ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Maijs 2006 /Nr.19 (422)

Vides trokšņa tiesiskais regulējums un nepilnības
1 komentāri

Vides trokšņa tiesiskais regulējums un nepilnības

 

Dipl.iur., Dipl.ing. Vineta Dadeka, Valsts kancelejas juriskonsulte

 

07.JPG (9980 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Raksta pamatā – diplomdarbs ”Vides trokšņa tiesiskais regulējums un tā nepilnības Latvijā”, kas izstrādāts un aizstāvēts Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē 2005. gadā. Diplomdarba vadītāja LU lektore Silvija Meiere, recenzente – prof. Dr.iur. Ilma Čepāne.

Viens no fizikālā vides piesārņojuma veidiem ir troksnis. Troksnis ir lielpilsētas neatņemama sastāvdaļa, jo pilsētas vides īpatnības pieļauj blakus pastāvēt dzīvojamām mājām, sabiedriskajam transportam, atpūtas un izklaides vietām, rūpnieciskām ražotnēm. Trokšņi laika gaitā mainās, jo mainās tehnoloģijas, ko izmanto rūpniecībā, transportā un izklaides industrijā.

Lai arī kopš padomju laikiem ir piedzīvots nozīmīgs rūpniecības apsīkums, tomēr mūsdienās pilsētnieku naktsmieru traucē, piemēram, skaļi ventilatori namos iebūvētajos veikalos. Arī automašīnu skaits pilsētās palielinās ļoti strauji, tās ir lielākais trokšņa avots ielās. Tāpat pieaug arī izklaides industrijas radītais troksnis, jo arvien vairāk tiek ierīkotas kafejnīcas, naktsklubi un spēļu zāles.

Troksnis ir viens no fizikāli nelabvēlīgajiem faktoriem, kas cilvēkam izraisa nepatīkamas izjūtas, veselības traucējumus un slimības. Lai veiktu preventīvos pasākumus veselības un komforta traucējumiem, ir svarīgi apzināt un novērtēt trokšņa iedarbību, noteikt un veikt pasākumus, kas samazina trokšņa nelabvēlīgo ietekmi. Latvijā ar troksni saistītā likumdošanas funkcija un trokšņu novērtēšanas un samazināšanas pasākumi, ņemot vērā trokšņa avotu, ir vairāku ministriju kompetencē, kas bieži vien izraisa nesaprašanos šo institūciju starpā.

 

Vides trokšņa jēdziens

 

Lai analizētu vides trokšņa jēdzienu, ir nepieciešams noskaidrot, kas tiek saprasts ar terminu “troksnis” un “vide”. Abus šos terminus var skaidrot atkarībā no tās nozares īpatnībām, kurā šo terminu izmanto, bet kopumā troksnis tiek uzskatīts par piesārņojumu (“tāda tieša vai netieša emisijas ietekme uz vidi, kas var apdraudēt cilvēku veselību, nodarīt kaitējumu īpašumam, rada vai var radīt kaitējumu videi, tai skaitā ekosistēmām...”1– likumā “Par piesārņojumu” ietvertā definīcija).

Labklājības ministrijas izdevumā, kas saistīts ar darba aizsardzību, “Ar darba vides troksni saistīto risku novērtēšanas un novēršanas vadlīnijas” troksnis tiek skaidrots: “Gadījumos, kad skaņa ir kaitinoša vai nevēlama, tā tiek saukta par troksni”.2 Līdzīgs trokšņa skaidrojums ir sastopams arī vairumā angļu valodā internetā sastopamajās vārdnīcās, piemēram, Cambridge Advanced Learner’s Dictionary3, Princeton University WordNet Dictionary of Synonyms4, Merriam– Webster’s Collegiate Dictionary5. Piemēram, Īrijā Vides aizsardzības aģentūra Vides trokšņa apskatā un ieteikumos “troksni” definē kā “jebkur[u] skaņ[u], kam ir potenciāla iespēja izraisīt traucējumus, diskomfortu vai psiholoģisko stresu subjektam, kas nav no tā aizsargāts, vai jebkur[u] skaņ[u], kas var radīt psiholoģisko apdraudējumu subjektam, kas no tā nav aizsargāts, vai fiziskos bojājumus subjektam, kurš no tā nav aizsargāts.”6

Likums “Par vides aizsardzību” “vidi” definē kā “dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopumu”.7 Šāds vides skaidrojums nav izsmeļošs, plašai sabiedrībai saprotams un, pēc autores domām, ir plaši interpretējams. Princeton University WordNet Dictionary of Synonyms “vidi” definē kā “kaut ko, kurā kāds eksistē vai dzīvo”.8 Kā ir konstatējis profesors L.Krēmers, nevienā no Eiropas Savienības, ne Eiropas Kopienas dibināšanas līgumiem nav sastopama vides definīcija. Ar vidi saistītos faktorus var atrast Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 174.panta pirmajā un 175.panta otrajā daļā. No šīm daļām izriet, ka “vide” ietver cilvēkus, dabas resursus, zemes izmantošanu, pilsētas un lauku plānošanu, atkritumu apsaimniekošanu un ūdeni.9 Šīs visas kategorijas, pēc L.Krēmera domām, iekļauj visus vides aspektus.

Kopā saliekot minētos jēdzienus, būtu jārodas izsmeļošai “vides trokšņa” definīcijai. Brūela un Kjera kompānijas– pasaulē atzītas trokšņa mērinstrumentu izgatavotājas– mājas lapā “vides troksnis” ir skaidrots kā “negribēta skaņa vai vibrācija no dažādiem avotiem...”.10 Lielbritānijas Vides pārtikas un lauku lietu departaments “vides troksni” definē šādi: “negribēta un kaitīga āra skaņa, ko rada cilvēku darbības, ietverot transporta (ceļu, dzelzceļa un gaisa transporta) un industriālās darbības vietās radīto troksni”.11 Atšķirīga pieeja ir novērojama ASV štatu normatīvajos aktos, kur galvenokārt izmanto tikai trokšņa jēdzienu. Piemēram, Kalifornijas Veselības un drošības kodeksā “troksnis” ir definēts kā “nevēlama, pārmērīga skaņa, kas ietver skaņas, ko rada cilvēki, mājdzīvnieki un mājlopi, industriālās mašīnas, būvdarbi, motorizētie transportlīdzekļi, laivas, gaisa satiksme, mājsaimniecības ierīces, motori, iekšdedzes dzinēji un citi trokšņa objekti.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jautājums
16. Maijs 2006 / 17:26
0
ATBILDĒT
Nesen TVNETā bija raksts par plaģiātiem. Vai šamējais nebūs no tās pašas sērijas? Tas nekas, ka cien.prof. I.Č. nepamanīja....Kam negadās?
visi numura raksti
Leonards Pāvils
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesneši ievēlē pašpārvaldes institūcijas
12.maijā notika gadskārtējā Latvijas Tiesnešu konference. Ziņojumu konferencē sniedza Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Viņš runāja gan par svarīgāko, kas tiesu sistēmā noticis laikposmā starp divām ...
Dina Gailīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokāti kritizē valsts likmes
Sapulces darba kārtības galveno daļu veidoja advokātu kolēģijas izpild­orgāna- Zvērinātu advokātu padomes- atskaite par darbu aizvadītajā pārskata periodā un budžeta izpildi, taču debatēs tika skarti dažādi jautājumi, lielāko ...
Ieva Bērziņa
Akadēmiskā dzīve
Studentes - pirmajā sešiniekā
Valda Eilande
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālprocesa likums: jauninājumi tiesvedībā
Jaunais Kriminālprocesa likums (KPL) ir ieviesis vairākus jauninājumus ne tikai pirmstiesas procesā, bet arī tiesvedībā: gan vispārīgajos noteikumos, kas attiecas uz visām tiesvedības stadijām, gan arī tādus, kas attiecas uz kādu ...
Ārija Vitte
Skaidrojumi. Viedokļi
Laulības līgumi: skaits un dinamika
AUTORU KATALOGS