1961.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ieva Freija, Dace Lutere-Timmele, Normunds Vasariņš
Eiropas telpā
Prejudiciāls jautājums Eiropas Kopienu tiesai
Viens gads ir ļoti īss laikposms, lai tiesiskā realitāte kļūtu par faktisku realitāti, tāpēc nav pārsteidzoši, ka Latvijas tiesas līdz šim vēl nav uzdevušas prejudiciālu jautājumu. Kopienu tiesību vēsture liecina - paiet zināms ...
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Slēdziens par pretējo
Sastopoties ar likuma nepilnību, ne vienmēr ir izdarāms secinājums, ka šāda nepilnība ir pretēja likuma plānam. Var būt situācijas, kurās likuma nepilnība ir apzināts likumdevēja lēmums, jo likumdevējs nav vēlējies kādu dzīves ...
2 komentāri
Kristīne Dupate
Skaidrojumi. Viedokļi
Par tiesas spriedumu Santa lietā
Sabiedrībā zināmā Santa lieta ir būtiska ne tikai attiecībā uz diskrimināciju seksuālās orientācijas, bet arī citu iemeslu dēļ. Jāpiezīmē, ka diskriminācijas aizlieguma princips Darba likumā ieviests no Eiropas Kopienas (EK) ...
Pēteris Leiškalns
Vēstules
Jūrmala: vēlēta vara vai vietvalži?
Tiesību prakse
Par mantkārīga nolūka jēdziena izpratni
AUTORU KATALOGS