ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Maijs 2012 /Nr.22 (721)

Likumdevēja tiesības samazināt maksātnespējas administratora atlīdzību: AS "Latvijas Krājbanka" gadījums
4 komentāri
Mg.iur.
Māris Onževs
LU Juridiskās fakultātes doktorants 

Šajā rakstā AS "Latvijas Krājbanka" maksātnespējas procesa administratora atlīdzības apmēra noteikšanas kontekstā visupirms ir izvērtēta Kredītiestāžu likuma 166. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertās tiesību normas juridiskā daba. Savukārt, pamatojoties uz secināto, gan analizēti Kredītiestāžu likuma iespējamo grozījumu par minētā administratora atlīdzības samazināšanu priekšnoteikumi, gan arī izvērtēts šādu grozījumu spēks laikā. Raksta nobeigumā piedāvāti risinājumi Kredītiestāžu likuma grozījumu pieņemšanai un attiecināšanai arī uz "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas procesu.

Viena no pēdējā laika nozīmīgākajām aktualitātēm Latvijas ekonomikā un tiesībās ir saistīta ar akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" (turpmāk – Krājbanka) maksātnespējas pasludināšanu.1 Tā kā pēc aktīvu apjoma Krājbanka bija uzskatāma par vienu no lielākajām Latvijas finanšu iestādēm,2 sabiedrībā salīdzinoši plašu rezonansi ieguva informācija par maksātnespējas procesa administratora (turpmāk – Administrators) iespējamās atlīdzības apmēru, kuru proporcionāli veido daļa no tā atgūtajiem Krājbankas finanšu līdzekļiem.

Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 166. panta pirmās daļas 3. punktu maksātnespējīgas kredītiestādes Administratora atlīdzības apmērs "ir [..] pieci procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz simts tūkstošus latu".3 Pamatojoties uz minēto tiesību normu, tiek uzskatīts, ka Krājbankas administrēšanas gadījumā atlīdzība varētu pārsniegt vairākus miljonus latu.4

Vienlaikus tika pausts politisks viedoklis, ka Administratoru atlīdzību par kredītiestāžu maksātnespējas procesa administrēšanu vajadzētu samazināt, tomēr juridisku iemeslu dēļ šādas izmaiņas neesot iespējams attiecināt uz Krājbankas maksātnespējas procesu. Tā, piemēram, Ministru prezidents, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas sniegtajiem argumentiem, kā būtiskāko apsvērumu šāda viedokļa pamatošanai saista ar apstākli, ka, attiecinot veicamos grozījumus uz Krājbankas Administratora atlīdzību, tiesību normai tiktu noteikts atpakaļejošs spēks laikā.5

Abstrahējoties no politiskās rīcības brīvības analīzes, šāda tiesību normu intertemporālās piemērošanas izpratne nav uzskatāma par atbilstošu tiesību zinātnei. No tiesību doktrīnas izriet, ka, attiecinot iespējamos Kredītiestāžu likuma grozījumus par Administratora atlīdzības samazināšanu arī uz Krājbankas maksātnespējas procesu, grozījumiem būtu noteikts tūlītējs spēks laikā, un, ja to pieņemšanas procesā tiktu ievērots tiesiskās paļāvības princips,6 likumdevējs varētu būt tiesīgs samazināt arī Krājbankas Administratora atlīdzību.

Ievērojot minēto, rakstā visupirms ir izvērtēta Kredītiestāžu likuma 166. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertās tiesību normas juridiskā daba. Savukārt, pamatojoties uz secināto, gan analizēti Kredītiestāžu likuma iespējamo grozījumu par Administratora atlīdzības samazināšanu priekšnoteikumi, gan arī izvērtēts šādu grozījumu spēks laikā.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Autors
29. Maijs 2012 / 15:08
0
ATBILDĒT
Kā jau norādīju raksta sākumā, raksta mērķis nav noteikt vai pamatot atbilstošu atlīdzības apmēru par KB vai kādas citas kredītiestādes administrēšanu turpmākajos mn procesos, bet gan pierādīt, ka tiesiski atlīdzību ir iespējams samazināt jau uzsāktā procesā. Savukārt tas, kāda būtu taisnīga atlīdzība, kā arī, kā grozījumi ietekmēs MN procesus, kas radīsies nākotnē, ir pavisam cits jautājums. To gan ir iespējams un nepieciešams aplūkot pirms grozījumu veikšanas, tomēr tas vairs nebūtu tiesisks, bet gan politisks lēmums.
Administrators
29. Maijs 2012 / 13:52
0
ATBILDĒT
Tieši tā arī ir viena no mūsu likumu lielākajām problēmām, ka grozījumi top tikai viena konkrēta gadījuma dēļ. Tagad izgrozīs likumu, samazinot atlīdzību un ko tad darīs, ka būs nākamais kredītiestādes bankrots, kur būs maz aktīvu un ļoti neliela atlīdzība? Vai atkal grozīs likumu?

Un arī tiesību zinātnē tā mums ir liela problēma, ka raksti top, analizējot tikai konkrētu gadījumu, pirms tam neveicot vispārīgu un fundamentālu pamatjautājumu iztirzāšanu. Nevar tapt labs raksts par konkrētu lietu, ja nav līdz galam izpratnes par pamatlietām!
Autors
29. Maijs 2012 / 12:42
0
ATBILDĒT
Paldies par komentāru, tomēr vēlos vērst Jūsu uzmanību vairākiem apstākļiem, ko neesat pamanījis vai zinājis. Pirmkārt, tiesību zinātnē nepastāv tikai viena zinātniskā metode – no vispārīgā uz speciālo, un dažādas tiesību problēmas ir iespējams polemizēt vice versus. Konkrētajā situācijā raksta mērķis ir analizēt iespējamos grozījumus Kredītiestāžu likumā tieši KB adm. atlīdzības risināšanai. Šis nav pirmais gadījums, kad konkrētas problēmas risināšanai tiek veikti grozījumi NA. Pāris gadus atpakaļ Parex glābšanai, sadalīšanai etc. normatīvie akti tika grozīti daudz būtiskāk, un arī tiesību doktrīnā tika analizēta šādu grozījumu pamatotība (skatīt piemēram B.Rudevska rakstu par tn intertemporālo spēku Parex palīdzības sniegšanā).

Otrkārt, nekorekts ir apgalvojums, ka autors nav sapratis ST lēmuma būtību. Tas, ka ST izbeigtajā lietā vērtēja adm. atlīdzības samazināšanu, kas pienākas no valsts budžeta, expressis verbis izriet arī no raksta. Tomēr lūdzu pievērsiet uzmanību atziņai, kas no ST lēmuma ir paņemta, proti, par vispārīgu priekšnoteikumu izpildi, lai adm. iegūtu tiesības uz atlīdzību. Turklāt atziņa ir piemērota ar analoģijas slēdzienu.

Treškārt, pretēji Jūsu norādītajam, no raksta 4.nodaļas izriet, ka tieši tādēļ, ka likumdevējs nevar izanalizēt admin. individuālos apstākļus, grozījumu būtu attiecināmi tikai uz naudas līdzekļiem, kas atgūti pēc grozījumu spēkā stāšanās.
Administrators
29. Maijs 2012 / 10:54
0
ATBILDĒT
Rakstam ir vairāki būtiski trūkumi, kuru dēļ to ir grūti nosaukt par vispusīgi un objektīvi izpētītu jautājumu:

1) raksts ir veidots pēc principa - no konkrētā uz vispārīgo. Zinātniskajās publikācijās ir nepieciešama tieši pretēja nostāja - no vispārīgā uz konkrētu. Šādas pretējas nostādnes dēļ ir sagatavots nepilnīgs raksts, neiztirzājot argumentus, kas ir pretēji autora paustajiem secinājumiem. Piemēram, runājot par Krājbankas administratora atlīdzību, autors piemin Satversmes tiesas izbeigto lietu jautājumā par administratora atlīdzību. Taču autors nav pamanījis būtisku niansi - Satversmes tiesa runāja par valsts piešķirtajiem līdzekļiem, nevis par atlīdzību no atgūtās mantas. Un šīs nianses dēļ Satversmes tiesas atziņas nav pamata piesaukt Krājbankas lietā.

2) Maksātnespējas procesa administratora darbs ir ļoti specifisks, taču autors līdz galam šī darba nianses neizprot un tādēļ arī sagatavotais raksts ir nepārliecinošs. Piemēram, lielākajā daļā maksātnespējas procesu manta tiek atgūta tikai pašās procesa beigās. Tādēļ noteikti nevar piekrist secinājumam, ka tiesiskā paļāvība par atlīdzību no atgūtās mantas rodas tikai ar mantas atgūšanas brīdi. Pirms administrators izvērtē, vai uzsākt ar mantas atgūšanu saistītās darbības un turpināt pildīt administratora pienākumus, administrators tomēr rēķinās ar likumā noteikto atlīdzības apmēru.

3) īpatnējs šķiet autora piedāvājums likumdevējam vērtēt subjektīvos apstākļus.
visi numura raksti
Gatis Litvins
Notikums
Tiesas sēžu atlikšana aizskar tiesas cieņu
Saeima sākusi regulāri organizēt konferences par dažādām sabiedrībai aktuālām tēmām. 25. maijā notika konference "Taisnīga tiesa ir savlaicīga tiesa: kā novērst tiesu sēžu atlikšanu", kurā Saeimas deputāti, ministri, ...
6 komentāri
Kristīne Jaunzeme
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts pārvaldē strādājošo motivācija
Valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošie ir daudz kritizēti par nespēju īstenot pārvaldības funkcijas iedzīvotāju interesēs un valsts pārvaldes reformas, pildīt uzdevumus un sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem draudzīgā un ...
10 komentāri
Vija Piziča
Nedēļas jurists
Vija Piziča
9 komentāri
Inese Tenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā mācīt privātās tiesības 21. gadsimtā
Kā pamatoti savā monogrāfijā norāda profesors A. Maļko, "lai tiesību vide darbotos aktīvi un rezultatīvi, tajā strādājošajiem speciālistiem jābūt apveltītiem ar atbilstošām zināšanām, prasmēm, iemaņām, kompetenci un ...
6 komentāri
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Civillikuma komentāri mantojuma tiesībās
"Kamēr Civillikuma mantojuma tiesību daļa nav modernizēta, autors izsaka cerību, ka šie papildinātie komentāri varētu būt noderīgi mantojuma tiesību izpratnes padziļināšanai un mantojuma tiesību normu vienveidīgākai ...
AUTORU KATALOGS