ŽURNĀLS Nedēļas jurists

7. Jūlijs 2009 /Nr.27 (570)

Valda Eilande
7 komentāri

Jūsu nozīmīgākais līdzšinējais sasniegums juristes karjerā

Man runāt par līdzšinējo karjeru nebūtu īsti pareizi – tas nozīmētu, ka arī turpmāk man ir vēl kādas karjeras iespējas. Taču mana karjera jau beigusies, jo no 1. jūlija esmu pensionāre. Amats, no kura aizgāju pensijā – Augstākās tiesas senatore – ir mans augstākais sasniegums karjerā.

komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
arī jurists
8. Jūlijs 2009 / 16:09
0
ATBILDĒT
Visu cieņu V.Eilandes kundzei!

Taisnīga un godprātīga tiesnese visos laikos!

Tie, kas te spriedelē par padomju laikiem, neko par tiem nejēdz, paši tad vēl zem galda staigāja vai vēl nebija šajā pasaulē.
Lobsang Tenzin Chedrup
7. Jūlijs 2009 / 15:41
0
ATBILDĒT
Cik mīļi un aizkustinoši! Senatore Eilande ir "spējusi mainīt domāšanu no padomju uz tiesiskas valsts sistēmu". Senatore X? – O jā, viņa arī ir to spējusi! Senators Y? – Kā tad, viņš arī ir kļuvis par īstu demokrātiskas valsts juristu!

Tā mēs izejam cauri visam vecās paaudzes senatoru sarakstam, atbilde vienmēr ir tā pati: izrādās, ka pilnīgi visi ir no Sauliem kļuvuši par Pāviliem. Tikai attiecīgie Senāta spriedumi kā bija nekvalitatīvi un piesātināti ar padomisku domāšanu, tā arī paliek. Taisni brīnums, vai ne?
jurists
7. Jūlijs 2009 / 13:35
0
ATBILDĒT
Senāta Krimināllietu departamenta lēmumi to motivēšanas ziņā joprojām ir zem katras kritikas
juriste
7. Jūlijs 2009 / 12:54
0
ATBILDĒT
Man šķiet, ka senatore Eilande bija tas labais piemērs. Tiesnesis, kas spēja mainīt domāšanu no padomju sistēmas uz tiesiskas valsts sistēmu, centās izprast jautājumus un meklēt pareizos risinājumus. Katrā ziņā, cik man ir sanācis saskrties ar senatori Eilandi varu teikt tikai to vislabāko. Arī par tām situācijām, kur mūsu viedokļi ir atšķirušies.
Benedicts
7. Jūlijs 2009 / 10:48
0
ATBILDĒT
Manuprāt, Jūsu izteiktais aizrādījums nav pamatots. Paskatīsimies uz tām Vācijas Federatīvās Republikas zemēm, kas 1990.gada 3.oktobrī atkal apvienojās ar pārējām Vācijas Federatīvās Republikas zemēm, attiecinot 1949.gada Vācijas Pamatlikumu uz bij. Vācijas Demokrātiskās Republikas teritoriju. Visi Vācijas Demokrātiskās Republikas tiesneši tika atzīti kā amatam neatbilstoši un viņu vietā tika iecelti tiesneši no Vācijas Federatīvās Republikas zemēm, kurās kopš 1949.gada bija spēkā Vācijas Pamatlikums. Tas bija darīts ar nolūku,lai attīrītu tiesisko sistēmu no totalitāras valsts paliekām. Vācijā tas notika ļoti ātri, jo bija tiesneši ar nepieciešamajām zināšanām un kas nebija \"uzsūkuši\" totalitāras valsts tiesības un juridiskās metodes. Latvijā diemžēl šis process vēl joprojām turpinās. Tāpēc, domāju, ka žurnālā \"Jurista Vārds\" rubrikā \"Nedēļas Jurists\" principā nebūtu vietas padomju tiesību piemērotājiem. Varētu būt daži izņēmumi, nosakot objektīvus kritērijus. Pretējā gadījumā mēs tik drīz savā domāšanā un rīcībā neatbrīvosimies no padomju totalitārā režīma paliekām, kas vēl ir saglabājušās mūsu tiesiskajā sistēmā.
Gunārs
7. Jūlijs 2009 / 09:18
0
ATBILDĒT
Brīnums,ka Jūs vēl nesākat apšaubīt tiesneses pieņemtos lēmumus. :)
Francis-Xavier S.
7. Jūlijs 2009 / 02:10
0
ATBILDĒT
Citāts: "Juristes darbu sāku 1964. gadā kā tiesās izskatāmo krimināllietu uzraudzības daļas prokurore toreizējā Latvijas PSR prokuratūrā"

Pirmais jautājums, kas uzreiz un atklāti uzdodams Eilandes kundzei. Vai, strādājot padomju okupācijas režīma represīvajā iestādē, Jums ir nācies uzturēt apsūdzības "politiskajās" lietās pret disidentiem, komunistiskā režīma pretiniekiem, latviešu brīvības cīnītājiem, utt.? Ja atbilde ir "nē", tad viss ir puslīdz kārtībā (lai gan kolaboracionisms tik un tā nav slavējama lieta). Ja turpretī atbilde ir pozitīva, tad radīsies vairāki nopietni papildjautājumi.

Šis jautājums faktiski ir vissvarīgākais. Uz šādiem jautājumiem bija jāatbild gan Višī (Vichy) kolaboracionistu režīma amatpersonām pēc Francijas atbrīvošanas, gan bijušās nacistiskās Vācijas amatpersonām denacifikācijas procesā Rietumvācijā, gan daudz kur citur.
visi numura raksti
Dina Gailīte, Mareks Segliņš, Mārtiņš Lazdovskis
Intervija
Mums ir vismaz viena
laba ziņa
Jau “Jurista Vārda” pirmsjāņu numurā (Nr. 24/25, 16.06.2009.) lasītājiem piedāvājām sarunu ar Mareku Segliņu. Tā kā intervija notika divu Saeimas balsojumu starplaikā, 5. jūnijā, lasītāji toreiz neuzzināja viņa viedokli ...
1 komentāri
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Izlīgums un taisnīgs krimināltiesisko attiecību noregulējums
2008. gada 4. novembrī “Jurista Vārdā” tika publicēta tiesību zinātnieku un praktiķu diskusija par cietušo tiesību problemātiku kriminālprocesā,1 aicinot turpināt sarunu vēl plašākā skatījumā. Savukārt 2008. gada 14. ...
Ieva Ligere, Alla Jevstigņejeva
Skaidrojumi. Viedokļi
Būtiski jaunumi Maksātnespējas likumā
2009. gada 11. jūnijā Saeimā trešajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 1094/Lp9) (turpmāk – Grozījumi), un tajā paredzētais likuma spēkā stāšanās laiks ir 2009. gada 1. ...
Helmuts Jauja
Skaidrojumi. Viedokļi
Grozījumi fiziskās personas
maksātnespējas procesā
2009. gada 11. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā1 (turpmāk tekstā – ML), kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, skar arī vairākus būtiskus jautājumus fiziskās personas maksātnespējas procesā. ...
Gatis Litvins
Juridiskā literatūra
Pilnveido mācību grāmatu par krimināltiesībām
Tiesu namu aģentūra laidusi klajā jau trešo papildināto izdevumu: U. Krastiņš, V. Liholaja, A. Niedre. Krimināltiesības. Sevišķā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Zinātniskais redaktors prof. U. Krastiņš. Rīga: Tiesu ...
AUTORU KATALOGS