ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

22. Maijs 2012 /Nr.21 (720)

Pierādījumu iesniegšana civilprocesā
2 komentāri
Dr.iur.
Lauris Rasnačs
zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes pasniedzējs 

Šo rindu autoram juridiskajā praksē vairākkārt ir nācies sastapties ar situācijām, kad tiesas bez kavēšanās iemeslu vērtēšanas un bieži vien pat bez šo iemeslu noskaidrošanas jau pēc minētā termiņa notecējuma vēl pieņem iesniegtus pierādījumus. Arī naudas sods nokavētas pierādījumu iesniegšanas gadījumā tikpat kā netiek piemērots. Neviļus rodas secinājums, ka daļa tiesu vēl joprojām piemēro Civilprocesa likuma 93. pantu tādā redakcijā, kādā tas bija spēkā līdz 2003. gada 1. janvārim, proti, kas neparedzēja pierādījumu iepriekšēju iesniegšanu. Diezin vai varētu būt šaubas, ka šāda, esošajām likuma normām neatbilstoša, prakse vērtējama kritiski. Tomēr kritisks vērtējums būtu nepilnīgs, ja vienlaikus detalizētāk netiktu aplūkoti iemesli, kas ir pamatā pierādījumu iepriekšējai iesniegšanai un tās termiņam, kā arī apstākļi, kuru dēļ tiesas tomēr vismaz gramatiskā nozīmē izšķiras par atkāpi no likuma.

Sākot ar 2002. gada 31. oktobra likumu, kas ir spēkā kopš 2003. gada 1. janvāra,1 Civilprocesa likuma (CPL)2 93. panta trešā daļa ir izteikta redakcijā, kas paredz pierādījumu iepriekšējas iesniegšanas pienākumu pēc vispārēja principa, ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu. Ar 2006. gada 7. septembra likumu3 minētā norma ir papildināta arī ar mantisku sankciju par pierādījumu iesniegšanas termiņa neievērošanu, proti, naudas sodu līdz piecdesmit latiem, ko tiesa var piemērot pusei, kura ar novēlotu pierādījumu iesniegšanu kavē lietas iztiesāšanu. CPL 93. panta trešā daļa pieļauj arī atkāpes no minētā septiņu dienu termiņa gan tādā veidā, ka tiesnesis var noteikt citu pierādījumu iesniegšanas termiņu, gan arī tādā veidā, ka ir iespējama vēlāka pierādījumu iesniegšana, ja tas nekavē lietas iztiesāšanu vai tiesa pierādījumu iepriekšējas neiesniegšanas iemeslus atzinusi par attaisnojošiem, vai pierādījumi ir par faktiem, kuri kļuvuši zināmi lietas iztiesāšanas laikā. Jāpiebilst, ka, ņemot vērā dažādu pierādījumu veidu specifiku, var secināt, ka pēc būtības CPL 93. panta trešajā daļā paredzētais pierādījumu iesniegšanas termiņš pamatā piemērojams rakstveida pierādījumu un arī lietisko pierādījumu iesniegšanas kārtībai.

Raksta autoram juridiskajā praksē vairākkārt ir nācies sastapties ar situācijām, kad tiesas bez kavēšanās iemeslu vērtēšanas un bieži vien pat bez šo iemeslu noskaidrošanas jau pēc minētā termiņa notecējuma vēl pieņem iesniegtus pierādījumus. Arī naudas sods nokavētas pierādījumu iesniegšanas gadījumā tikpat kā netiek piemērots. Neviļus rodas secinājums, ka daļa tiesu vēl joprojām piemēro CPL 93. pantu tādā redakcijā, kādā tas bija spēkā līdz 2003. gada 1. janvārim, proti, kas neparedzēja pierādījumu iepriekšēju iesniegšanu.

Diezin vai varētu būt šaubas, ka šāda, esošajām likuma normām neatbilstoša, prakse vērtējama kritiski. Tomēr šāds kritisks vērtējums būtu nepilnīgs, ja netiktu detalizētāk aplūkoti iemesli, kas ir pamatā pierādījumu iepriekšējai iesniegšanai un tās termiņam, kā arī apstākļi, kuru dēļ tiesas tomēr vismaz gramatiskā nozīmē izšķiras par atkāpi no likuma.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
piekrītu
22. Maijs 2012 / 23:28
0
ATBILDĒT
Piekrītu, prakse tiesās šajā sakarā ir nenormāla.

Iespējams, ka CPL patiešām kaut kas jāgroza.

Varētu aizliegt pieņemt pierādījumus, ja tie nav iesniegti savalaicīgi, kā arī ja tos velk ārā tikai uz apelācijas instanci.Ja arī tiesa šos pierādījumus pieņem, tad par kavējumu jāpiemēro būtu daudz lielāki naudas sodi.
arī jurists
22. Maijs 2012 / 16:03
0
ATBILDĒT
ĻOTI labs un pamatots raksts, tieši laikā, kad runājam par tiesvedības novilcināšanu.
visi numura raksti
Viktors Tihonovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Ieskats akciju piederības jautājumā
Šī raksta mērķis ir pievērst likumu rakstītāju un piemērotāju uzmanību tiesiskajai problemātikai jautājumā par akciju atgūšanu un iespējām atjaunot tiesības, ko piešķīrusi kādas komercsabiedrības akciju piederība.
1 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Intelektuālais īpašums kā mūsdienu ekonomikas stūrakmens
Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir viens no mehānismiem, ar kura palīdzību Eiropa var censties atbalstīt savu uzņēmēju inovatīvo komercdarbību, jo "zinātņu ietilpīga" ekonomika ir vienīgais veids, kā Eiropas valstis var ...
Dace Lutere-Timmele
Nedēļas jurists
Dace Lutere-Timmele
1 komentāri
Mārtiņš Dambergs
Akadēmiskā dzīve
Latvji, brauciet jūriņā!
Lielākā daļa žurnāla "Jurista Vārds" lasītāju noteikti kaut reizi dzīvē ir piedalījušies kādā konferencē. Tomēr tikai retais ir piedalījies konferencē, kas notiek uz luksusa klases jahtas, kura aprīkota ar jaunākajām konferenču ...
4 komentāri
Artis Straupenieks
Akadēmiskā dzīve
Apliecina piederību labāko desmitniekam
Aprīļa beigās pēc pusgada gatavošanās četri Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrantūras studenti – Artis Straupenieks, Ivars Stankevičs, Dainis Pudelis un Zane Akermane – piedalījās 35. Teldera Starptautisko ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS