ŽURNĀLS Intervija

26. Aprīlis 2011 /Nr.17 (664)

Tiesu izpildītāji: daudz strādājam, nav laika intervijām
10 komentāri
Sannija Matule
Jurista Vārds 
Ginters Hmeļevskis
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, intervijā "Jurista Vārda" informācijas un elektroniskās versijas redaktorei Sannijai Matulei 

Laikā, kad valstī ekonomiskās krīzes dēļ aizvien vairāk tiek vēstīts par bezdarbnieku un parādnieku skaita pieaugumu, ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir noticis pretējais. Viņiem ir darba pilnas rokas, un šā gada sākums sagaidīts ar izpildu lietu atlikumu, kas mērāms simtos tūkstošu. Tādēļ šajā sarunā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ginteru Hmeļevski rodamas atbildes uz jautājumiem gan par to, kā 89 tiesu izpildītāji šobrīd nodrošina tiesu nolēmumu izpildi valstī, gan arī par to, kas vēl aktuāls to ikdienas plānos un kādēļ viņi nav starp sabiedrības, tostarp pašu juristu, atzītāko profesiju pārstāvjiem.

Pateicoties viņu pašu aktivitātei, "Jurista Vārda" slejās ik pa laikam vēstām, kas jauns un aktuāls ir tiesu sistēmā, notariātā un advokatūrā, savukārt par zvērinātu tiesu izpildītāju rosību un plāniem publiski ir pieejama visnotaļ reta un skopa informācija. Kādi aktuāli jautājumi šobrīd ir jūsu dienaskārtībā?

– Mēs strādājam, tādēļ nav laika publiskām aktivitātēm. Taču, ja runājam nopietni, patiesi ir ļoti daudz darba, un tas iespaido visas citas lietas. Nav tik daudz laika likumdošanas iniciatīvām, kas prasīties prasās, teiksim, normatīvajā regulējumā par piedziņas vēršanu attiecībā uz darba algu un cita veida ienākumiem.

Tā kā intensīvs ikdienas darbs šobrīd ir jautājums numur viens ikkatram zvērinātam tiesu izpildītājam, saprotams, arī Tiesu izpildītāju padome jūt tā sekas – pieaudzis personu iesniegumu, sūdzību skaits, kas jāizskata un uz ko jāatbild līdztekus ikdienas darbam un tiešajiem pienākumiem. Tamdēļ tādām lielām lietām kā, piemēram, sistēmas attīstības perspektīvai, protams, pievēršamies, taču pagaidām ne tādā mērā, kā varētu vēlēties un kā tas bija agrāk ar mazāku darba slodzi.

Šai ziņā aktuāli, ka vismaz normatīvo aktu līmenī ir sakārtots jautājums par tiesu izpildītāju palīgiem. Tātad jau kopš šā gada 1. marta tiesu izpildītājam var būt vairāki palīgi pretstatā līdzšinējai praksei, kad tāds bija tikai viens. Tas noteikti dos pozitīvu ietekmi gan uz mūsu darba kvalitāti, gan apjomu, jo mēs varēsim daudz brīvāk un efektīvāk strādāt salīdzinājumā ar tām iespējām, kādas ir šobrīd, – birojā viens tiesu izpildītājs un viens viņa palīgs, bet vesels štats ar tehniskajiem darbiniekiem un juristiem, kuriem ļauts tikai sagatavot dokumentu projektus un neko vairāk.

Tāpat ir ieviests arī tiesu izpildītāja palīga amata kandidāta statuss.

komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
IJ
6. Maijs 2011 / 11:35
0
ATBILDĒT
Izsole diez vai jebkad parādīs patieso tirgus vērtību - mēs runājam par nek. īp. pārdošanu, nevis velosipēda izoli, tādejādi - ir nepieciešami ievērojama apmēra naudas līdzekļi (bankas meitas uzņēmumi naudu pārliek no vienas kabatas citā). ZTI nevar izmainīt nek. īp. tirgu, no tiem tas arī netiek prasīts, taču būtībā problēma IR, par būtu jāruna, tai skaitā zti, un jāmeklē risinājumi, nevis jāslēpj galva smiltīs. Piemēram, kāpēc piespiedu pārdošanas vērtības līmenis netiek reglamentēts, varbūt ir vēl kāds citāds risinājums rodams... Taču visi izliekas, neko nemanām - jo mēs jau neko, tikai likuma un sistēmas ietvaros...
mm
28. Aprīlis 2011 / 13:49
0
ATBILDĒT
ja jau īpašums maksā 3x dārgāk, tad izsole to arī parādīs,sanāks pretendenti un uzsolīs līdz patiesai tirgus cenai. Tikai problēma ir tā, ka nav jau tās tirgus cenas tagad. Tirgus cenu veido bankas meitas uzņēmumi. Nebūtu to , tad vispār izsolē gandrīz neko nevarētu pārdot. Vai zti var dot risinājumu problēmai, ka sabrucis nī tirgus...domāju, ka nē.
IJ
28. Aprīlis 2011 / 11:21
0
ATBILDĒT
_Jautājums: Piemēram, divistabu dzīvokļi Jūrmalā sākotnēji tiek izsolīti par pieciem līdz astoņiem tūkstošiem latu, bet otrajā kārtā pat par nepilniem četriem. Mājas maksā arī ap 20 tūkstošiem latu. Turklāt zinātāji stāsta, ka šajās izsolēs vienīgie pircēji faktiski ir banku meitasuzņēmumi? Atbilde: Nekustamā īpašuma vērtētāji šīm izsolēm nosaka nevis īpašuma tirgus, bet gan piespiedu pārdošanas izsolē vērtību, ar ko arī solīšana sākas._



Viss ir tik jauki, tik nevainīgi... pareizi... Tajā pat laikā būtība paliek ignorēta - kā tiesiskā valstī valstī var pārdod īpašumu gandrīz 3x lētāk nekā tas faktiski maksā + starpību vēl piedzīt no parādnieka, kurš šo nek. īpašumu taču ir pircis pa tā tirgus vērtību, nevis tā saucamo piespiedu pārdošanas vērtību. Savukārt banka par sviestmaizi iegūst gan īpašumu, gan vēl vajā parādnieku. Vai zti pr. kopumā te tomēr neredz kādu problēmu, kas tomēr būtu risināma? No otras puses - kamdēļ gan zti pr. par tādām lietām domāt...
Kolēģis
27. Aprīlis 2011 / 15:18
0
ATBILDĒT
Principā es nelienu citu makos un mani arī ne pārāk interesē, cik kurš pelna. Manuprāt, tikai nevajag pārspīlēt ar zti darba garozas uzsvēršanu, jo šāda garoza ir katrā darbā..
jurists
27. Aprīlis 2011 / 11:00
0
ATBILDĒT
tiesnesim gan personīgi nav jātiekas ar pusēm, savukārt viss tas, kas zaudējušai pusei ir uz sirds, tiek pār tiesu izpildītāju galvu. Domāju, ka emocionāli vieglāk ir uzrakstīt spriedumu par izlikšanu, nekā pašam iet un izlikt cilvēkus.

Un es neteicu, ka tiesu izpildītāju darbs ir "grūtāks", es teicu, ka tas ir emocionāli smags.

Par materiālo motivāciju- dažu zti atlīdzība ir izrauta no visu zti atlīdzību konteksta. Neesi slinks un paskaties amatpersonu deklarācijas ne tikai tiem zti par kuriem raksta prese, bet arī citiem un, domāju, būsi ļoti pārsteigts.

P.s. neaizmirsti, ka amatpersonu deklarācijā norāda visus ieņēmumus no saimnieciskās darbības, pirms izdevumu un nodokļu atskaitījumiem.
Kolēģis
27. Aprīlis 2011 / 10:36
0
ATBILDĒT
Vai Jūs gribat sacīt, ka uz citu jur. prof. fona tieši tiesu izpildītāju darbs izceļas ar kaut ko īpaši nepatīkamu vai t.ml.? vai varat, lūdzu, paskaidrot, ar ko tas ir grūtāks par tiesnešu amatu?



Un, piedodiet, intervijā kaut kā nesalasīju, ka G. H. žēlotos, ka viņi netiek galā ar darbu un ka baigi mudināja jaunos kadrus šamiem pievienoties. Arī šajā profesijā patiesība ir vienkārša - tieši tāpat kā advokāti, arī tiesu izp. nevēlas savās rindās papildspēkus, lai ar tiem nav jādalās "materiālajā motivācijā."
jurists
27. Aprīlis 2011 / 09:34
1
ATBILDĒT
pirms izteikt nievas par tiesu izpildītājiem, uzdodiet sev jautājumu- vai pats būtu gatavs darīt šo darbu- nē? kāpēc? nepatīk? Nu un ko tālāk, nevienam nepatīk- kas tad strādās? Loģiski domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka tiesas nolēmums bez piespiedu izpildes mehānisma un cilvēka, kas to realizē, ir tikai aprakstīts papīrīts. Atgriežoties pie jautājuma, kas tad strādās, ja nevienam nepatīk, ir jāatzīst, ka vienīgā motivācija darīt darbu,kas ir emocionāli smags, ir materiālā motivācija. Un pat pie materiālās motivācijas Latvijā visu laiku trūkst tiesu izpildītāji. Nu tad ko, samazinām atlīdzības, lai mazāk tiek iekasēts PVN un IIEN un, lai atlikušie tiesu izpildītāji tiek tā nokrauti ar darbiem, ka vispār izpildes process apstājas, jo pie samazinātām atlīdzībām attiecīgi tiks samazināts darbinieku skaits tiesu izpildītāja birojā un attiecīgi padarītā darba apjoms samazināsies.
a-lex
26. Aprīlis 2011 / 21:49
0
ATBILDĒT
labs raksts, paldies!
ha!
26. Aprīlis 2011 / 16:14
0
ATBILDĒT
Man nav, ko teikt - viņi vēl iešot uz TM naudu prasīt!!!! Galīgi kauna vairs nav...
daudzpusīgais
26. Aprīlis 2011 / 09:31
0
ATBILDĒT
Pēc būtības, nekas ārkārtējs tieši šajā profesijā - tiesu izpildītājs nav! Vai, piemēram, advokātam, kuram jāaizstāv maza bērna izvarotājs vai slepkava, ir komfortabli skatīties acīs upuru tuviniekiem un pašam bērnam un teikt, ka vispār jau onkulis ir labs un viņam tikai tā netīšām sanāca?

Tur jāparok dziļāk kāpēc uz eksāmenu nāk tik maz kadru - varbūt vienkārši par to trūkst informācijas, jo, kā jau tuir pareizi teikts, nekur jau šos izpildītājus neredz un nedzird.
visi numura raksti
Māris Onževs
Skaidrojumi. Viedokļi
Nodokļu regulējuma grozījumu spēks laikā: Satversmes tiesas prakse
Satversmes tiesa jau kopš tās izveidošanas nereti ir pasludinājusi nolēmumus, izvērtējot normatīvajos tiesību aktos ietvertā nodokļu regulējuma atbilstību augstāka spēka tiesību normām.2 Tomēr tieši pēdējā gada laikā ...
1 komentāri
Raitis Tiliks
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts pret amatpersonu: teorija un prakse
Turpinot tēmu par amatpersonas ārpuslīgumiskās atbildības jautājumiem,1 šajā rakstā plašāk komentēts no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 90. panta izrietošais amatpersonas atbildības institūts un tā piemērošanas ...
Juris Jansons
Nedēļas jurists
Juris Jansons
1 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Izdots Latvijas advokātu biogrāfiskais rādītājs
Atzīmējot advokatūras dibināšanas 90. gadadienu, Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) šopavasar izdevusi biogrāfisku vārdnīcu “Latvijas advokatūra. Advokāti, zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ...
2 komentāri
Tiesību prakse
Gribas izteikums tiesiskā darījumā; pierādījumu novērtēšana un lietas izskatīšanas robežas
Pie tiesiska darījuma būtības atbilstoši Civillikuma 1427. pantam pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Uzskatot, ka pušu starpā ...
AUTORU KATALOGS