ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

13. Novembris 2007 /Nr.46 (499)

Kriminālistikas izzināšanas objekta noteikšanas problēma
Dr.iur.
Elita Nīmande
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektore 
Dr.iur.
Vladimirs Terehovičs
Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociētais profesors 

Kriminālistikai ir vairāk nekā 100 gadu. Pa šo laiku izaugušas vairākas speciālistu paaudzes, kuru pamatnodarbošanās bijusi kriminālistisko zināšanu uzkrāšana un pilnveidošana. Visā šajā aizvadītajā laikā speciālisti centušies šo zināšanu sistēmu padarīt par zinātnisku teoriju, tomēr šis process vēl nav beidzies. Kā zināms, zinātniska teorija ir augstākā zinātnisko atzinumu attīstības pakāpe. Padomju laikā vairāki speciālisti pasteidzās ar paziņojumiem par kriminālistikas zinātniskās teorijas radīšanu; taču domājams, ka šiem speciālistiem bija konjunktūras diktēti mērķi. Piemēram, PSRS zinātnieku vidē bija vērojama masveida parādība - referāti PSKP forumos par kārtējiem padomju zinātnes panākumiem, kuriem bieži piemita vien deklaratīvs raksturs.

Kriminālistikas izzināšanas objekta noteikšanas problēma

 

04.JPG (9394 bytes) 05.JPG (9747 bytes)

Dr.iur. Elita Nīmande, LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektore

Dr.iur. Vladimirs Terehovičs, Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociētais profesors
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Kriminālistikai ir vairāk nekā 100 gadu. Pa šo laiku izaugušas vairākas speciālistu paaudzes, kuru pamatnodarbošanās bijusi kriminālistisko zināšanu uzkrāšana un pilnveidošana.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Pleps
Notikums
Pieminot Satversmes spēkā stāšanās 85. gadadienu
1922. gada 7. novembrī pulksten 12, sanākot uz savu pirmo sēdi jaunievēlētās 1. Saeimas deputātiem, spēkā stājās Latvijas Republikas Satversme. Šā gada 7. novembrī apritēja jau 85. gads kopš mūsu valsts pamatlikuma spēkā ...
Mare Merimā
Citu pieredze
Igaunijas tiesu sistēmas reforma
Raksta autore Mare Merimā (Mare Merimaa) ir Tallinas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese kopš 1993. gada, kad Igaunijā tiesu reformas gaitā tika izveidotas apelācijas instances tiesas. Līdz tam kopš 1985. gada viņa ir ...
Aloizs Vaznis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālprocesā nepieciešami grozījumi
Pirms diviem gadiem, 2005. gada 1. oktobrī, stājās spēkā Kriminālprocesa likums. Jaunajam likumam bija jābūt efektīvākam un pilnīgākam par veco - Kriminālprocesa kodeksu. Tomēr jautājums, vai Kriminālprocesa likumam ir izdevies savu ...
1 komentāri
Sannija Matule, Dace Mihaļska, Uldis Apsītis
Skaidrojumi. Viedokļi
Maksātnespējas procesa pilnveidotais saturs
Arī šajā "Jurista Vārda" numurā sadarbībā ar novembra sākumā Saeimā galīgā lasījumā pieņemtā Maksātnespējas likuma autoriem turpinām lasītājus iepazīstināt ar būtiskākajām novitātēm, kuras līdz ar nākamo gadu praksē ...
Marina Borkoveca
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiešā tiesību normu hierarhijas kontrole
Nosacīti izšķirami formālie un materiālie tiesību normas spēkā esības priekšnoteikumi un šķēršļi. Pirmajā gadījumā ir runa par tiem apstākļiem, kuri tiesību normas spēkā esībai noteic sākuma un beigu momentu, savukārt ...
AUTORU KATALOGS