Latvijā nabadzības riskam pakļauti 26% iedzīvotāju. Tik liels trūcīgu cilvēku īpatsvars nav nevienā citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Skaitliski mūsu valstī "trūkuma ēnā" dzīvo 573 tūkstoši cilvēku.1 2009. gada oktobrī valstī bija 80 063 trūcīgo personu, taču 2010. gada februārī jau 125 020.2 Ņemot to vērā, aktuāls, šķiet, jautājums par trūcīgo personu juridisko nodrošinājumu tiesiskajām attiecībām. Meklējot juridisko literatūru šajā jomā, jākonstatē, ka trūcīgo personu tiesiskie jautājumi Latvijā nav pētīti, kas viesa interesi aplūkot šo tēmu dziļāk.
Ko tad nozīmē vārds "trūcīgs"? Apskatot latviešu literārās valodas vārdnīcu, trūcīgas personas skaidrojumā lasāms: "Tāds, kam nepieciešamas materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā."3 Sinonīmu vārdnīcā iepretim vārdam "trūcīgs" lasāms: maziņš, mikroskopisks, niecīgs, zems, ierobežots, nepietiekams, mazturīgs, nabags, tukšs, nožēlojams.4
Juridiskās palīdzības administrācijā 2009. gadā bija par 562 lietām vairāk nekā 2008. gadā. Personas pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības civillietās galvenokārt vēršas strīdu risināšanai saistībā ar: 1) ģimenes tiesībām; 2) dzīvokļa tiesībām; 3) darba tiesībām; 4) zaudējumu piedziņu; 5) parādu piedziņu. Tāpat tiek saņemti iesniegumi valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam, lai risinātu jautājumus par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu, juridiska fakta konstatēšanu u.c.5
2010. gada 30. martā izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu", kuri stājās spēkā 2010. gada 1. aprīlī. Jaunie Ministru kabineta noteikumi atšķirībā no iepriekšējā regulējuma, tas ir, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 214 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu", izdoti 2009. gada 3. martā, nosaka, ka ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, kas pretendē uz trūcīgā statusu, var piederēt nekustamais īpašums vai tā daļa, kurā dzīvo kāds no ģimenes locekļu pirmās pakāpes radiniekiem, kā arī vienīgais ģimenes mājoklis, ko tā iegādājusies, ņemot hipotekāro kredītu. Ministru kabineta noteikumi Nr. 299 ir pielāgoti, lai atvieglotu trūcīgas personas statusa saņemšanu sociāli ekonomiskās krīzes un strauja bezdarba pieauguma laikā, nosakot, ka, novērtējot cilvēka materiālo situāciju, vērā vairs neņems cilvēka kredītsaistības, kas līdz šim liedza daudziem iedzīvotājiem iegūt trūcīgās personas statusu.
Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī.6 Ja savukārt ienākumu līmenis ir augstāks, personu var atzīt par maznodrošinātu, ņemot vērā katras pašvaldības saistošos noteikumus. Tāpat kā trūcīgai personai arī maznodrošinātai ir tiesības uz valsts apmaksātu juridisko palīdzību.
Lai iegūtu trūcīgas personas statusu, personai ir jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā, kuras teritorijā ģimene (persona) deklarējusi savu dzīvesvietu, un jāiesniedz attiecīgie dokumenti (skatīt turpmāk).7 Visus personas iesniegtos datus Sociālās palīdzības dienesta darbinieki pārbauda, izmantojot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamās ziņas par ģimeni (personu) vai pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām juridiskām un fiziskām personām, tomēr neskaidrību gadījumā var ziņas apliecinošus dokumentus pieprasīt arī no klienta, kā arī var apsekot viņa dzīvesvietu.
Atvieglojot administratīvo procedūru trūcīgas ģimenes (personas) statusa noteikšanai, trūcīgā izziņu paredzēts izsniegt uz sešiem un divpadsmit mēnešiem (iepriekšējo triju un sešu mēnešu vietā).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes