ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Jūnijs 2009 /Nr.24/25 (567/568)

Mūsdienu starptautiskās arbitrāžas tiesības un šķīrējtiesa Latvijā
LL.M.
Inga Kačevska
LU Juridiskās fakultātes lektore,
zvērināta advokāte 

Šķīrējtiesa ir sens strīdus izšķiršanas institūts, tomēr starptautiskās komerciālās arbitrāžas tiesības kā jēdziens pastāv neilgi. Šīs tiesības veidojās kopsolī ar globālās domāšanas attīstību, un kā atskaites punkts tiek minēts 1923. gads, kad Nāciju līga pieņēma Ženēvas protokolu par arbitrāžas klauzulām1 un tika izveidota Starptautiskā arbitrāžas tiesa pie Starptautiskās tirdzniecības kameras.

Tieši pēdējos gados starptautiskā komerciālā šķīrējtiesa ir piedzīvojusi dramatisku attīstību, ko ietekmējis pārrobežu tirdzniecības pieaugums un veiksmīgais mehānisms šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanā un izpildē saskaņā ar 1958. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi2. Minētā konvencija regulē ārvalstu šķīrējtiesas līgumu un spriedumu atzīšanu un izpildi, un tā panāca dalībvalstu vienotu viedokli un unificēja arbitrāžas tiesības, kas savukārt veicināja starptautisko tirdzniecību un strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā.

Nākamais lūzuma punkts bija UNCITRAL Starptautiskās komerciālās arbitrāžas Parauglikuma3 pieņemšana, kas kļuva par paraugu nacionālo likumu izstrādei, kura savukārt veicina nacionālās likumdošanas harmonizāciju4. Taču Latvijas likumdevējs ir neatsaucīgs attiecībā uz daudzu juristu aicinājumu izmantot UNCITRAL Starptautiskās komerciālās arbitrāžas Parauglikumu kā bāzi nacionālo tiesību veidošanai, ko var secināt arī pēc jaunā likumprojekta par šķīrējtiesām5.

Vērtējot Latvijas likumdošanas un prakses attīstības tendences, hipotētiski piemērojot tās starptautiskam šķīrējtiesas procesam, ar nožēlu ir jākonstatē, ka Latvija netiks rekomendēta kā arbitrāžai labvēlīga vieta. Turklāt nacionālo normu neatbilstība starptautiskajām normām tikai uz neilgu laiku var iemidzināt tirgus dalībnieku uzmanību, ka viss ir kārtībā un ka šāda kārtība ir “pareizā”.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte, Gatis Litvins, Mareks Segliņš
Intervija
Pārdzīvot krīzi, neapdraudot tiesiskumu
Šā gada pavasarī, 12. martā, līdz ar Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta apstiprināšanu darbu tieslietu ministra amatā uzsāka Mareks Segliņš. Diplomēts jurists, karjeru sācis kā izmeklētājs, administratīvais tiesnesis un ...
12 komentāri
Marta Ābula, Daimārs Škutāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Saeima pret Augstāko tiesu
Rūgts pārsteigums ir nesenie grozījumi Civilprocesa likumā,1 kas liek brīnīties par Saeimas izpratni par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības jautājumiem un vēlmi atkal panākt situāciju, kad prasītājs prasības ...
4 komentāri
Gvido Zemribo
Skaidrojumi. Viedokļi
Civillietu izskatīšana apelācijas instancē: procesuālā problemātika
Apelācijas instances tiesas Latvijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Šajā laikā ir uzkrāta ievērojama pieredze lietu izskatīšanā apelācijas kārtībā. Vienlaikus, kā redzams no iepriekš teiktā, spēkā esošā lietu ...
Ivars Bičkovičs
Nedēļas jurists
Ivars Bičkovičs
1 komentāri
Daina Ose
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana un atbrīvošana no tiesas izdevumiem
Jautājums par tiesāšanās izdevumiem ne vienreiz vien ir nodarbinājis gan likumdevēju, gan sabiedrību, taču tā aktualitāte nav mazinājusies. Pēdējā laikā ir nācies sastapt tādus tiesas nolēmumus, kuros tiesāšanās izdevumu ...
AUTORU KATALOGS