Palielinoties tiesvedību lietu skaitam un ekonomiskajām vērtībām, par kurām strīdnieki strīdas, ir aktualizējies jautājums par personu (klientu) pieejamību tiesām advokāta honorāra apmaksas noteikumu neskaidrību dēļ. Dažkārt finansiāli iespaidīgās lietās klients atturas vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības, ja viņš nespēj nolīgt advokātu ar tādu noteikumu, ka par profesionālu juridisko palīdzību norēķināsies pēc labvēlīga rezultāta sasniegšanas. Sevišķi gadījumā, ja lieta ir ar paaugstinātu juridisko sarežģītības pakāpi, klients nevēlas apmaksāt no advokāta saņemto juridisko palīdzību pēc tā sauktās stundu likmes, bet vēlas izmantot vismaz dalīto apmaksu – daļu maksājot par nostrādātajām stundām, daļu atlīdzības maksājot kā prēmiju pēc labvēlīga rezultāta saņemšanas.
Pašlaik praksē ir parādījusies jauna tendence, ka prasītājs pret atbildētāju ierosina daudzas tiesvedības, kuru mērķis ir novest atbildētāju līdz finansiālai nespējai algot advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai. Prasītājs parasti šādas daudzās tiesvedības finansē no kapitālsabiedrības līdzekļiem, kamēr atbildētājam kā fiziskai personai advokāta pakalpojumi ir jāatlīdzina no personiskiem uzkrājumiem. Ja šādā situācijā klients vēlas maksāt par advokāta darbu, lielāko daļu honorāra maksājot kā prēmiju atkarībā no sasniegtā rezultāta, bet advokāts atsaka klientam sniegt juridisko palīdzību, jo vēlas saņemt atlīdzību par nostrādātajām stundām, tad klientam var rasties nepareizs priekšstats par advokātu, kurš savu darbību organizē ar komerciālu raksturu. Dažkārt klientam rodas grūtības apmaksāt advokāta darbu. Kaut arī advokāta vestā lieta nav beigusies, klients ir spiests atteikties no advokāta pakalpojumiem savas finansiālās nespējas dēļ (kā zināms, Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss aizliedz advokātam atteikties no lietas vešanas vai to pārtraukt tāpēc, ka klients nevar papildināt iepriekšējo iemaksu, kas faktiski izlietota, sk. 6.1. p.).
Praksē vairākkārt rodas situācijas, ka klients neaizstāvēs savas tiesības tiesā, ja nespēs vienoties ar advokātu par salīdzinoši neliela pamathonorāra maksājumu un papildu honorāra maksājumu par veiksmīgu lietas iznākumu. Klients, kas nav speciālists tiesību jautājumos, nevērsīsies tiesā, piemēram, nodarītā aizskāruma novēršanai vai parāda piedziņai, ja nezinās kopīgos izdevumus advokāta algošanai. Ja advokāts uzstās uz t. s. stundu likmi, klients tiks nostādīts neziņā par priekšā stāvošiem finansiāliem izdevumiem advokāta algošanai, rezultātā klients nevienosies ar advokātu, visticamāk arī nevērsīsies tiesā.
Tomēr sabiedrības interesēs ir nodrošināt personu tiesību uz tiesu piepildījumu. Advokāts ir tiesu sistēmai piederīga persona, kas nodrošina saikni starp personu un tiesu, kā rezultātā persona var pilnvērtīgi īstenot savu tiesību aizsardzību. Advokāta galvenais uzdevums ir nodrošināt juridisko palīdzību ikvienai juridisko palīdzību lūgušai personai. Tādēļ advokāts savu darbību nedrīkst pakārtot komerciālām interesēm.
Likumdevējs honorāra aspektu Latvijā neregulē, atstājot to klienta un advokāta ziņā (izņemot vienu kvalificētu gadījumu), jo advokāti ir brīvo juridisko profesiju pārstāvji un savā profesionālajā darbībā ir finansiāli patstāvīgi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes