Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

13. Marts 2012 /Nr.11 (710)

Ieķīlāta nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumu sadale
23 komentāri

2011. gada 22. decembrī 11. Saeima kārtības ruļļa1 39. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā nolēma turpināt izskatīt 10. Saeimā otrajā lasījumā atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā"2 (turpmāk – likumprojekts). Likumprojekts paredz, ka prasījumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksu un izdevumiem, kas saistīti ar dzīvojamo telpu lietošanu, sedzami pirms prasījumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma ķīlu. Likumprojekts ir izraisījis plašas diskusijas gan Saeimā, gan to tautsaimniecības nozaru vidū, ko skar likumprojekts, – enerģētikā, namu apsaimniekošanā, banku nozarē, gan arī dzīvokļu īpašnieku vidū. Autora ieskatā, likumprojekts skar ne tikai minētās nozares un piedziņas ietvaros saņemtās naudas sadali starp kreditoriem, bet arī konstitucionālo tiesību principus, atsevišķus lietu tiesību institūtus, kā arī Latvijas starptautiskās saistības investīciju aizsardzības jomā.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
3
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (23)
23 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
watson
20. Marts 2012 / 18:57
0
ATBILDĒT
Labs raksts. Mazliet tikai mulsina pamattiesību piesaukšana. Hipotekārie kreditori, kā likums ir juridiskas personas, bet pamattiesības attiecināt uz juridiskām perosnām ir visai pārdošs solis.
Eksperts
16. Marts 2012 / 10:15
0
ATBILDĒT
Paldies raksta autoram par savu viedokli un \"Jurista Vārda\" redakcijai par tā publicēšanu. Manuprāt, samilzusī problēma ar komunālajiem maksājumiem ir jārisina citādi. Kamēr komunālo pakalpojumu sniedzējs slēgs līgumu ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku nevis ar katru gala patērētāju, t.i., ar dzīvokļa īpašnieku, tikmēr šī problēma netiks atrisināta. Problēmas pamatā ir savstarpējie strīdi starp dzīvojamās mājas pārvaldnieku un dzīvokļa īpašnieku vai dzīvokļu īpašniekiem. Ja dzīvokļa īpašnieks maksātu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem saskaņā ar skaitītāju rādījumu tieši pakalpojumu sniedzējam, problēma tiktu atrisināta. Nevienam nav tiesību prasīt to, ko precīzi nav iespējams noteikt, resp., dzīvojamās mājas pārvaldnieka un dzīvokļa īpašnieka intereses ir pretējas. Kamēr nebūs komunālo pakalpojumu skaitītāju rādījumu, kas noteiktu tieši, cik katrs dzīvokļa īpašnieks,t.i., katrs dzīvokļa īpašums ir patērējis komunālos pakalpojumus, tikmēr visi pūliņi šīs problēmas atrisināšanā būs veltīgi.
dr.
16. Marts 2012 / 08:12
1
ATBILDĒT
Protams, ka aplami un demagoģiski, jo runa ir pavisam par ko citu- neviens bankām viņu pašu spekulāciju un citu neveiksmju rezultātā iegūto īpašumu neatņem. Tāpat viņiem neviens neliedz savas intereses pārstāvēt tiesā. Runa ir pavisam par citām lietām- vai drīskt viņu īpašuma tiesības stādīt augstāk (proritārāk) par māju apsaimniekotāji tiesībām. īpašums dod ne tikai tiesības, bet uzliek arī pienākumus, bet bankas grib, lai par viņu īpašuma apsaimniekošanu maksā citi. Nelaiķis Ciceros esot teicis- kur nav taisnības, tur nevar būt tiesību. Banku lobijs klaju netaisnību grib pasniegt par īpašnieku tiesībām.
VW Beetle
15. Marts 2012 / 19:45
0
ATBILDĒT
Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. panta pirmais teikums noteic - jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz sava īpašuma izmantošanu.

Satversmes tiesas tiesneši Kaspars Balodis un Viktors Skudra savās atsevišķajās domās par Satversmes tiesas spriedumu 17.01.2008. lietā Nr. 2007-11-03 rakstīja (skat. 3.4. punktu): „Gan Satversmes tiesas judikatūrā, gan arī citu Eiropas konstitucionālo tiesu praksē un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka noteiktas pamattiesības (piemēram, tiesības uz īpašumu, tiesības uz taisnīgu tiesu) bauda arī juridiskās personas.”



Vai arī tagad ir juridiski nekorekti un pat smieklīgi (aplami)?
M.Onzevs
14. Marts 2012 / 10:25
0
ATBILDĒT
Autora analizētā tēma ir aktuāla un nozīmīga (ja nemaldos, vienas Saeimas komisijas priekšsēdētāja pat solījās ordeni piešķirt personai, kas radīs risinājumu komunālo pakalpojumu parādu problēmai), tomēr autora skatījums uz nekustamā īpašuma pārdošanas līdzekļu sadali nav pilnībā bijis juridiski korekts.



Jau tajā brīdī, kad Saeima kopš 2010.gada noteica pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli arī par mājokli, hipotekāro kreditoru prasījumu vērtība tika samazināta par NĪN aprēķināto summu (atbilstoši CPL 628.p. 1.d. 2.pktam pirms hipotekāro kreditoru prasījumu apmierināšanas tiek apmierināti nodokļu maksājumu prasījumi par šo nekustamo īpašumu). Saeima nenoteica itin nekādu pārejas posmu un NĪN regulējums attiecās uz visiem arī pirms 2010.gada nodrošinātajiem NĪ. Vai, autorprāt, šāda veida prasījumu iestarpināšana pirms hipotekāro kreditoru tiesībām, nav antikonstitucionāla? Ja ir, tad līdz šim neesmu dzirdējis par konstitucionālo sūdzību iesniegšanu, kaut gan ietekme uz hipotekāro kreditoru tiesībām, it sevišķi lielo banku nodrošinātajiem īpašumiem, ir diezgan būtiska..



Savukārt, analizējot komunālo maksājumu prasījumu prioritāru noteikšanu, sadalot īpašuma pārdošanā iegūtos līdzekļus, autoram vajadzētu nodalīt divus aspektus:

1) likumdevēja tiesības noteikt uz nākotni vērstu regulējumu, par ko diskusija varētu būt tikai no tiesību politikas viedokļa, un nebūtu jāizvērtē tiesiskās paļāvības principa ievērošana, jo tas neaizskar nevienas līdz šim nodibinātas hipotēkas ņēmēja tiesības;

2) likumdevēja tiesības pieņemt grozījumus, kas noteikto komunālo pakalpojumu samaksas prioritāti jau apķīlātos NĪ. Šādā gadījumā likumdevējs būtu pieņēmis grozījumus ar tūlītēju spēku laikā.



Kā izriet no Satversmes tiesas prakses, likumdevējam ir tiesības pieņemt grozījumus arī ar tūlītēju spēku laikā, ja līdztekus grozījumu noteikšanai ar likumu, kā arī leģitīma mērķa pastāvēšanai, likumdevējs ir nodrošinājis tiesiskās paļāvības principa ievērošanu (tiesiskās paļāvības principa izvērtēšana ar tūlītēju spēku laikā pieņemtu tiesību normu izvērtēšanā faktiski aizstāj samērīguma testu).

Analizējot tiesiskās paļāvības principa ievērošanu ir nepieciešams izvērtēt, vai hipotekārajiem kreditoriem ir radusies tiesiskā paļāvība uz konkrētu tiesību saglabāšanu, kā arī, vai tiesiskā paļāvība ir bijusi saprātīga un pamatota (2010. gada 19. jūnija Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2010-02-01, 9.4. punkts). Turklāt, pretēji autora viedoklim, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka „atsevišķos gadījumos, samērojot tiesiskās paļāvības ierobežojuma apmēru un tiesiskā regulējuma maiņas nepieciešamību un steidzamību, atkāpšanās no personai garantētajām tiesībām pieļaujama arī bez pārejas perioda” (2009.gada 26.novembra Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2009-08-01, 25.punkts)



Tādējādi, lai izvērtētu grozījumu satversmību, ir jākonstatē, vai hipotekārie kreditori saprātīgi varēja paļauties, ka tie jebkuros apstākļos no pārdotā NĪ varētu saņemt konstantu summu, kas nevarētu tikt samazināta. Ņemot vērā gan ekonomiskos faktorus – NĪ vērtības svārstības, gan arī jau minētos fiskālos un citus valsts varas izmantotos līdzekļus, kas var ietekmēt hipotekāro kreditoru tiesības, jautājums paliek atvērts diskusijai.. turklāt, pie minētā būtu arī jāizvērtē, kādus riskus hipotekārais kreditors apsver, parastos apstākļos dodot kredītu, kas ir būtiski mazāks nekā nodrošinātā īpašuma vērtība.. vai tur ir ietverts vai vismaz vajadzētu būt ietvertam NA grozījumu riskam?
Lektors
14. Marts 2012 / 10:05
0
ATBILDĒT
Žēl, ka tādi komentētāji kā Magone piesārņo komentēru vidi un bojā visu diskusiju.



No juridiskiem argumentiem nenieka, tik vien kā kaut kādas tukšas emocijas - citējot Magoni: \"šāda greiza izpratne un grozījumi nav pieļaujami\", \"smiekli nāk\", \"shēmas\", \"par muļķību ir jāmaksā\", \"sociālie pabalsti par dzīvokli, kam tie pienākas\", \"Jūs man šķietat naiva\", \"smago krīzi izraisīja daudzu vēlēšanās uzlekt augstāk par savu pakaļu\" utt.



Vienkārši nožēlojami.
ai_bi
14. Marts 2012 / 09:02
0
ATBILDĒT
1) dzīvokļu apsaimniekošanu lielākajā LR daļā veic pašvaldības izdodot pat savus saistošos noteikumus ar normām, kas ir pretrunā CL;

2) hipotēku tiešām var nostiprināt ne tikai juridiskā persona (banka), bet arī fiziska persona (piemēram, es)un pašvaldībai neviens neliedz darīt to pašu;

3) nav adekvāti par pakalpojuma parādu vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, jo jau tagad ir apsaimniekotāji, kuri cedē sev bankas parādsaistības un pārņem parādnieka visu nekustamo īpašumu un rezultātā - par apsaimniekošanu sev taču nav jāmaksā;

4) apsaimniekotāji jāapmāca kā neveidot parādus un kā tos pareizi un savlaicīgi piedzīt ar pašreizējiem likumiem, jo pretējā gadījumā, apsaimniekotāji kaitē ne tikai īpašumam, bet arī godprātīgajiem īpašniekiem;

5) kārtējo reizi, valstij svarīgākas lobiju intereses;

6) apsaimniekošanas bizness ir izdevīgs (īpaši ar lieliem parādiem)pie kam nav jāmaksā nodokļi kā citiem.
Magone
13. Marts 2012 / 22:45
0
ATBILDĒT
Vai tad hipotekārais kreditors vienmēr ir juridiska persona/banka? Patiešām smiekli nāk. Es negribētu kādam aizdot naudu, reģistrēt hipotēku un tad saņemt čiku, jo esmu turpat rindas galā, bet man rindā priekšā atkritumu izvedēji stāv:)
Sandis
13. Marts 2012 / 21:03
0
ATBILDĒT
Pēc komentāriem spriežot, aktuāls jautājums. Roland, malacis! Prieks, ka izdevās atrast laiku uzrakstīt sakarīgu rakstu. Man gan šķiet,ka šis varētu būt vairāk politiskās izvēles jautājums, nevis tiesību jautājums. Bet varbūt, ka arī kļūdos.

Piebilde: bankā nestrādāju, nav kredīta, raksta autoru personīgi ļoti labi pazīstu.
Subaru
13. Marts 2012 / 20:36
0
ATBILDĒT
Pilnīgi piekrītu Ilzes izklāstītajiem apsvērumiem un argumentiem. Nevienam nav vajadzīgi Getliņi skaistas privātmājas vietā! Tas ir bizness un Civilprocesa likums ir neatņemama daļa no tā. Šis raksts, lai arī juridiski korekts ar atsevišķām piebildēm, nez kāpēc izceļ divas zviedru bankas kā cietējas. Jājautā atklāti vai censonis nav pie kādas no kredītiestādēm nodarbināts. Tomēr, ja jau tiek pētīta Satversmes tiesas prakse, tad ieteiktu to darīt pamatīgāk, jo Satversmes tiesa vairākos spriedumos un atsevišķi Konstitucionālo tiesību pētnieki ir atzinuši, ka juridiskā persona nebauda Satversmes cilvēktiesību katalogā ietvertās tiesības tā vienkāršā apsvēruma dēļ, ka ir fikcija un tai nepiemīt cilvēkam piemītošās sociālās un cita veida kvalitātes. Tāpēc bļaut, ka kādai kredītiestādei tiek ierobežotas cilvēktiesības ir juridiski nekorekti un pat smieklīgi (aplami)!
Lasitajs
13. Marts 2012 / 19:40
0
ATBILDĒT
P.S. Bet BRAVO autoram, raksts ir loti labi argumentets un strukturets!
Lasitajs
13. Marts 2012 / 19:32
0
ATBILDĒT
Bankas aizdevumus ir izsniegusas ar terminu lidz 40 gadiem. Nedomaju, ka si iemesla del bankam tagad butu tiesibas palauties uz to, ka visu 40 gadu laika normativais regulejums nemainisies. Valsts ir sabiedribas organizacijas veids, kura vajadzibas un prioritates mainaas. Atsevisku individu tiesibas var tikt ierobezotas vispareja labuma intereses un, ja konkretaja situacija nav citu lidzeklu valsts nabadzibas del, tad izveletais lidzeklis visticamak ir legitims un samerigs.
R.Kantsons
13. Marts 2012 / 18:01
0
ATBILDĒT
Autors nez kāpēc noklusē iepriekš banku lobija panāktos grozījumus Civilprocesa likuma Pārejas noteikumos, kur 45.punkts nosaka: \"Ja hipotekārais kreditors, kuram par labu nostiprināta pirmā hipotēka, iebilst pret nekustamā īpašuma pārdošanu (pārejas noteikumu 44.punkts), tiesu izpildītājs uz vienu gadu, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim atliek piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu\".



Pamatojoties uz šo punktu, bankas, ja tās saņem kredīta maksājumus no ieķīlātā nekustāmā īpašuma īpašnieka, nedod piekrišanu piedziņas vēršanai uz šo ieķīlāto nekustāmo īpašumu.



Secīgi, parādnieki prioritāri maksājumus veica tikai bankām, bet par komunālajiem parādiem netika maksāts, jo dēļ to nemaksāšanas no dzīvokļa neizliks, jo banka nepiekritīs piedziņas vēršanai uz šo nekustāmo īpašumu. Tieši tāpēc arī uzkrājās lieli komunālo maksājumu parādi.



Līdz ar to, autora argumenti, ka „nereti komunālo pakalpojumu parādi sasniedz summas tūkstošos latu, taču piedziņa pret parādniekiem nav veikta” un „biznesa vidē atbildīgam komersantam pašsaprotama metode ir debitoru vadība, kas ietver .. tiesvedības un piedziņas darbības..” neiztur kritiku.



Protams, ka piedziņa nav veikta, jo bankas šādu piedziņu gluži vienkārši nepieļāva, gluži pretēji, Pārejas noteikumu 44. un 45. punkts praksē radīja situāciju, ka parādnieks maksā tikai bankai.



Šie grozījumi Civilprocesa likuma Pārejas noteikumos, ja tiks pieņemti, ieviesīs līdzsvaru, bankas ieguva uz laiku iespēju neļaujot vērst piedziņu uz ieķīlāto nekustāmo īpašumu, bet tagad savukārt komunālo maksājumu piedzinējiem uz kādu brīdi būs priekšroka.



Godīgi.
Magone
13. Marts 2012 / 17:41
0
ATBILDĒT
Tie, kas ņēma visu, ko deva, saņēma, ko pelnīja. Muļķim muļķa tiesa un par muļķību vienmēr ir bijis jāmaksā.

Bet, atgiežoties pie juridiskā un noliekot pie malas katra personīgo izdevīgumu, personīgo pieredzi, radu un paziņu pieredzi ar bankām, gribētu uzzināt, ko raksta autors būtu izsecinājis nepareizi no juridiskā viedokļa raugoties?
Ilze
13. Marts 2012 / 17:28
0
ATBILDĒT
Pabeidzot šo jautro diskusiju un noliekot pie malas jurisprudenci, jāpiebilst, ka pati uz banku gājusi neesmu, hipotekārā kredīta man nav.:) Taču cik atceros no paziņu stāstītā, \"labajos laikos\" kredīti, tā teikt, tika mesti pakaļ, tika piedāvāts pat vairāk nekā klients prasīja. Pat uz banku nebija jāiet un vērtējums jāiesniedz. Bankas savu naudu gribēs nopelnīt vienmēr, tādēļ runāt par to, ka 10% komunālo maksājumu dēļ kredīti kļūs dārgāki, ir pāragri. Tas vairāk izklausās pēc biedēšanas ar bubuli. Ja nebūs, kas kredītus ņem, būs vien % likmes jālaiž lejā. Un varbūt labi vien ka kredītus vairs nedāļās, cerams, dos tikai tiem, kas var tos patiešām atļauties, nevis, kā Jūs sakāt, \"grib uzlekt augstāk par savu pakaļu\", un nevis, piemēram, 110% apmērā no vērtējuma. Var būt tad arī viena daļa lekt gribētāju tiks pasargāti paši no sevis. Bet tas jau paliek pārāk filosofiski, lai par to turpinātu diskusiju šeit.
Magone
13. Marts 2012 / 16:48
0
ATBILDĒT
Parādniekam, no kura nekrietnā banka piedzen starpību arī pēc tam, kad īpašums atņemts, pastāv iespēja iesniegt maksātnesp.pieteik. Agrāk bija dārgs šis process, tagad leiputrija, visiem, kam slinkums maksāt kredītus, iesaku.

Es neteicu, ka spriedumi ir sarunāti. Tiesneši visu ir darījuši pareizi un godprātīgi. Bet ir citas metodes, kuras neminēšu, lai pārāk neizglītotu:)Problēma būs arī tad, ja dzīvojamo māju īpašniekiem citu parādi nebūs jāmaksā, jo tad banku pakalpojumi būs dārgāki un papildus jāmaksā būs man, jums un visiem, kam nav nekāda sakara ar dzīvojamajām mājām. Arī kredīti būs dārgāki.

Es gan drīzāk teiktu, ka smago krīzi izraisīja daudzu vēlēšanās uzlekt augstāk par savu pakaļu, nevis banku neierobežotā augļošana. Ko tad paši skrējāt uz tām bankām?
Mawrix
13. Marts 2012 / 16:35
0
ATBILDĒT
Nu gan sasmējos. Atkal bankas vainīgas. Gluži kā agresīvais BMW pie jebkura ceļu satiksmes negadījuma. Hipotekārie prasījumi baudījuši priekšrocības pret personīgiem prasījumiem jau kopš Romas laikiem. Nez vai Justiniāns bija ko dzirdējis par agresīvajiem zviedru lombardiem?
dr.
13. Marts 2012 / 15:31
0
ATBILDĒT
Autors pats raksta: "...No minētā izriet, ka civilprocesuālā ķīlas tiesību realizēšanas kārtība kreditoru prasījumu segšanas ziņā vēsturiski ir bijusi mainīga atbilstoši attiecīgajā laikā pastāvošajām vajadzībām un no procesuālā viedokļa nav izslēgta šīs normas grozīšana nākotnē..." Mūslaiku Latvijā pēdējos gadus ir reāli darbojies nenormāls (netaisnīgs, absurds, noziedzīgs) banku interešu lobijs. Banku (augļotāju) intereses ir tikušas stādītas augstāk par iedzīvotāju un par valsts interesēm. Neierobežota augļošana un neireobežoti spekultīvi baku finansēti darījumi veicināja smagu krīzi. Tas, ko atļāvās darīt bankas Latvijā, citās valstīs bankas tā rīkoties nekad neatļautos. Ir pienācis laiks šīs nenormālības izbeigt un vairs nākotnē nepieļaut. Piedāvātie grozījumi ir viens no ceļiem, kā šīs lietas beidzot sakārtot.
Ilze
13. Marts 2012 / 15:24
0
ATBILDĒT
Nesaskatu nekādu tiesību pamatu graušanu. Daudzi tiesību institūti laika gaitā ir mainīti un nekāda traģēdija nevienu tādēļ nav skārusi. Bankai nav nekāda labuma no ķīlas priekšmeta uzturēšanas? Diez ko vērtīgs nebūtu īpašums, kurš pāris gadus parādu dēļ nebūtu apsildīts vai virs kura nebūtu salabots ūdeni cauri laidošais jumts. Šis kā reizi ir tas gadījums, kad, domājot tikai par hipotekāro kreditoru interesi, tiesības tiek locītas atbilstoši konkrētas grupas interesēm.



Attiecībā uz manu personību un naivumu, jāpaskaidro, ka es strādāju ar šādām lietām vairāk nekā 10 gadus- gan no kreditoru, gan parādnieku puses un savus secinājumus esmu izdarījusi. Arī par to, kā \"nabaga\" hipotekārie kreditori 2. un 3.izsolē nopērk īpašumu, kuru pēc pāris mēnešiem pārdod par tirgus cenu, bet turpina no parādnieka piedzīt neatgūtā kredīta starpību.



Pēc Jūsu teiktā iznāk, ka spriedumi ir \"sarunāti\". Tad jau tik pat labi var apgalvot, ka arī nolēmumi par izsoles akta apstiprināšanu var būt sarunāti utt. un ir tikpat apšaubāmi. Diezin vai vadoties no tamlīdzīgiem pieņēmumiem un bailēs par visur esošajām \"shēmām\", būtu jāizvēlas risinājums.



Mēs varam teoretizēt par visām procesuālajām iespējām, kā vajadzētu atgūt parādus, rosināt maksātnespējas lietas utt., bet problēma jau paliks tāpat- vairāk naudas no tā nerodas un citiem dzīvojamo māju īpašniekiem tāpat pārāds būs jāsamaksā.
Magone
13. Marts 2012 / 14:12
0
ATBILDĒT
Man gan liekas, ka komunālie pakalpojumi ir nepieciešami tam, kas dzīvo dzīvoklī, nevis bankai, un tam par šiem pakalpojumiem arī jāatbild, t.i. jāmaksā. Ja nemaksātāja dzīvoklis pāriet bankas rīcībā izsoles cēļa, tad banka arī par to maksā kom.pakalpoj. Bankai nav nekāda labuma no ķīlas priekšmeta uzturēšanas, ja tajā dzīvo parādnieks, kas nemaksā ne bankai, ne kom.pak.

Varbūt to jautājumu, kas samaksās parādnieka daļu par visai mājai sniegtajiem kom.pak., ja mantas viņam nebūs, drīzāk būtu jārisina ar grozījumiem Maksātnesp.lik., kas atļautu fiz.pers.maksātnesp.pieteik.iesniegt ne tikai pašai fiz.pers., bet arī tās kreditoriem? Tādā veidā nemaksātāja dzīvoklis tiktu pārdots izsolē mn procesā un pats izlikts ārā. Pat, ja parādu neatgūtu no izsolē iegūtās summas, tad parāds neturpinātu augt un tas būtu labs uzskatāms piemērs arī citiem nemaksātājiem, jo ne kreditoram, ne citiem dzīvokļu īpašniekiem nav jācieš parādnieka dēļ.

Piekrītu, ka tiesībām jāmainās līdzi laikam, bet vai šādi grozījumi, kas grauj tiesību pamatus, būtu tas pareizais risinājums? Bez labiem pamatiem māja neturēsies.

Jūs man šķietat naiva, ja domājat, ka pašlaik esošās shēmas nav \"piesegtas\" ar spriedumiem. Ir spriedumi, ir, bet spriedumi jau nav garants, ka tā nav shēma. Ir lietas, kuras praktiski nav pierādāmas.

Jūsu ieskatā vēl būtu jāgaida vairāki gadi, kamēr kom.pak.sniedzējs iztiesāsies ar parādnieku un tiesu izpildītājam šos gadus būtu nauda jāaiztur, nevis jānodod hipotek.kreditoram, gadījumam, ja nu kom.pak.sniedzējs vinnēs tiesu?! Hmmm....

Zināt, tiesības ir vērtība, ko nedrīkst locīt pēc iegribas vai vajadzībām un nedrīkst likumā meklēt ko savu, atbilstoši tā brīža vajadzībām, vēlmēm un sajūtām.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
visi numura raksti
Baiba Mālīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības uz atlīdzinājumu par personas sevišķām ciešanām sabiedrības interesēs
Likumdevējs, izdodot tiesību aktu, vai iestāde, veicot darbības valsts pārvaldes jomā, ierobežojot personas subjektīvo tiesību realizāciju sabiedrības interesēs vai uzliekot personām obligāti veicamus pienākumus, izvērtē ...
Arnis Zelčs
Skaidrojumi. Viedokļi
Politisko partiju konstitucionalitāte un kontrole 18.– 21. gadsimtā
Šā raksta ietvaros ir salīdzinātas partiju definīcijas un kontroles iespējas ārvalstu konstitūcijās un speciālajos likumos. Autora mērķis ir apkopot partiju konstitucionalitātes kopīgās tendences un sniegt priekšlikumus Latvijas ...
1 komentāri
Nedēļas jurists
Ilze Freimane
6 komentāri
Notikums
Pārrunā valsts pārvaldes iekārtas iespējamās izmaiņas
Tiesību prakse
Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem
Komerclikuma 238. panta otrās daļas norma nav tulkojama paplašināti, proti, akciju sabiedrības statūtos var paredzēt ierobežojumu tikai attiecībā uz akciju pārdošanu, nevis citiem iespējamajiem akciju atsavināšanas veidiem. ...
AUTORU KATALOGS