ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Augusts 2006 /Nr.32 (435)

Īres griesti atcelti. Kas tālāk?
2 komentāri

Īres griesti atcelti. Kas tālāk?

 

Par denacionalizēto māju īrnieku tiesībām

 

Dipl.iur. Klementijs Rancāns, Latvijas denacionalizēto īrnieku pārstāvis

 

05.JPG (8754 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Pirms 1990.–1991.gada Latvijā visas dzīvojamās mājas, izņemot nelielas vienģimenes mājas, piederēja valstij vai pašvaldībai. Dzīvokļus izīrēja valsts (pašvaldība) visiem īrniekiem likumā noteiktā kārtībā, ar katru noslēdza pamatā beztermiņa īres līgumu, kas pēc būtības nozīmēja, ka šis dzīvoklis īrniekam tika piešķirts uz mūžu, ar īres tiesību pārejas iespējām citiem ģimenes locekļiem. Šādu secinājumu apstiprina arī spēkā esošā Civillikuma 1229.panta norma, ka “dzīvokļa tiesības, kas piešķirtas vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šīs ģimenes loceklis.”

Valsts un pašvaldību mājās dzīvojošiem īrniekiem atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” valsts piešķīra tiesības īrētos dzīvokļu privatizēt par sertifikātiem, tas ir, iegūt īpašumā. Vienlaikus pēc neatkarības atjaunošanas valsts denacionalizēja bijušo īpašnieku mājas, bet šo māju īrnieku jautājumu paredzēja atrisināt tuvā nākotnē.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijas valsts denacionalizēja un atgrieza īpašumā 10 321 māju (Rīgā 8219 mājas) jeb 78046 dzīvokļus (Rīgā 50 691 dzīvokļus), bet ja rēķina, ka ģimenē vidēji ir 3 cilvēki, denacionalizācijai Latvijā tika pakļauti 234138 īrnieki (78046 x 3 = 234138 cilvēki).

 

Denacionalizēti nami un to īrnieki

Zinot, ka pavisam denacionalizēja 36 365 000 m2 dzīvojamās platības, var aprēķināt, ka denacionalizēto māju īrniekiem valsts atsavināja iepriekšējās lietošanas tiesības un tiesības uz privatizāciju un iegūšanu īpašumā par summu Ls 254555000 (ja rēķina vidēji viena kvadrātmetra tirgus cenu ap
Ls 700 un šo summu reizina ar 36365 000 m2).

Denacionalizēto māju īrniekus, kaut viņi dzīvokļus izīrēja no valsts, atstāja ārpus likuma, jo atsavinātā dzīvokļa kompensāciju atlika uz turpmāko laiku, proti, 1991.gada 30.oktobrī Latvijas Republikas Augstākā padome, risinot jautājumu par okupācijas laikā nacionalizēto māju atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, izdeva attiecīgos likumus un šo likumu īstenošanai pieņēma lēmumu “Par Latvijas Republikas likumu “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” un “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” spēkā stāšanās kārtību”, ar kuru Latvijas Republikas Ministru padomei uzdeva līdz 1991.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
rr
15. Augusts 2006 / 12:32
0
ATBILDĒT
kāpēc šitais raksts publicēts JV? Tur tak nekā juridiska nav....
Lasītāja
15. Augusts 2006 / 10:56
0
ATBILDĒT
Pilnīgs sviests! Cik var kladzināt par pagātni. Rakstā ir tikai emocinjas, pat nav nevienas atsauces. Kad beidzot tauta saprastīs, ka problēma beidzot ir jārisina nevis jārunā par pagātni. Namīpašnieks nav Sociālais palīdzības dienests!!!
visi numura raksti
Jānis Lazdiņš
Domu mantojums
Baltu un līvu privāttiesību paražas
Publikācijas mērķis ir vēsturiskā skatījumā juridiski analizēt baltu un līvu privāttiesiskās attiecības līdz XIII gadsimtam pēc Kr. dzim. t.s. paražu tiesību laika posmā, akcentējot uzmanību uz tādiem problēmjautājumiem kā ...
1 komentāri
Helmuts Jauja
Skaidrojumi. Viedokļi
Par kapitāla daļu komercķīlu
Nedēļraksta "Jurista Vārds" 2006.gada 25.aprīļa numurā tika publicēts Aigas Antones raksts "Vai kapitāldaļu komercķīla ir droša". Rakstā ir paus­tas bažas par Uzņēmumu reģistra praksi, kad Uzņēmumu reģistrs, pēc autores domām, ...
3 komentāri
Juridiskā literatūra
Baltijas tiesībzinātnieku dažādās domas
Reinis Markvarts
Skaidrojumi. Viedokļi
Intelektuālā īpašuma tiesības, īstenojot universitāšu uzdevumus
Pēdējā no universitāšu funkcijām ir cieši sasaistīta ar intelektuālā īpašuma tiesībām. Intelektuālā īpašuma tiesību jautājumi arī pašām universitātēm ir kļuvuši par vieniem no visnozīmīgākajiem. Raksta mērķis ir ...
2 komentāri
Tiesību prakse
Par valsts nodevas atlīdzināšanu
AUTORU KATALOGS