ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

10. Februāris 2009 /Nr.6 (549)

Latvijas tiesu prakse vecāku īstenotas bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietās
2 komentāri
Mg.iur.
Inga Papāne
 

1. Ievads

Parasti bērna aizvešana no viņa ierastās dzīves vides uz citu valsti atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz bērnu, jo viņam tiek atņemta pazīstama vide, pārtraukti kontakti ar draugiem un citiem viņam tuviem cilvēkiem. Šāds solis var izpostīt ne tikai bērna attiecības ar atstāto vecāku, vienaudžiem un citiem viņam mīļiem cilvēkiem, bet arī apdraudēt bērna tiesības uz izglītību un vispārējās drošības un stabilitātes sajūtu. Šo fenomenu pasaulē plašāk apzīmē ar jēdzienu "vecāku īstenota bērnu nolaupīšana" (parental child abduction), taču starptautiskajās privāttiesībās jēdziena būtību precīzāk raksturo formulējums "bērna nelikumīga aizvešana vai aizturēšana", kas nozīmē gadījumus, kad viens no bērna vecākiem aizved bērnu uz citu valsti vai aiztur viņu šajā valstī bez otra vecāka atļaujas.

Par problēmas aktualitāti liecina 1980. gada Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem1 (turpmāk tekstā – Hāgas bērnu nolaupīšanas konvencija), kas ir galvenais starptautisko privāttiesību instruments šīs problēmas risināšanā, pārsteidzoši lielā popularitāte. Šai konvencijai pievienojas pat valstis, kas nav Hāgas starptautisko privāttiesību konferences dalībvalstis, un šobrīd tai ir pievienojušās jau 80 valstis.

Latvijā vecāku īstenotas bērnu starptautiskās nolaupīšanas tēma nav padziļināti pētīta, iespējams, tādēļ, ka Latvijai līdz šim ir bijusi samērā neliela pieredze lietās, kas saistītas ar Hāgas bērnu nolaupīšanas konvencijas piemērošanu. Pēc autores domām, nākotnē starptautiskās bērnu nolaupīšanas civillietu skaits Latvijā varētu ievērojami pieaugt saistībā ar globalizācijas procesu straujo attīstību un arī faktu, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, bet ES vecāku īstenotas bērnu nolaupīšanas problēmas risinājumam ir izveidots papildu normatīvais regulējums.2

Latvija ir Hāgas bērnu nolaupīšanas konvencijas dalībvalsts kopš 2002. gada 1. februāra, bet tiesu prakse nelikumīgas bērnu pārrobežu aizvešanas vai aizturēšanas lietās ir sākusi veidoties tikai pēdējos gados. Pamatojoties uz starptautisko tiesību teorijas atziņām un autores veikto tiesu prakses izpēti starptautiskās bērnu nolaupīšanas civillietās citās Hāgas bērnu nolaupīšanas konvencijas dalībvalstīs, šajā rakstā autore ir pievērsusies pirmo šādu lietu analīzei Latvijas tiesu praksē, īpašu uzmanību pievēršot Hāgas bērnu nolaupīšanas konvencijas 13(1)(b). panta interpretācijai.

 

2. Latvijas tiesu spriedumi un Hāgas bērnu nolaupīšanas konvencijas 13(1)(b). pants

Atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Latvijā pieteikumus par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanu Latvijā izskata "rajona (pilsētas) tiesa pēc pieteicēja dzīvesvietas vai pēc bērna dzīvesvietas, kurā bērns mitis pirms prettiesiskās pārvietošanas vai aizturēšanas".3 Savukārt pieteikumus par bērna atvešanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa rezidence, izskata "rajona (pilsētas) tiesa pēc bērna atrašanās vietas vai tās personas dzīvesvietas vai atrašanās vietas, kura prettiesiski pārvietojusi vai aizturējusi bērnu".4

Hāgas bērnu nolaupīšanas konvencijas lietās par bērnu atgriešanu, ja bērns ir atvests uz Latviju, nevienā no piecām pabeigtajām lietām tiesa nav pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanu viņa parastajā rezidencē (turpretī Latvijā no ārvalstīm ir atgriezti jau 16 bērni5). Divās lietās ir izbeigta tiesvedība, bet trīs lietās pirmās instances tiesas ir pieņēmušas lēmumus par bērna neatgriešanu viņa parastajā rezidencē un prasītāja pieteikuma noraidīšanu, pamatojoties uz Hāgas konvencijas 13(1)(b). panta izņēmuma gadījumiem, ko, izskatot blakus sūdzības, ir apstiprinājušas apelācijas instances tiesas.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
auldis
18. Februāris 2009 / 15:14
0
ATBILDĒT
Sākumā mēs nesapratām ka no visa šitā var taisīt biznesu.Kad mums pieleca ka tur var nopelnīt,situācija strauji izmainījās,2008 gadā tiesas vinnē ārzemju bagātie tētuki.Tas taču ir bizness,tētuki mums par to i baznīcas paremontē,i tāpat honorāros labi samaksā,tas nekas ka bērni tiek izmantoti un viņu psihe sabojāta uz visu mūžu.Otrkārt,pedofīli arī ir cilvēki,par viņiem arī ir jādomā.
Agris Skudra
10. Februāris 2009 / 10:27
0
ATBILDĒT
Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija ir Latvijas Centrālā iestāde Hāgas 1980.gada Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, kā arī Padomes Regulas Nr.2201/2003 (Briseles IIbis Regula) ietvaros.



Ievērojot to, ka autores rakstā apskatītas lietas no 2006. un 2007.gada, kā arī minēta kopējā statistika par Latvijas tiesās izskatītajām lietām saskaņā ar Konvenciju un Regulu un to rezultātiem, informēju, ka 2008.gadā tiesu prakse ir mainījusies - 2008.gadā no visām lietām, kur Latvija tiesai bija jālemj par bērna atgriešanu viņa pastāvīgās dzīvesvietas valstī, nevienā gadījumā tiesa nav noraidījusi bērna atgriešanos.



Ministrija 2008.gadā uzsāka koordinēt 17 lietas, kurās viens no bērna vecākiem, bez otra vecāka, vai personas, kurai ir aizgādības tiesības pār bērnu, piekrišanas un ziņas prettiesiski pārvietoja bērnu no Latvijas uz kādu citu valsti, vai aizturēja šajā valstī (10 ar Īriju, 3 ar Vāciju, 2 ar Apvienoto Karalisti, 1 ar Zviedriju un 1 ar Poliju).





No šīm 17 lietām – 6 gadījumos lietas izbeigtas, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja atsaukumu, 4 gadījumos ārvalsts tiesas lēmušas par bērna atgriešanu Latviju, 1 gadījumā ārvalsts tiesa atteikusies dot rīkojumu par bērnu atgriešanos, 6 gadījumos lietas izskatīšana ārvalstī vēl turpinās.





Tāpat 2008.gadā tika uzsākts koordinēt 8 lietas, kurās viens no bērna vecākiem, bez otra vecāka vai personas, kurai ir aizgādības tiesības pār bērnu, piekrišanas un ziņas prettiesiski pārvietoja bērnu kādas citas valsts uz Latviju, vai aizturēja Latvijā (3 ar Apvienoto Karalisti, 1 ar Igauniju, 1 ar Vāciju, 1 ar Zviedriju, 1 ar Austriju un 1 ar Austrāliju).





No šim 8 lietām – 4 gadījumos Latvijas tiesas lēmušas par bērna atgriešanu uz ārvalsti, 2 gadījumos lieta izbeigta, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja atsaukumu, 2 gadījumos 2008.gadā lietas izskatīšana Latvijas tiesās vēl turpinājās.

(2009.gada janvārī abās šajās lietās otrās instnaces tiesa blakus sūdzības noraidīja un atstāja spēkā pirmās instances lēmumu - atgriezt bērnu viņa pastāvīgās dzīvesvietas valstī, tādējādi var teikt, ka no 2008.gadā uzsāktajām lietām 6 gadījumos Latvijas tiesas lēmušas par bērna atgriešanos viņa pastāvīgās dzīvesietas valstī).







Agris Skudra

Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija

Bērnu un ģimenes politikas departaments

Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājs

Tālrunis: 6 7356504

Fakss: 6 7356464

E-pasts: Agris.Skudra@bm.gov.lv

visi numura raksti
Mārtiņš Dambergs, Valdis Liepiņš
Intervija
Vēlēšanu sistēmas evolūcija,
nevis revolūcija
Latvijas parlamentārismam jau kopš tā aizsākumiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par parlamenta darba kvalitātes uzlabošanu un vēlētāju iespējām kontrolēt savu priekšstāvju darbu. Dažos pēdējos gados šīs diskusijas ...
2 komentāri
Diāna Hamkova
Skaidrojumi. Viedokļi
"Būt vai nebūt" goda un cieņas krimināltiesiskai aizsardzībai
9 komentāri
Dana Rone
Skaidrojumi. Viedokļi
Jurista profesijas reforma
Rakstā skarts jautājums par jurista profesijas reformu dažādās valstīs, vienlaikus aplūkojot jurista profesijas stāvokli Latvijā.
5 komentāri
Sintija Stipre
Tiesību prakse
Latvijas karogs un tā zaimošana
Rakstā analizēti tiesu spriedumi, kuros skarta jēdzienu “Latvijas valsts karogs” un “Latvijas valsts karoga zaimošana” intepretācija.
4 komentāri
Tiesību prakse
Pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu
piemērošana administratīvajā procesā tiesā
AUTORU KATALOGS