ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Jūlijs 2009 /Nr.28 (571)

Bērna izcelšanās noteikšana: materiālo tiesību nepilnības
Mg.iur.
Ieva Čudina
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze 

Ar Satversmes tiesas 2004. gada 11. oktobra spriedumu1 Latvijas Republikas Civillikumā (turpmāk – Civillikums) 155. panta sestā daļa atzīta par neatbilstošu Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un Eiropas Konvencijas par to bērnu tiesisko statusu, kuri nav dzimuši laulībā 4. pantam, kā arī spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas. Satversmes tiesa norādīja: ja vīrietim ir bērni laulībā, viņu aizsardzība nedrīkst atšķirties no ārlaulībā dzimušu bērnu aizsardzības. Gan laulībā dzimušiem bērniem, gan tiem, kuri nav dzimuši laulībā, ir vienādas tiesības zināt savu tēvu, saņemt no viņa gan finansiālu, gan cita veida atbalstu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka gadījumā, kad saskaņā ar Konvencijas 8. pantu tiek vērtētas vecāku un bērnu tiesības, būtiskākais apsvērums ir bērna intereses.

Lai gan ar Satversmes tiesas 2004. gada 11. oktobra spriedumu tika daudz panākts ārlaulībā dzimušu bērnu diskriminācijas izskaušanā, kas bija saglabājusies Civillikumā kopš pirmskara laikiem, taču normatīvajā regulējumā joprojām ir daudzi nepilnīgi noregulēti jautājumi bērna izcelšanās noteikšanā.

Bērna izcelšanās noteikšanas institūta regulējums daudzviet pārņemts tā vēsturiskajā formā, joprojām nav grozīts un neatbilst mūsdienu sabiedrības izpratnei par bērna izcelšanās tiesībām, ģimenes tiesībām un attiecībām ģimenē. Līdz ar to bērna izcelšanās noteikšanas regulējums būtu ne tikai būtiski jāpapildina, bet arī jāmodernizē atbilstoši sabiedrības uzskatiem, jo valsts neizdomā tiesības, tā nostiprina sabiedrībā izveidojušos uzskatus par taisnību, brīvību, vajadzībām un interesēm.

Bērna izcelšanās noteikšanas institūtā ietilpst vairākas apakšnozares – paternitātes un maternitātes noteikšana,2 paternitātes un maternitātes fakta konstatēšana, paternitātes un maternitātes apstrīdēšana, paternitātes un maternitātes labprātīga atzīšana, mākslīgā apaugļošana un surogātmātes institūts.

Latvijas Republikas normatīvie akti nepilnīgi regulē paternitātes noteikšanu, fakta konstatēšanu, apstrīdēšanu, labprātīgu atzīšanu. Konkrēti Civillikumā visas šīs nozares regulē 12 panti, bet Civilprocesa likumā astoņi panti regulē paternitātes noteikšanu, apstrīdēšanu, labprātīgu atzīšanu, turpretim pieci panti regulē paternitātes fakta konstatēšanu. Par maternitāti Civillikumā ir viena panta daļa, attiecībā uz mākslīgo apaugļošanu ir neliels regulējums speciālā likumā, bet likumdevējs līdz šim nav paredzējis regulējumu surogātmātes institūtam.

Šāds visas šīs plašās tiesību nozares regulējums ir ļoti nepilnīgs, un tas atstāj tiešas sekas uz teorijas izmantošanu praksē. Tā vietā, lai tiesības kalpotu atvieglotai attiecību sakārtošanai, tas padara indivīdu, kurš saskāries ar nepieciešamību lietot šīs normas, par grūtas nastas nesēju vairāku gadu garumā. Šādi faktiskie apstākļi nav pieļaujami bērnu tiesību jomā, kura prasa operatīvu rīcību.3

Autore rakstā "Tiesības apstrīdēt bērna izcelšanos" jau uzsvērusi bērna izcelšanās noteikšanas normatīvajā regulējumā esošo problemātiku, norādot uz grozījumiem un papildinājumiem, kas jāveic bērna izcelšanās noteikšanas institūta sakārtošanā. Taču ir vēl daži strīdīgi jautājumi, kas skar maternitāti un paternitāti, kas arī tiks atspoguļots šajā rakstā.

 

Maternitātes noteikšana, konstatēšana, atzīšana, apstrīdēšana

Latvijas PSR Laulības un ģimenes kodekss (turpmāk – LĢK) noteica, ka maternitātes noteikšana noris, reģistrējot bērna dzimšanu neatkarīgi no tā, vai māte sastāv laulībā ar bērna tēvu vai ne. Tā pamatojās uz bērna bioloģiskās izcelšanās faktu, un par bērna māti tika norādīta sieviete, kurai bērns piedzimis. Reģistrējot bērna dzimšanu, šo faktu pierādīja ar attiecīgu tās medicīnas iestādes izziņu, kurā bērns piedzimis.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kristīne Jaunzeme
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana
Publiskās pārvaldes jēdziens mūsdienu demokrātiskajās valstīs ietver ne tikai valdības lēmumus un likumu ieviešanu vai administratīvo lēmumu pieņemšanu, bet arī politikas izstrādi un politisko padomu sniegšanu. Parasti valsts ...
14 komentāri
Gatis Litvins
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības mainīt likumā noteikto pieteikuma pakļautību
Ar Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes 2009. gada 10. marta lēmumu lietā Nr. SKA-1701 (turpmāk – Lēmums) nolemts, ka personas tiesību uz pieeju tiesai nodrošināšana ir būtiskāka tiesiska vērtība par ...
2 komentāri
Sandra Strence
Nedēļas jurists
Sandra Strence
19 komentāri
Dina Gailīte, Latvijas Zvērinātu notāru padome
Notikums
Vācu notāri meklē sabiedrotos Latvijā
Mēneša sākumā, 2. un 3. jūlijā, Rīgā viesojās ietekmīgās vācu juristu apvienības – Federālās notāru kameras (Bundesnotarkammer) – prezidents Dr. Tilmans Gete (Tilman Götte) un kameras pārstāvniecības Briselē ...
Tiesību prakse
Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas
AUTORU KATALOGS