ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

30. Novembris 2010 /Nr.48 (643)

Kāda reāla procesa apraksts
13 komentāri
Mg.iur.
Kristīne Neimane
individuāli praktizējoša juriste 

Ar interesi izlasīju "Jurista Vārdā" Dagnes Rušenieces rakstu "Pārmaiņas bezstrīdus laulības šķiršanu lietu izskatīšanā" (Nr. 32, 10.08.2010). Raksta autores domas par sagaidāmajām problēmām saistībā ar grozījumiem likumos1 ir visnotaļ vērtīgas, un atliek tikai piekrist viņas viedoklim, ka gaidītais uzlabojums, kas pēc savas būtības ir laba un atbalstāma ideja, var atkal pārvērsties par vienu no problēmām. D. Rušeniece, izklāstot par gaidāmajām izmaiņām saistībā ar bezstrīdus laulību šķiršanas procesiem, vērš uzmanību uz tām priekšrocībām, kādas iegūs personas, kuras šķirt laulību dosies pie zvērināta notāra un notariālā akta veidā noformēs laulāto vienošanos par tiem no ģimenes tiesiskajām attiecībām izrietošajiem jautājumiem, kuriem jābūt noregulētiem, lai varētu runāt par bezstrīdus laulības šķiršanas procesu. Cita starpā D. Rušeniece norāda, ka šādas notariālā akta kārtībā apliecinātas vienošanās sniegs pusēm atvieglotas iespējas pieprasīt noteikto pienākumu izpildi, ja tie labprātīgi vairs netiktu pildīti. Autore atsaucas uz iespēju šādus prasījumus realizēt bezstrīdus kārtībā, piemērojot Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 4. punktu,2 piemēram, piedzīt uzturlīdzekļus, ja tāda nepieciešamība rastos. Tieši šī autores norāde arī mudināja mani uzrakstīt šo rakstu, lai lasītāju vērtēšanai sniegtu reālas situācijas izklāstu par tām "priekšrocībām", kādas šāds notariālais akts sagādājis konkrētajai personai, kuru tālāk rakstā norādīšu kā O.B.

Uzreiz arī gribu piebilst, ka minētā raksta autores doma par notariālā akta nozīmi personu gribas fiksēšanai, kā arī tā procesuālajām priekšrocībām ir absolūti pareiza no likuma viedokļa. Visiem ir skaidrs, ka šādām priekšrocībām būtu jābūt. Tomēr šis raksts tapis tāpēc, lai norādītu sistēmas trūkumus.

komentāri (13)
13 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
OFB
6. Decembris 2010 / 17:50
0
ATBILDĒT
Es O.B. vietā būtu lūgusu Augstāko tiesu noprotestēt Jelgavas tiesas tiesneses lēmumu.
R
3. Decembris 2010 / 17:33
0
ATBILDĒT
Šis ir viens no daudziem (nepublicētiem) stāstiem par tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu sistēmas kroplumu un degradāciju. Tiesību un likumīgo interešu aizsardzība šajā sistēmā diemžēl kļūst arvien vājāka. Ja katrs izvilktu no savas prakses šādus gadījumus, sānāktu pamatīgs negatīvās judikatūras sējums; puse no sistēmas būtu jāatlaiž vai vismaz jāatstādina no darba pienākumu izpildes uz pārkvalifikācijas laiku. Bet tas šajā valstī nav reāli - tā jau trūkst gribētāju šo darbu darīt, un valstī tas visiem ir pie kājas (sk. Ģenerālprokuratūras atbildi). Zivs pūst no galvas: ja pavēro, kas notiek politiskajā arēnā, viss nostājas savās vietās:) Vājš mierinājums, ka citās valstīs ir vēl sliktāk... Bet ar negatīvo informāciju labāk neapmainīties - nekas labs no tā nesanāks. Vienkārši ir jāsaprot, kur mēs dzīvojam (neizteikšos).
miauu
2. Decembris 2010 / 11:49
0
ATBILDĒT
Bet tas taču ir tiesnešu darbs iedziļināties izskatāmajās lietās : ) Tad jau tik pat labi varētu teikt, ka ķirurgam nav laika kvalitatīvi veikt operāciju (tā sacīt, lai jau katrs otrais apmirst pēc šādas operācijas vai paliek sakropļots), jo algas ir mazas, jācīnās par to paaugstināšanu. Katrā konkrētā lietā ir runa par konkrētu cilvēku likteņiem un tādēļ attieksmei katrā lietā jābūt nopietnai. Pretējā gadījumā nav jēgas būt par tiesnesi.
Pauls
1. Decembris 2010 / 10:56
0
ATBILDĒT
Kur lai tiesneši atrod laiku iedziļināties citu lietās, ja pašiem tagad jācīnās par algas paaugstināšanu?

eh
1. Decembris 2010 / 09:13
0
ATBILDĒT
tiešām ar Jelgavu tik slikti? man tā likās kā debesmanna salīdzinot ar Rīgu (lietu izskatīšanas termiņu, t.i. noslodzes, ziņā). līdz šim arī šķita gana sakarīga i procesa, i nolēmumu kvalitātes ziņā.
...
30. Novembris 2010 / 21:41
0
ATBILDĒT
Notariālais akts ir juridiskais dokuments ar visaugstāko spēku, tik diemžēl tiesas to nesaprot un neņem vērā ne to, ka tas kalpo kā izpildu dokuments, ne arī to, ka tas kalpo kā neapgāžams pierādījums.
pieredze
30. Novembris 2010 / 12:07
0
ATBILDĒT
Latvijas tiesneši jebkuru tiesību normu iztulkos pēc vajadzības un jebkuru pierādījumu pabāzīs zem galda, ja tas traucēs iztiesāt lietu objektīvi. Un sevišķi korumpēta ir Jelgavas tiesa.
DNS
30. Novembris 2010 / 11:59
0
ATBILDĒT
No rakstītā secināms: uzturlīdzekļus bērni saņems tikai tad, kad kļūs pilngadīgi vai pabeigs studijas, jo tad būs iestājies maksājuma termiņš.Varam tikai novēlēt, kaut tiesneses pašas piedzīvotu tādu situāciju - tad gan visas rindiņā skrietu brēkdamas uz Satversmes tiesu, lai Kūtris piespiež bēguļojošiem tētiņiem maksāt alimentus!!
eh
30. Novembris 2010 / 11:23
0
ATBILDĒT
ja no tā būtu jēga, varētu šādus gabalus kaut katru nedēļu rakstīt par tiesu prakses realitātēm...

trakot skumji patiesībā....
:)
30. Novembris 2010 / 11:09
0
ATBILDĒT
Un par šādiem spriedumiem tiesnešiem jāpaaugstina alga, tai skaitā - uz O.B. rēķina?
Matīsa
30. Novembris 2010 / 10:56
0
ATBILDĒT
Pilnīgi piekrītu Kristīnei - Latvijas tiesu sistēma ir kliba pīle :visās valsts malās izsniedz jurista diplomus, bet ar vāju profesionālo sagatavotību.1937.gada Civillikums ir tikai modernizēta 19.gs.BVL redakcija, kuras valoda ir vecmodīga, samudžināta un kuras terminu izpratne vairs neatbilst tolaiku jēgai. Kliedzošs piemērs - katrs tiesnesis atšķirīgi tulko terminu - labticīgs ieguvējs. Tā rezultātā titulētais īpašnieks pazaudē uz neatgriešanos savu mantu, jo tiesas aiztāv \"labticīgo\", kas mantu ieguvis iepriekšēja noziedzīga nodarījuma rezultātā. Morāle: pie pašreizējās tiesnešu kvalifikācijas un advokātu visatļautības neviens vairs nevar justies drošs par savām tiesībām uz mantu.
Matīsa
30. Novembris 2010 / 10:55
0
ATBILDĒT
Pilnīgi piekrītu Kristīnei - Latvijas tiesu sistēma ir kliba pīle :visās valsts malās izsniedz jurista diplomus, bet ar vāju profesionālo sagatavotību.1937.gada Civillikums ir tikai modernizēta 19.gs.BVL redakcija, kuras valoda ir vecmodīga, samudžināta un kuras terminu izpratne vairs neatbilst tolaiku jēgai. Kliedzošs piemērs - katrs tiesnesis atšķirīgi tulko terminu - labticīgs ieguvējs. Tā rezultātā titulētais īpašnieks pazaudē uz neatgriešanos savu mantu, jo tiesas aiztāv \"labticīgo\", kas mantu ieguvis iepriekšēja noziedzīga nodarījuma rezultātā. Morāle: pie pašreizējās tiesnešu kvalifikācijas un advokātu visatļautības neviens vairs nevar justies drošs par savām tiesībām uz mantu.
Matīsa
30. Novembris 2010 / 10:52
0
ATBILDĒT
Pilnīgi piekrītu Kristīnei - Latvijas tiesu sistēma ir kliba pīle :visās valsts malās izsniedz jurista diplomus, bet ar vāju profesionālo sagatavotību.1937.gada Civillikums ir tikai modernizēta 19.gs.BVL redakcija, kuras valoda ir vecmodīga, samudžināta un kuras terminu izpratne vairs neatbilst tolaiku jēgai. Kliedzošs piemērs - katrs tiesnesis atšķirīgi tulko terminu - labticīgs ieguvējs. Tā rezultātā titulētais īpašnieks pazaudē uz neatgriešanos savu mantu, jo tiesas aiztāv \"labticīgo\", kas mantu ieguvis iepriekšēja noziedzīga nodarījuma rezultātā. Morāle: pie pašreizējās tiesnešu kvalifikācijas un advokātu visatļautības neviens vairs nevar justies drošs par savām tiesībām uz mantu.
visi numura raksti
Uldis Krastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgu nodarījumu atkārtotības un kopības teorētiski praktiskie risinājumi
Latvijas Republikas Ministru kabinets 2009. gada 9. janvārī ar rīkojumu Nr. 6 akceptēja Kriminālsodu politikas koncepciju,1 saskaņā ar kuru paredzētas vairākas izmaiņas Krimināllikuma (turpmāk tekstā – KL) vispārīgajā un ...
3 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Valsts prezidents pasniedzis apbalvojumus juristiem  

Mirkli pirms Latvijas Republikas dibināšanas gada­dienas, 17. novembrī, notika valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija, kurā šoreiz tika sumināti arī vairāki juristi.

Gatis Litvins
Akadēmiskā dzīve
Jauns tiesību doktors
Šā gada 23. novembrī promocijas darbu tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants un ilggadējais pasniedzējs, zvērināts advokāts Erlens Kalniņš. Viņš ...
9 komentāri
Zigrīda Mita
Nedēļas jurists
Zigrīda Mita
1 komentāri
Irina Oļevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Mākslas iespiedgrafikas kā negodīgas komercprakses objekts
Neraugoties uz ekonomisko lejupslīdi, pieprasījums pēc oriģināliem mākslas darbiem par saprātīgu cenu un arī to piedāvājums pieaug. Šis apstāklis mudina krāpniekus aktīvi darboties. Pēdējā laikā negodīgo mākslas darbu tirgotāju ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS