ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Maijs 2012 /Nr.20 (719)

Valsts atbalsta un publiskā iepirkuma mijiedarbība
Iveta Ceple
zvērināta advokāte 

Raksta mērķis ir noskaidrot, vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršana publiskā iepirkuma procedūrā var veidot valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību izpratnē. Atbilde uz šo jautājumu ir pozitīva. Valsts atbalsts publiskajā iepirkumā ir iespējams, jo publiskais iepirkums nav izslēgts no valsts atbalsta kontroles regulējuma jomas.

Normatīvajos aktos nav uzskaitīti konkrēti, izsmeļoši kritēriji valsts atbalsta konstatēšanai publiskajā iepirkumā (tikai par sabiedrisko pakalpojumu – pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – finansēšanu Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir noteikusi skaidrus kritērijus, kuriem izpildoties tiek izslēgta valsts atbalsta pastāvēšana).

Praksē, izvērtējot, vai konkrētais publiskais iepirkums veido valsts atbalstu, ir jānoskaidro, vai piegādātājam, kuram tiek piešķirtas līguma slēgšanas tiesības publiskā iepirkuma procedūras rezultātā, tiek radīta kāda ekonomiska priekšrocība. EST ir atzinusi, ka valsts atbalsts pastāv gadījumā, ja piegādātājs saņem tādu ekonomisko priekšrocību, ko tas nebūtu saņēmis parastos tirgus apstākļos. Priekšrocība tiek saņemta, piemēram, ja publiskā iepirkuma rezultātā tiek noslēgts līgums, ko nevar uzskatīt par parastu komerciālu līgumu, kādu noslēgtu persona, kura rīkojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem.

Šādi gadījumi cita starpā varētu izpausties:

1) ja pirkuma maksa būtu augstāka, nekā šādos apstākļos būtu maksājis privāts pircējs;

2) ja procedūrā piemērotie piedāvājuma izvēles kritēriji nebūtu atbilstoši tādiem, ko piemērotu privāts tirgus operators;

3) ja tiktu veikts publiskais iepirkums par tādu iepirkuma priekšmetu, kas patiesībā pasūtītājam nav nepieciešams;

4) ja tiktu veiktas izmaiņas jau noslēgta līguma noteikumos, kā rezultātā līgums vairs neatbilstu parastam komerciāla darījuma līgumam.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Diskusija
Fiskālā disciplīna kā tiesību princips
Ekonomiskā krīze ietekmējusi ne tikai cilvēka sociālo un ekonomisko stāvokli, bet arī tiesības. Šobrīd Saeimas dienaskārtībā atrodas trīs projekti saistībā ar finanšu disciplīnas principu nostiprināšanu likumdošanā: ...
Diskusija
Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā – no Eiropas Savienības tiesību un Satversmes viedokļa
Atzinums sniegts 2012. gada 20. martā, tā sagatavošanā piedalījās padomes locekļi: Ieva Kalniņa, Māris Lejnieks, Ieva Miļūna, Mārtiņš Paparinskis, Debora Pāvila un Elīna Šteinerte. Dokumenta izstrādē nepiedalījās padomes ...
Andris Rimša
Nedēļas jurists
Andris Rimša
5 komentāri
Tiesību prakse
Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi
Šajā numurā publicējam Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamenta sagatavoto pārskatu par Eiropas Savienības Tiesas (tekstā – Tiesa) svarīgākajiem un interesantākajiem spriedumiem šā gada pirmajā ceturksnī.
Īsziņas
Ziņas
AUTORU KATALOGS