ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

7. Septembris 2010 /Nr.36 (631)

Neslavas celšana plašsaziņas līdzeklī
Dr.iur.
Diāna Hamkova
LU Juridiskās fakultātes lektore 

Izlasot "Jurista Vārdā" (17.08.2010., Nr. 33) publicēto A. Judina rakstu "Par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos", jāteic, ka konceptuāli piekrītu autora paustajām nostādnēm, tomēr pie atsevišķiem jautājumiem vēlētos pakavēties. Lai arī personas goda, cieņas un reputācijas tiesiskajai aizsardzībai Latvijā ir daudz problēmu (nepārdomātie grozījumi Krimināllikumā, kā rezultātā tika izslēgts gan KL 271. pants, gan KL 156. un 158. pants, vārda brīvības nepamatota absolutizēšana, neizpratne par civiltiesiskās un krimināltiesiskās jurisdikcijas aprisēm u. c.), šā raksta mērķis ir pievērsties diviem jautājumiem: pirmkārt, vai elektroniskie informācijas līdzekļi būtu atzīstami par masu saziņas jeb plašsaziņas līdzekļiem; un, otrkārt, vai plašsaziņas līdzekļa redaktors (galvenais redaktors) ir saucams pie kriminālatbildības (jāpiebilst: lai arī šobrīd juridiskajā telpā saistībā ar neslavas celšanu plašsaziņas līdzeklī aktualizējies tieši redaktora kriminālatbildības jautājums, ne mazāk aktuāls visu šo laiku ir bijis arī jautājums par žurnālista atbildību).

Plašsaziņas līdzeklis

Likumdevējs, izslēdzot no Krimināllikuma 156. un 158. pantu, KL 157. panta otrajā daļā ir pastiprinājis atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Jāatgādina, ka plašsaziņas līdzekļu darbību regulē 1991. gada 14. februāra likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem".1 Šā likuma 2. pants nosaka, kas ir masu informācijas līdzekļi: avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi, kinohronika, informācijas aģentūru paziņojumi, audiovizuālie ieraksti, programmas, kas paredzētas publiskai izplatīšanai. Kā redzams, šajā uzskaitījumā interneta resursi nav ietverti. Tas savukārt rada visai nopietnas problēmas gadījumos, kad personas gods un cieņa ir aizskarti, izmantojot šādas tehnoloģijas.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Notikums
Izveido Disciplinārtiesu un ievēl tiesnešu pārstāvjus Tieslietu padomē  
Pagājušajā nedēļā tiesu varā risinājās divi zīmīgi notikumi – pirmdien pulcējās Augstākās tiesas plēnums, bet piektdien – Latvijas Tiesnešu konference. Abu pasākumu svarīgākie uzdevumi bija dažādu amatpersonu ...
1 komentāri
Irēna Kalniņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Darbinieku aizsardzība uzņēmuma pārejas gadījumā
Latvija jau sešus gadus ir Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) dalībvalsts, un iekšējā tirgus darbība ietver uzņēmumu koncentrāciju, nacionālu un pārrobežu apvienošanos, pārņemšanu, kopuzņēmumus un uzņēmumu un ...
5 komentāri
Māris Lejnieks
Nedēļas jurists
Māris Lejnieks
15 komentāri
Inese Druviete
Skaidrojumi. Viedokļi
Pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļu loma šķīrējtiesas veselībā
"Šķīrējtiesas sirds ir tās procesuālajās tiesībās",1 jo, nesaņemot vajadzīgo, tā novārgs, novājinot visu organismu līdz ar sevi pašu. Šķīrējtiesas organismam ir vajadzīgas stipras procesuālās tiesības. Dažādu vainu ...
2 komentāri
Juris Juriss
Skaidrojumi. Viedokļi
Atbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu
AUTORU KATALOGS