ŽURNĀLS Tiesību politika

21. Augusts 2012 /Nr.34 (733)

Latvija ir referendumu paradīze
13 komentāri
Dr.iur.
Ilma Čepāne
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja 

Valsts prezidents, nosūtot grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" atkārtotai caurlūkošanai, kā galveno iemeslu norādījis, ka nevar apturēt likuma publicēšanu un nodot to tautas nobalsošanai, jo tas satur arī normas, kas īsteno Lisabonas līgumā noteikto. Kaut arī prezidents norādījis, ka viņa iepriekš norādītie apsvērumi ir ņemti vērā, likumprojekta izstrādātāji no Saeimas opozīcijas puses tiek dēvēti par demokrātijas kapračiem vai žņaudzējiem. Viņiem piebalso Ždanokas un Lindermaņa vadītās sīkpartijas. Arī ietekmīgi žurnālisti iebilst pret minētajiem grozījumiem, un pozīcijai tiek ieteikts "pārstāt vaļēju muti apbrīnot žonglēšanu ar dažādu valstu likumu pantiem un atsākt runāt par demokrātijas pamatprincipiem" (Ozoliņš J. Boļševisma revanšs, IR, 2012., Nr. 32, 8. lpp.). Savukārt mūžīgais zaļzemnieku premjera kandidāts Lembergs, stāstot par likuma grozījumiem (Diena,13.08.), izmanto savulaik pārbaudītu metodi - ja tautai iestāsta lielus melus un nemitīgi tos atkārto, tauta sāk tiem ticēt. Pārmetumi smagi, tāpēc centīšos izskaidrot šā likumprojekta nepieciešamību.

Tiešās demokrātijas jēga ir dot iespēju pilsoņiem lemt par svarīgiem valsts dzīves jautājumiem. Satversme paredz septiņus referendumu veidus - par dalību Eiropas Savienībā, par izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, par Valsts prezidenta vai deputātu ierosinājumu par veto tiesībām kādam likumprojektam, par grozījumiem Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. un 77. pantā, par Saeimas atlaišanu/atsaukšanu, kā arī par vēlētāju iesniegtu, bet Saeimas nepieņemtu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.

Tautas likumdošanas iniciatīvas ceļā iniciētais referendums ir tikai viens no Satversmē noteiktajiem referendumu veidiem. Tāpēc nepamatots ir apgalvojums, ka līdz ar grozījumiem likumā referendumu rīkošana tikšot padarīta neiespējama. Nevajadzētu biedēt sabiedrību ar iespējamo lielo valsts uzņēmumu privatizēšanu, kad tautai tikšot liegtas tiesības paust savu viedokli. Neprivatizējamie valsts uzņēmumi ( "Latvijas valsts meži", "Latvijas dzelzceļš", "Latvenergo" u.c.) ir uzskaitīti likumā. Ja nu arī likums tiktu grozīts un šie uzņēmumi tiktu nodoti privatizācijai, opozīcijai ir tiesības izmantot t.s. konsultatīvā referenduma iespējas. Proti, Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Referendums par to rīkojams, ja to atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Šajā un citos t.s. konsultatīvo referendumu gadījumos visus izdevumus, tostarp arī parakstu vākšanu, uzņemas valsts.

Referendumi nedrīkstētu kļūt par instrumentiem, kurus mēdz izmantot, lai tautas nobalsošanai izvirzītu nesagatavotus vai valsts pamatus graujošus priekšlikumus. Latvija, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir referendumu paradīze, jo nevienā (!) no tām, izņemot Latviju, nepastāv noteikums, ka vēlētāju ierosināts, bet parlamenta neatbalstīts likumprojekts ir nododams referendumam. Tāpēc jājautā, vai šīs valstis tāpēc nav demokrātiskas valstis? Piemēram, vai Igaunijā pastāv diktatūra, ja tur kopš neatkarības atjaunošanas ir bijuši tikai divi referendumi? Igaunijas prezidentu T.H. Ilvesu padomju sistēma taču nav samaitājusi, tomēr viņš nesen teicis, ka referendumi bieži ir "sabiedrības dezorganizācijas ierocis". Demokrātiskā valstī nav samērīgi, kad ikvienam pasaules "klaidonim", aizbildinoties ar tautas likumdošanas iniciatīvu un savācot 0,6% balsstiesīgo pilsoņu parakstu, ir dotas neierobežotas tiesības par valsts naudu uzsākt testēt jebkuru, pat visabsurdāko ideju. Samērīgāk būtu, ja valsts ar saviem līdzekļiem parakstu vākšanā iesaistītos tikai tad, ja to vēlētos nevis 0,6%, bet gan vismaz 3% (50 000) balsstiesīgo pilsoņu. Likumprojekts paredz trīskāršot parakstīšanās iespējas, prasību atklāt likumprojektu iniciatorus, kā arī valsts institūcijām nosaka pienākumu kontrolēt referenduma aģitācijā iesaistīto līdzekļu izcelsmi un apmērus. Iesniegtie likumprojekti tiks vērtēti, jo to prasa Satversmes 78. pants.

Parakstu vākšanai nav jābūt pašmērķim. Tautas nobalsošana nav jārīko, lai viena vai otra politiskā partija sabiedrībai kaut ko "parādītu". Latvijā līdz šim neviens (!) no vēlētāju ierosinātajiem likumprojektiem referendumā nav guvis nepieciešamo kvorumu. Tiesa, ir bijuši divi gadījumi, kad, redzot tautas lielo atbalstu kādai iniciatīvai, Saeima to pati ir atbalstījusi. Pēdējie referendumi par pensiju palielināšanu un krievu valodu kā otro valsts valodu ir diskreditējuši to jēgu un mērķi, sašķēluši sabiedrību (pensionāri pret jaunajiem vecākiem, latvieši pret krieviem) un radījuši vilšanās sajūtu vēlētājos. Ja referendums par Referenduma likuma grozījumiem notiktu, jāšaubās, vai tas savāktu Satversmē paredzēto nepieciešamo kvorumu (~459 000 balsu), lai grozījumi tiktu atcelti. Ja CVK uzsāktu parakstu vākšanu šim referendumam, arī Ždanoka un Lindermanis nekavēsies ar grozījumiem Pilsonības likumā. Taču, lai grozījumi tiktu pieņemti, arī šim referendumam tāpat var nepietikt balsu. Toties pilsoņiem būs iespēja piedalīties nu jau divos referendumos, un "demokrātija" sitīs augstu vilni – pamatnācija būs spiesta tāpat kā iepriekš mobilizēties, lai nepieļautu valsts pēctecību aizskaroša likuma pieņemšanu, reklāmas speciālistiem darbs būs nodrošināts, politiķi izmantos ikvienu iespēju izrādīties, jo pašvaldību vēlēšanas tuvojas. Vēlētāji savā starpā strīdēsies, arī žurnālisti un politologi varēs, kā mēdz teikt, sevi parādīt un uz citiem paskatīties. Savukārt valstij atkarībā no faktiskajiem apstākļiem šīm vajadzībām būs jāgarantē vismaz 2-4,5 miljoni latu.

Nobeigumā daži jautājumi likuma grozījumu pretiniekiem. Kāpēc latviešiem, līdzīgi kā tas bija iepriekšējā referendumā, nemitīgi būtu jāaizstāvas PRET uzbrukumiem Latvijas pamatvērtībām? Vai patiešām var uzskatīt, ka kāds likuma grozījumus virza tikai teorētiskas apsēstības vai savtīgu iemeslu dēļ? Vai netiek pieļauta iespēja, ka ir arī tādi vēlētāji, kas prasa politiķiem šo lietu sakārtot?

komentāri (13)
13 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Baraks Osama
24. Augusts 2012 / 21:18
0
ATBILDĒT
Vai ir kāds īpašs iemesls, kādēļ Latvijas vērtību (ne?)esamību pamatojāt ar trīs federālu lielvalstu piemēriem?
par vērtībām
24. Augusts 2012 / 17:59
0
ATBILDĒT
Latviešu nācija, sākot ar 20.g.s sākumu, gāja apzināti uz savas NACIONĀLAS valsts izveidošanu.Nacionāla valsts ir vajadzīga attiecīgajai nācijai, jo tikai nacionālā valstī pamatnācija var realizēt savu pašnoteikšanos.Vai to tik grūti saprast? Ja krievu valoda kļūtu par otru valsts valodu, latviešu valoda publiskā telpā spēlētu aizvien mazāku lomu un kļūtu par ķēķa valodu.

Ja 1991.gadā, atjaunojot valsts neatkarību, visi okupācijas laikā iesūtītie un ieceļojošie kļūtu par pilsoņiem, tiktu pārtraukta Latvijas pēctecība, tā vairs nebūtu tā valsts, kuru dibināja. Tāpēc arī pašlaik PCTVL iesniegtais likumprojekts ir pretrunā ar Satversmi, un to vispār nevajadzētu laist uz referendumu.
Māris
24. Augusts 2012 / 16:12
1
ATBILDĒT
Es pilnībā piekrītu raksta autorei, viņas viedoklī nav nekas no populisma un izklāstītais,manuprāt,ļoti labi ilustrē to,ka likumam jāatbilst gan pēc burta,gan pēc jēgas un diezin vai šībrīža referenduma regulējums tam atbilst.
Rigaer Zeitung
24. Augusts 2012 / 15:04
0
ATBILDĒT
Ja būt ideāli precīzam, sanāks, ka vienoto Latvijas (kā arī ASV, Krievijas, Vācijas utt.) vērtību nav, un jēdzienam nav nozīmes.



Ja tomēr vēlēsimies lietot šo jēdzienu, tad varētu teikt, ka Latvijas vērtības ir tās, kas pašlaik ir nostiprinātas Satversmē vai ko atbalsta lielumlielais vairākums Latvijas tautas (grūtības var rasties gan ar tautas definīciju, gan ar nepieciešamā vairākuma noteikšanu). Starp citu, tādā gadījumā var pie Latvijas vērtībām pieskaitīt arī Jūsu minēto latviešu valodu - jo neviena partija nepiedāvā atņemt tai valsts valodas statusu (arī referendumā par valodu grozījumi neapšaubīja latviešu valodas statusu).
Armands
24. Augusts 2012 / 14:47
0
ATBILDĒT
No Jūsu komentāra izriet, ka latviešu valoda nav Latvijas vērtība, jo, redz, viena sabiedrības daļa kā otru valsts valodu vēlas krievu valodu.



Jautājums: kādas tad ir Latvijas vērtības?
Rigaer Zeitung
24. Augusts 2012 / 14:33
0
ATBILDĒT
Pēdējie referendumi par pensiju palielināšanu un krievu valodu kā otro valsts valodu ir diskreditējuši to jēgu un mērķi, sašķēluši sabiedrību (pensionāri pret jaunajiem vecākiem, latvieši pret krieviem)

----

Šķeļ sabiedrību tie, kas nosaka pensijas zem iztikas minimuma un tie, kas 1991. g. atteicās atzīt lielu daļu pašu vēlētāju par Latvijas pilsoņiem, toties apgalvojot, ka viņi kā pēc LPSR likumiem ievēlētie AP deputāti esot bijuši Latvijas leģitīma vara.



Kāpēc latviešiem, līdzīgi kā tas bija iepriekšējā referendumā, nemitīgi būtu jāaizstāvas PRET uzbrukumiem Latvijas pamatvērtībām?

---

1. Nožēlojams, ka ievērojamāi juristei un it kā demokrātei rūp tikai vienas tautības pārstāvji... 2. Ja Latvijas tautas daļa \"uzbrūk\" vērtībām, tās nav Latvijas vērtības. Lielākais - vairākuma vērtības.
piekrītu autorei
23. Augusts 2012 / 23:31
1
ATBILDĒT
Čepānei taisnība. Nu jau klāt ir PCTVL ar savu pilsonības nulles variantu. Latviešus, līdzīgi kā tas bija iepriekšējā referendumā,politiķi, dažāda kalibra eksperti un pētnieki aicinās mobilizēties.Krievi atkal kliegs par diskrimināciju un vienlīdzību.

Būs atkal viens liels demokrātijas šovs.
Pauls Puķītis
22. Augusts 2012 / 15:25
0
ATBILDĒT
Es jau biju nobažījies, ka Čepānes kundze varētu neuzrakstīt šo atspēkojumu dažādu politikāņu apmelojumiem.
arī jurists
21. Augusts 2012 / 22:02
1
ATBILDĒT
Gaušanās par demokrātijas ierobežošanu likuma grozījumu sakarā ir bezgala liekulīga padarīšana, jo Satversmē šiem tautas rosinātajiem referendumiem un Saeimas atlaišanai ir uzlikta tik augsta latiņa, kura tautai ( vēlētājiem) gandrīz nepārlecama. Referendumi jārīko par valstij svarīgiem jautājumiem, arī ierosinātājiem jābūt zināmiem un valstij jābūt tiesībām kontrolēt, no kurienes nāk nauda vienas vai otras idejas atbalstam.
Doma
21. Augusts 2012 / 13:59
0
ATBILDĒT
Čepānei taisnība! Grozījumi Referendumu likumā ir nepieciešami, jo 0,6% no vēlētājiem nav samērīgi, lai valsts piedalītos šo 0,6% ideju testēšanā. Personiskie aizskārumi autorei liecina par nekompetenci. Un aicinātu izmantot iespēju, proti, labāk paklusēt.....
Pēteris
21. Augusts 2012 / 11:16
1
ATBILDĒT
Čepāne iespējams ir labākais, kas mums politikā bijis, un arī to esam gatavi noliegt
jurists
21. Augusts 2012 / 11:13
0
ATBILDĒT
Rakstā, kas pārpublicēts no Dienas, diezgan labi izdevies cilvēkiem saprotamā veidā paskaidrot grozījumu nepieciešamību.

Ja runājam par Čepānes CV, tad gribētu Jūs apbēdināt, jo viņa nekad nav sastāvējusi komunistiskajā partijā, viņa bija viena no tām, kas balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu.Bija viena no pirmajām Satversmes tiesas tiesnesēm, kurai bija liela autoritāte sabiedrības vidū.
ce
21. Augusts 2012 / 08:03
2
ATBILDĒT
Ja lielākā daļa nobalsotu pret pamatvērtībām, tas nozīmētu tikai to, ka pamatvērtības ir mainījušās. Gan jau savulaik arī autores pamatvērtība bija komunisma celšana, kas tika nomainīta vienā dienā un bez īpašiem sirdsapziņas pārmetumiem.
visi numura raksti
Juris Rudevskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Brīvas filozofiskas piezīmes uz Sanhosē pantu malām
114 komentāri
Signe Mežinska
Skaidrojumi. Viedokļi
Bioētika, embrija morālais statuss un abortu problēma
Diskusijas par ētikas problēmām, kas saistītas ar medicīnas praksi, ir bijušas aktuālas vienmēr, tomēr 21. gadsimtā eitanāzija, orgānu transplantācija, cilmes šūnu pētījumi, medicīniskās apaugļošanas tehnoloģijas, ģenētiskā ...
Erlens Markovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību bezstrīdus piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā uzlabošanas virzieni
Pirmajā rakstā* autors apskatīja tās saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā (turpmāk – SPIBK) problēmas, kas rodas līdz brīdim, kad parādniekam tiek izsniegts brīdinājums. Šajā rakstā autors pievērsīsies tiem ...
5 komentāri
Skaidrojumi. Viedokļi
Sanhosē panti: aborts un nedzimuša bērna statuss starptautiskajās tiesībās
Sanhosē panti (San José Articles) ir dokuments, kuru 2011. gada 25. martā Kostarikas galvaspilsētā Sanhosē parakstīja četrdesmit eksperti no dažādām valstīm: praktizējoši juristi, universitāšu profesori, politiķi, diplomāti, ...
11 komentāri
Andris Grūtups
Vēstules
Par Latvijas Republikas tiesībsarga atzinumu
2012. gada 31. jūlijā "Jurista Vārds" (Nr. 31(730)) publicēja izvilkumus no Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona 2012. gada 29. jūnija atzinuma pārbaudes lietā Nr. 148-5D/2012 "Slēgtas tiesas sēdes materiālu publiskošana un ...
10 komentāri
AUTORU KATALOGS