ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Septembris 2012 /Nr.38 (737)

Jaunākā administratīvās tiesas prakse saistībā ar Uzņēmumu reģistra kompetenci
6 komentāri
Mg.iur.
Aivars Paegle
Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītājs 

Rakstā* tiks aplūkotas galvenās atziņas saistībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) kompetenci, ko skatījusi administratīvā tiesa pēdējā pusotra gada laikā. Administratīvajai tiesai visās instancēs joprojām jāsaskaras ar lietām par faktisko apstākļu pārbaudes kompetenci. Tas joprojām ir viens no galvenajiem strīdu jautājumiem. Strīdi par faktiskajiem apstākļiem pamatā ir gadījumos, kad notiek strīds starp privātpersonām, bet administratīvais process tiek izmantots kā viens no privātpersonu savstarpējo strīdu risināšanas kaujaslaukiem. Pēdējā pusotra gada laikā šāda veida strīdi nav mazinājušies, viens no iemesliem – administratīvā procesa kārtībā šķietami var panākt ātrāku rezultātu nekā civilprocesuālā kārtībā, turklāt saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"1 19. pantu Uzņēmumu reģistra lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzība neaptur tā darbību.2

Par faktisko apstākļu pārbaudi

Augstākās tiesas Senāts jau vairāk nekā pirms astoņiem gadiem ir atzinis,3 ka Uzņēmumu reģistrs nevērtē lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus, bet pārbauda reģistrējamo dokumentu formālo atbilstību likumā noteiktajām prasībām. Turklāt šo atziņu Senāts ir vairākkārt nostiprinājis daudzos vēlākos spriedumos.4 Šis jautājums skatīts arī Satversmes tiesā,5 kas secinājusi, ka likumdevējs nav deleģējis Uzņēmumu reģistram tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir noformēti Uzņēmumu reģistrā iesniegtie dokumenti. Valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir noformēti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai.6

Zinot tiesas nostāju, pēdējā pusotra gada laikā kāds pieteicējs mēģināja pārliecināt tiesu, ka izskatāmais gadījums nav vērtējams kā faktiskie apstākļi un tāpēc Uzņēmumu reģistram vajadzēja to ņemt vērā, izskatot reģistrācijas dokumentus. Šāds apgalvojums pamatā balstās uz pieņēmumu, ka pieteicējs ir pietiekami Uzņēmumu reģistram izskaidrojis faktisko apstākļu būtību, lai jautājums par faktiskajiem apstākļiem kļūtu par neapstrīdamu faktu. Šāds fakts Uzņēmumu reģistram nemaz nebūtu jāpārbauda kā faktiskais apstāklis, bet uzliktu pienākumu Uzņēmumu reģistram automātiski to ņemt vērā kā neapgāžamu patiesību, izskatot pretēji liecinošos reģistrācijas dokumentus. Šajā sakarā Augstākās tiesas Senāts 2012. gada 10. februāra spriedumā7 tomēr ir piekritis Uzņēmumu reģistra nostājai, ka Uzņēmumu reģistra valsts notārs nav tiesīgs izdarīt pieņēmumu, ka reģistrējamos dokumentos norādītās ziņas neatbilst patiesībai, kaut arī ir ieinteresētās personas, kas tā apgalvo. Uzņēmumu reģistra valsts notāram nav tiesību izšķirt privāttiesiskus strīdus vai vērtēt pierādījumus šādā strīdā. Tā, sprieduma 2.3. punktā Senāts ir atstājis spēkā apgabaltiesas secināto: "Uzņēmumu reģistram nav jāveic faktisko apstākļu pārbaude pēc būtības, proti, Uzņēmumu reģistram nav jābūt vidutājam strīdā starp komersanta dalībniekiem vai amatpersonām, kā arī nav jāiegūst pierādījumi par dokumentos norādīto faktisko apstākļu autentiskumu. Par dokumentu kopuma patiesumu un saturu atbildīgs ir to iesniedzējs."

Otrs veids, kā panākt, lai Uzņēmumu reģistrs iesaistītos faktisko apstākļu pārbaudē, ir pārliecināt tiesu, ka pastāv specifiski izņēmumu gadījumi, par kuriem likums tieši nenosaka, ka arī uz tiem neattiecas aizliegums Uzņēmumu reģistram pārbaudīt faktiskos apstākļus.

komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Arnis
24. Septembris 2012 / 15:23
0
ATBILDĒT
Labs, praksē noderīgs raksts!
Čaiņiks
20. Septembris 2012 / 20:04
0
ATBILDĒT
Iepriekšējā komentārā ieviesusies drukas kļūda. bija domāts - AT Senāta.
Čaiņiks
20. Septembris 2012 / 20:03
0
ATBILDĒT
Autors būtu varējis pieminēt arī AT Senāts 2010.gada 10.decembra spriedumu Nr.SKA-0603/2010, kurā Senāts lēma, ka UR ir pārsniedzis savas kompetences robežas. :)



http://www.tiesas.lv/files/AL/2010/12_2010/10_12_2010/AL_ 012_AT_SKA-0603-2010.pdf
Proficius Aliri
18. Septembris 2012 / 22:41
0
ATBILDĒT
Būtībā nekas unikāli jauns minētajā tiesu praksē nav pamanāms. Vismaz nekas tāds, kas neizrietētu no vispārīgajiem administratīvā procesa vai salīdzinājumam izmantojamā civilprocesa nostādnēm. Būtu interesanti uzzināt, vai UR savā praksē nošķir faktisko apstākļu vērtēšanu un pierādījumu vērtēšanu (īpaši ticamības aspektu). Tad rastos interesanti jautājumi par dokumentu pārbaudi, arī par nereģistrējamos dokumentos ietvertajām pretrunīgajām ziņām. Dokumentu pārbaudes apjoma kontekstā statūtu pārbaude ir sevišķi svarīga, turklāt prakse nav konsekventa. Piemēram, vai var atlikt reģistrāciju, ja statūtos ietverts kāds komersanta iekšējas procedūras regulējums, ja tas ir neatbilstošs kādai pašreiz spēkā esošai tiesību normai? Vai arī būtiski ir vienīgi komersantu kā tiesību subjektu konstituējošie elementi un kādi konkrēti tie ir? Nepārprotamu pierādījumu iesniegšanas procedūra vispār ir kaut kāds brīnumains pasākums. Ne šī procedūra ierobežota laikā, ne arī pastāv precīza izpratne par šā jēdziena saturu. Pietiek iesniegt vien kāda eksperta konkrētu atzinumu un ar attiecīgo UR lēmumu saistītā komersanta iekārta var spēji atgriezties pat vairāku gadu pagātnē. Turklāt, ja uzrodas pretējs eksperta atzinums, tad pirmais no tiem zaudē savu „nepārprotamību”. Vienlaikus UR atzīst vienīgi „valsts atzīta speciālista, kurš iekļauts Tiesu ekspertu reģistrā kā grafiskās (rokraksta) izpētes eksperts, kategorisks apgalvojumu”, taču hrestomātiskajā Senāta ALD nolēmumā tik kategoriskas prasības pat nav minētas.
Lasītājs
18. Septembris 2012 / 16:02
0
ATBILDĒT
Laikam būšu piesardzīgs un šādu viedokli vairs neizteikšu.
mja
18. Septembris 2012 / 13:41
0
ATBILDĒT
Par laimi Latvijā ir Senāta Administratīvo lietu departaments, kas vismaz kaut kādu pienesumu zinātnē un praksē dod.
visi numura raksti
Evija Novicāne, Zane Kļaviņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Valdes locekļu atbildība par biznesa lēmumiem
6 komentāri
Pēters Limmers
Skaidrojumi. Viedokļi
Vācijas komercreģistra sistēma
Komercreģistra sistēma atslogo tiesisko apgrozību, ļaujot īsākā laikā ar mazākiem spēkiem un mazākiem līdzekļiem iegūt nepieciešamo informāciju. Lai šādu rezultātu varētu sasniegt, komercreģistrā iekļauto ziņu pareizībai ir ...
Lauris Rasnačs
Skaidrojumi. Viedokļi
Sabiedrības prasību celšana pēc mazākuma pieprasījuma
Varētu šķist, ka Komerclikuma norma, kas paredz sabiedrības mazākuma dalībnieku tiesības ierosināt un nepieciešamības gadījumā arī celt prasību, ko autors šī darba turpmākajā tekstā piedāvā dēvēt par "tiesībām iniciēt ...
Alvils Strīķeris
Skaidrojumi. Viedokļi
Lobēšanas atklātības likums: problēma vai risinājums
Ņemot vērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – Birojs) kompetenci, noteikti kādam radīsies jautājums, vai Birojam lobēšanu reglamentējošā likuma izstrāde uzdota tāpēc, ka lobēšana ir viens no korupcijas ...
Tiesību prakse
Īres maksas paaugstināšanas brīdinājuma kārtības ievērošana, mainoties izīrētājam
Mērķis sešu mēnešu brīdinājumam par īres maksas paaugstināšanu ir īrnieka savlaicīga un pienācīga informēšana par būtisku līguma nosacījumu – īres maksas grozīšanu, lai viņš varētu izšķirties piekrist vai nepiekrist ...
AUTORU KATALOGS