ŽURNĀLS Eiropas telpā

2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Lai nodrošinātu Eiropas Kopienu interešu aizsardzību, ievērošanu un izpildi, pastāv Eiropas Kopienu civildienests, kuru veido Eiropas Kopienu dalībvalstu pilsoņi. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā arī Latvijas pilsoņiem rodas iespējas strādāt Eiropas Kopienu civildienestā.

Valsts civildienesta likums nosaka, kas ir valsts civildienesta ierēdnis. Šā likuma 3. panta pirmā daļa paredz, ka valsts civildienesta ierēdnis ir persona, kas tiešās valsts pārvaldes iestādē veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus, sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus. Šā panta otrā daļa paredz, ka ierēdnis specializētajā valsts civildienestā ir persona, kura minētās funkcijas veic diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts tiesu ekspertīžu birojā.

Galvenais normatīvais akts, kas regulē Eiropas Kopienu civildienesta darbību, ir Eiropas Kopienu Civildienesta nolikums.¹ Tas noteic, ka Eiropas Kopienu civildienesta ierēdnis ir persona, kuru atbilstoši šim nolikumam ieceļ kādā no dienesta amatiem vienā no Eiropas Kopienu iestādēm ar attiecīgās iestādes iecēlējinstitūcijas² izdotu tiesību aktu. Eiropas Kopienu civildienesta ierēdņi ir arī personas, ko ieceļ tādas Eiropas Kopienu instances, uz kurām attiecas Eiropas Kopienu Civildienesta nolikums atbilstoši Eiropas Kopienu tiesību aktiem, ar kuriem tās izveidotas. Eiropas Kopienu civildienesta ierēdņi darbojas arī Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, Reģionu komitejā, Eiropas ombudā, kā arī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājā, kas Eiropas Kopienu Civildienesta nolikuma izpratnē arī ir Eiropas Kopienu iestādes. Ierēdņi ir Eiropas Kopienu pastāvīgās amatpersonas.³

Lai nodrošinātu kvalitatīvu pienākumu izpildi, ierēdņiem jārada atbilstoša vide un apstākļi, kuriem pieskaitāmi arī atvaļinājumi. Valsts civildienesta likumā⁴ nav "atvaļinājuma" definīcijas. Ieskatu šā termina izpratnē sniedz Darba likums,⁵ kurš noteic, ka atvaļinājums ir viens no atpūtas laika veidiem. Darba likuma 141. panta pirmā daļa paredz, ka atpūtas laiks ir laikposms, kura ietvaros darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kuru viņš var izlietot pēc sava ieskata. Savukārt šā panta otrā daļa nosaka, ka atpūtas laiks ietver pārtraukumus darbā, diennakts atpūtu, nedēļas atpūtu, svētku dienas un atvaļinājumus. Atvaļinājuma jēdziens tiek definēts atsevišķos literatūras avotos, piemēram, kā atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku (saglabājot algu un darba vietu); arī attiecīgais laika posms.