ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Uzņēmumu iegāde, no juridiskā aspekta, ir sarežģīts un laikietilpīgs process. Gan pircējs, gan pārdevējs saskaras ar riskiem, kurus bieži vien nav iespējams prognozēt vai kuru novēršanai jāpievērš īpaša uzmanība. Ar uzņēmuma iegādi saistītie riski ir atkarīgi no iegādes īstenošanai izvēlētās metodes – vai tā ir uzņēmumu aktīvu iegāde, kapitāla daļu iegāde vai cits darījumā iesaistīto pušu izvēlēts mehānisms. Izvērtējot akciju sabiedrību akciju iegādes juridiskos aspektus, aizliegums akciju sabiedrībai finansēt savu akciju iegādi pievērš būtisku investoru un uzņēmēju uzmanību. Lai arī līdz šim Latvijas tiesu praksē nav aplūkotas problēmas, kas saistītas ar Komerclikuma 241. panta piemērošanu, ikdienā saskaroties ar akciju iegādes finansēšanas praktiskajiem jautājumiem, ir konstatējamas vairākas būtiskas neskaidrības par Komerclikuma 241. panta formulējumu un piemērošanu. Tas ir formulēts ļoti plaši un vispārīgi. Šā raksta mērķis ir sniegt lasītājiem nelielu ieskatu savu akciju iegādes finansēšanas aizlieguma piemērošanā un identificēt tās darbības, kas neietilpst Komerclikuma 241. pantā ietverto aizliegto pasākumu kopumā.

Kāpēc ir tik svarīgi pievērst uzmanību Komerclikuma 241. panta piemērošanai un interpretācijai akciju iegādes procesā? Pirmkārt, tas ir būtiski no kredītiestāžu un citu finansētāju interešu aizsardzības viedokļa. Finansētājam sniegtā nodrošinājuma (piemēram, komercķīlas uz akciju sabiedrības aktīviem) spēkā esamība ir atkarīga no finansētā darījuma (akciju pirkuma) spēkā esamības. Ja akciju iegādes darījums tiek atzīts par prettiesisku un spēkā neesošu, automātiski tiek apdraudēta ar to saistīto nodrošinājumu spēkā esamība. Otrkārt, tas ir būtiski no akciju pārdevēja interešu aizsardzības viedokļa. Ja pircējs sabiedrības padziļinātās izpētes (angļu val. – due diligence) laikā konstatē iepriekš pieļautus finansēšanas aizlieguma pārkāpumus, viņš var atteikties no sabiedrības iegādes vispār vai piekrist iegādāties sabiedrības akcijas par pazeminātu cenu. Un, treškārt, tas ir būtiski no akciju sabiedrības valdes locekļu interešu aizsardzības viedokļa. Sabiedrības akcionāri var celt tiesā prasību un pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no finansēšanā iesaistītajām akciju sabiedrības amatpersonām, ja viņi uzskata, ka ir pārkāptas Komerclikumā ietvertās aizlieguma normas.

Lai iegādātos akcijas un samaksātu par šādām akcijām, tiek izmantoti vairāki finansēšanas veidi – pircējs var izmantot savus naudas līdzekļus vai pārdot tam piederošos aktīvus, lai finansētu šādu darījumu. Pircējs var arī izmantot tā aktīvus kā nodrošinājumu, lai saņemtu trešās personas finansējumu akciju iegādes darījumam. Praksē visbiežāk akcijas tiek pirktas, izmantojot īpaši šim mērķim izveidotas sabiedrības, kurām ir ierobežoti finanšu līdzekļi un bieži vien to vienīgie aktīvi ir iegādātās akcijas. Tāpēc investori ir ieinteresēti izmantot akciju sabiedrību aktīvus, lai finansētu šādu akciju iegādes darījumu.¹ Ievērojot minēto, lai nākotnē izvairītos no potenciālām tiesvedībām, kas saistītas ar akciju iegādes darījuma apstrīdēšanu, pirms darījuma noslēgšanas ir jāizvērtē darījuma juridiskie aspekti savu akciju iegādes finansēšanas aizlieguma kontekstā.