ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Oktobris 2006 /Nr.39 (442)

Kad saduras vārda brīvība un personas gods un cieņa
3 komentāri

Antīkajā pasaulē par ķengājošu dziesmu sacerēšanu sodīja ar nāvi, savukārt Sv. Romas impērijas imperators Kārlis V savā kodeksā pat bija noteicis, ka vainīgajam, kurš nepatiesi apsūdzējis otru kādā noziegumā, pašam jāsaņem sods, kas atbilst tam, kādu būtu varējis saņemt aizskartais.1 Ne tik senā pagātnē par goda un cieņas aizskaršanu notika daudz dueļu un cīņu.2 Vārdkopa "personas gods un cieņa" jau ir kļuvusi ļoti populāra arī mūsu valstī, galvenokārt pateicoties tiesas prāvām vai pat tikai iespējamam tiesas procesam, kur bieži vien iesaistīti sabiedrībā labi pazīstami cilvēki, politiķi un masu informācijas līdzekļi.

Kad saduras vārda brīvība un personas gods un cieņa

 

Dipl.iur. Elīna Eihmane

 

11_EIHMANE.JPG (12811 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Antīkajā pasaulē par ķengājošu dziesmu sacerēšanu sodīja ar nāvi, savukārt Sv. Romas impērijas imperators Kārlis V savā kodeksā pat bija noteicis, ka vainīgajam, kurš nepatiesi apsūdzējis otru kādā noziegumā, pašam jāsaņem sods, kas atbilst tam, kādu būtu varējis saņemt aizskartais.1 Ne tik senā pagātnē par goda un cieņas aizskaršanu notika daudz dueļu un cīņu.2

Vārdkopa “personas gods un cieņa” jau ir kļuvusi ļoti populāra arī mūsu valstī, galvenokārt pateicoties tiesas prāvām vai pat tikai iespējamam tiesas procesam, kur bieži vien iesaistīti sabiedrībā labi pazīstami cilvēki, politiķi un masu informācijas līdzekļi. Kā spilgtāko piemēru var droši minēt lietas, kurās Ivars Godmanis vērsās pret “Dienas Biznesu” senākā pagātnē, Laimonis Strujevičs pret “Dienu” ne tik sen. Tāpat jāmin Kārļa Streipa lieta par Latvijas Radio raidījumu pavisam nesen.

Latvijā goda un cieņas aizskāruma jautājumus var risināt gan krimināltiesiskā, gan civiltiesiskā ceļā. Aizsardzība izriet no Satversmes 95.panta pirmā teikuma saistībā ar 116.pantu. Tomēr, ja prasītāja tiesības ir daudzmaz skaidri noteiktas normatīvajos aktos, tiek piemirsts, ka ir vēl kādas tiesības, kas piekāpjas aizskartā goda un cieņas priekšā, proti, vārda brīvība, kas paliek bezsankciju normas statusā Satversmes 100.pantā un plašsaziņas līdzekļu darbību regulējošajos normatīvajos aktos.

Gan gods un cieņa, gan vārda brīvība ir konstitucionāli aizsargājamas personas pamattiesības. Tomēr tās regulāri “satiekas” un diemžēl kolidē viena ar otru.3 Un tiesas nevar neizvērtēt, kurai dodama priekšroka.4 Ievērojot šo tiesu grūto uzdevumu un pastāvošo tiesu praksi, kurā ne īpaši bieži var pamanīt pareizas juridiskās konstrukcijas, rakstā šo abu tiesību savstarpējās attiecības tiks aplūkotas plašāk.

 

Goda un cieņu un vārda brīvību regulējošie tiesību avoti  

Satversmes 95.panta pirmais teikums noteic, ka “valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu”.5 Savukārt Satversmes 100.pantā noteikts, ka “ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”

Nozīmīgākie no atvasinātajiem Latvijas goda un cieņas regulējuma normatīvajiem avotiem, protams, ir Civillikuma (turpmāk arī - CL) 2352a. pants, uz kuru galvenokārt balstās Augstākās tiesas 1993.gada plēnuma lēmums “Par tiesu praksi lietās par personas goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu”6 (turpmāk – Lēmums). Šī Civillikuma norma ir svarīgs prasības pamats goda un cieņas aizskāruma gadījumā. Civillikuma 2352a. panta trešā daļa paredz arī personas aizsardzību, ja ziņas ir patiesas, bet to izplatīšanas forma aizskar personu, kā arī vispār saistībā ar viedokli vai vērtējumu. Pretēja interpretācija būtībā ir atzīstama par gramatisko iztulkošanu, skatot vārdus atrauti no konteksta un nepiemērojot citas iztulkošanas metodes, un neievērojot, piem., CL 1635.pantu, kas par katru aizskārumu, kas ir prettiesisks, paredz atbildību, kā arī izteiksmes terminus divos turpmāk minētos plašsaziņas līdzekļus regulējošajos normatīvajos aktos.7

Otrkārt, jāmin Krimināllikums. Tā 156., 157. un 158.pantā ietvertais regulējums paredz goda un cieņas aizsardzību krimināltiesiskā kārtībā.

Treškārt, jāmin likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Šā likuma 7.panta piektā daļa, 21.pants, 24.panta 5.punkts, 27., 28. un 29.pants attiecas uz goda un cieņas aizskaršanu plašsaziņas līdzekļos. Ceturtkārt, arī Radio un televīzijas likumā ir ietverts uz rakstā aplūkojamo jautājumu attiecināms regulējums, no kura īpaši atzīmējami 20.panta trešā daļa, 36., 37. un 38.pants.

Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk – ECTK) tās 10.pantā regulē gan valsts pienākumu neiejaukties vārda brīvības izpausmē, gan arī to, ka šīs tiesības nav absolūtas un var tikt ierobežotas, lai aizsargātu inter alia citu cilvēku cieņu.

Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija (turpmāk – VCD) goda un cieņas aizsardzību paredz tās 12.pantā, bet 19.pantā noteiktās tiesības uz vārda brīvību līdzīgi implementētas ANO Ģenerālās asamblejas 1966.

komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Aivars
13. Jūlijs 2007 / 12:33
0
ATBILDĒT
Apsveicu ar jūlija 2007 Dienas uzvaru!

Malacis!
Žanis
9. Oktobris 2006 / 18:54
0
ATBILDĒT
Bet es gribu par trešo personu tiesībām izteikt viedokli :)
Peteris
5. Oktobris 2006 / 17:15
0
ATBILDĒT
Interesanta teema. Parasti to apskata paaraak plashi. Ceru, ka autore tiesaam to apskatiis sauraak. Jo tiesnesiem ir nepieciesams konkreets vadmotiivs.
visi numura raksti
Jānis Pleps, Lauris Liepa
Skaidrojumi. Viedokļi
Lai advokātu darbs būtu profesionāls un ētisks
Šā gada laikā plašu sabiedrības uzmanību ir izpelnījušies vairāki gadījumi, kad zvērināti advokāti ir vainoti profesionālās ētikas pārkāpumos un notikusi viņu rīcības izvērtēšana. Kopš 2004.gada grozījumiem Advokatūras ...
Juridiskā literatūra
Grāmata par starptautiskajām komerctiesībām
Artis Stucka
Skaidrojumi. Viedokļi
Pašvaldības domes priekšsēdētāja institūta raksturojums
Autors praksē ir saskāries ar interesantu situāciju, kad sabiedrībā pašvaldības veiksmīga darbība bieži tiek identificēta ar pašvaldības domes priekšsēdētāja veiksmīgu darbību un trūkumus pašvaldības darbā saista ar ...
1 komentāri
Juridiskā literatūra
Jauns izdevums autortiesībās
Andrejs Voroncovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Diplomātiskās misijas kompetence informācijas iegūšanā
Mūsdienās, attīstoties globalizācijai un padziļinoties sadarbībai starp dažādām valstīm, arvien pieaug starptautiskās diplomātijas nozīme. Lielas un mazas pasaules valstis kļuvušas savstarpēji ciešāk saistītas un notikumi, kas ...
4 komentāri
AUTORU KATALOGS