ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Augusts 2009 /Nr.34 (577)

Kad nekustamā īpašuma otrreizēja atsavināšana ir noziedzīga
Mg.iur.
Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta
Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors 

2008. gada 23. decembra "Jurista Vārdā" tika publicēts mans raksts "Ļaunprātīga uzticības izmantošana darījumos ar nekustamo īpašumu".1 Tajā tika aplūkots jautājums, kā no krimināltiesiskā viedokļa vērtējama situācija, kad zemesgrāmatā par īpašnieku ierakstītās personas vispirms nekustamo īpašumu pārdevušas vienam pircējam, bet pēc kāda laika, kad saistības abpusēji izpildītas, izmantojot apstākli, ka pircēja īpašuma tiesības nav ierakstītas zemesgrāmatā, to pārdevušas citai personai.

Iepriekšējā rakstā tika pamatota tēze, ka šādas darbības kvalificējamas pēc noziedzīgo nodarījumu ideālās kopības (Krimināllikuma (KL) 26. panta otrā daļa), proti: ja īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinājis pirmais pircējs, attiecībā pret pirmo pircēju noticis piesavināšanās mēģinājums, bet pret otro – pabeigta krāpšana. Ja īpašuma tiesības nostiprinājis otrais pircējs, pret pirmo pircēju notikusi pabeigta piesavināšanās, bet pret otro – krāpšanas mēģinājums.

Pēc pirmā atsavinājuma līguma noslēgšanas nekustamais īpašums, kaut arī tas zemesgrāmatā turpina skaitīties kā atsavinātājam piederošs (Civillikuma (CL) 994. panta pirmā daļa), tiesiskajās attiecībās starp viņu un ieguvēju (pircēju, apdāvināto) uzskatāms par mantu, kas ietilpst ieguvēja mantībā,2 respektīvi, attiecībā pret atsavinātāju ir sveša manta. Tāpēc, ja pastāv arī pārējās krāpšanas vai piesavināšanās pazīmes, atsavinātājs ir saucams pie kriminālatbildības.

Taču situācijas praksē ir visdažādākās. Ne vienmēr nekustamā īpašuma otrreizēja atsavināšana, tai skaitā pārdošana, izmantojot apstākli, ka pirmais ieguvējs īpašuma tiesības nebūs paguvis nostiprināt zemesgrāmatā, būs kvalificējama kā noziedzīgs nodarījums. Tieši otrādi – nekustamā īpašuma otrreizēja atsavināšana lielākoties būs vērtējama vienīgi no civiltiesiska strīda pozīcijām.

Šī raksta mērķis ir apskatīt kritērijus, pēc kuriem iespējams nošķirt gadījumus, kuros nekustamā īpašuma otrreizēja atsavināšana, tai skaitā pārdošana, kvalificējama kā noziedzīgs nodarījums, bet kuros kā civiltiesisks strīds. Rakstā apskatītās situācijas balstīsies uz prezumpciju, ka atsavinātāja nolūks likt šķēršļus pirmajam ieguvējam (pircējam, apdāvinātajam) nostiprināt īpašuma tiesības radies pēc pirmā līguma noslēgšanas.

 

Otrreizēja nekustamā īpašuma atsavināšana nav pamats saukšanai pie kriminālatbildības

I.J. Foiņicikis 1871. gadā izdotajā monogrāfijā par civillikumu un krimināllikumu savstarpējo saistību norādīja, ka "civilos un kriminālos likumus ir rakstījis viens un tas pats likumdevējs, tāpēc to uzdevums ir aizsargāt vienas un tās pašas tiesiskās attiecības. Nevar pieļaut domu, ka viena un tā pati parādība izraisa vai neizraisa valsts aizsardzību atkarībā no tā, pie kuras no tiesām vērsīsies cietušais. Nevar būt situācija, ka viena un tā pati darbība vienas tiesas skatījumā būs tiesiska, bet citas tiesas skatījumā – prettiesiska".3

Tāpēc no krimināltiesiskā viedokļa sīkāku vērtējumu neprasa gadījumi, kuros viena un tā paša nekustamā īpašuma otrreizēja atsavināšana, tai skaitā pārdošana, atļauta saskaņā ar CL noteikumiem.

Tipiskākie gadījumi, kuros otrreizēja nekustamā īpašuma atsavināšana ir atļauta, ir šādi:

1) ja ir pamats vienpusēji atkāpties no pirmā līguma izpildes/prasīt līguma atcelšanu (CL 1589., 1919., 2040., 2070. pants u. c.);

2) ja pirmais līgums ir ar defektiem, kas padara to par apstrīdamu (CL 1459., 1467. pants u. c.);

3) ja pirmais līgums ir ar defektiem, kas padara to par absolūti spēkā neesošu (CL 1405., 1409., 1415., 1484., 1486. pants u. c.).

 

Par tiesībām vienpusēji atkāpties no līguma

Iestājoties likumā noteiktiem priekšnoteikumiem, kad atsavinātājs izmanto tiesības atkāpties no pirmā līguma, nekustamais īpašums no jauna pāriet atsavinātāja mantībā.4 Šādā gadījumā atkārtota nekustamā īpašuma atsavināšana vairs nav rīcība ar svešu mantu, kas ir viena no obligātajām noziedzīgo nodarījumu pret īpašumu pazīmēm.

CL visai dažādi definē līdzēja tiesības atkāpties no līguma izpildes. Piemēram, CL 1589. pants: "vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama", CL 1663. pants: "var prasīt tā atcelšanu", CL 2040. pants: "pirkuma līgumu var atcelt vienai pusei prasot", CL 2070. pants: "var prasīt līguma atcelšanu", CL 1919.–1921. un 2313. pants: darījumu (dāvinājumu, pilnvarojumu) "var atsaukt".

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Māris Strads
Eiropas telpā
Ikgadējais atvaļinājums Latvijas un Eiropas Kopienu civildienestā
Katrā valstī darbojas speciālu institūciju kopums, kas veic noteiktas valsts pārvaldes funkcijas, – valsts pārvaldes iestādes. Valsts pārvaldes iestādēs strādā darbinieki, kas pilda savus pienākumus uz darba līguma pamata, kā arī ...
Natālija Freimane, Katrīna Inkuša
Skaidrojumi. Viedokļi
Komercdarbība un cilvēktiesību ievērošana: savstarpējo attiecību jautājumi
Šajā rakstā analizētas cilvēktiesību un komercdarbības attiecības plašā aspektā, t. i., izzināta normatīvi tiesiskā bāze, sniedzot skaidrojumu par saistošo un nesaistošo normu klasifikāciju, aplūkots kompānijas pienākumu ...
Kristīne Jaunzeme
Nedēļas jurists
Kristīne Jaunzeme
Kristīne Dārzniece
Tiesību prakse
Īres līguma atzīšana par spēkā neesošu

Šajā rakstā sniegts komentārs par Augstākās tiesas Senāta 2007. gada 31. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC–395.

10 komentāri
Tiesību prakse
Lietas nepamatota skatīšana bez pierādījumu pārbaudes

Apelācijas instances tiesai ir pienākums pārliecināties par to, vai lietu pirmās instances tiesa bez pierādījumu pārbaudes skatījusi pamatoti.

AUTORU KATALOGS