ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Decembris 2012 /Nr.50 (749)

SPRK institucionālā uzbūve un funkcijas elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarē
Dace Cīrule
zvērināta advokāte 
Mg.iur.
Sandis Bērtaitis
Zvērināts advokāts 

Rakstā sniegts ieskats šā gada 29. novembrī publiskotā autoru pētījuma "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas institucionālā uzbūve un funkcijas elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarē" būtiskākajos secinājumos un piedāvātajos ieteikumos. Pētījumā no labas pārvaldības viedokļa analizēta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) institucionālā uzbūve un darbība elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarē, aplūkojot arī tādus regulēšanas aspektus, kas nav nokļuvuši masu mediju dienas kārtībā, taču ir vienlīdz būtiski labas pārvaldības nodrošināšanai.

Rakstā ietverti arī secinājumi un ieteikumi, kas saistīti ar nepieciešamību veikt izmaiņas tiesiskajā regulējumā. Ar citiem pētījuma secinājumiem un ieteikumiem, tajā skaitā par 2009. gada nogalē notikušo regulēšanas funkcijas centralizāciju, SPRK un Konkurences padomes funkciju savstarpējo saikni, kā arī tarifu noteikšanas kontroli, iespējams iepazīties tuvāk pētījuma pilnajā tekstā.1

 

1. Neatkarīgas iestādes statuss

Ieviešot Eiropas Savienības direktīvu prasības, kopš 2011. gada 11. augusta SPRK vairs nav ekonomikas ministra pārraudzībā esoša atvasināta publiska persona, bet gan institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts.2

Atbilstoši neatkarīgai iestādei izvirzītām prasībām3 SPRK (precīzāk – SPRK padome) ir neatkarīga likumā noteikto funkciju pildīšanā, tādēļ tai nav funkcionāli un institucionāli augstākas iestādes, kas, pretēji publiski paustiem argumentiem,4 nav uzskatāms par šķērsli pienācīgai SPRK funkciju izpildei.

Vienlaikus jāuzsver, ka pašlaik SPRK neatkarība ir atzīstama par formālu, bet ne par pietiekami attīstītu un nostiprinājušos pēc būtības. Šī iemesla dēļ SPRK ir pastiprināti jāstrādā pie savas institucionālās neatkarības stiprināšanas pēc būtības, lai ar laiku SPRK Latvijā, līdzīgi kā regulatori ārvalstīs, tiešām tiktu uztverts un vispārīgi atzīts par neatkarīgu iestādi, kas kompetenti, kvalitatīvi un bezpartejiski pilda savas funkcijas.

Tāpat SPRK neatkarības garantijas ir būtiski skatīt kontekstā ar politiskās ietekmes mazināšanu, pievēršot uzmanību gan iekšējo risku novēršanai, gan ārējās ietekmes mazināšanai. Tā kā sabiedrisko pakalpojumu regulēšana attiecas uz finansiāli apjomīgu summu apgrozību un politiski jutīgiem sociālajiem jautājumiem,5 regulēšanas darbības īpaši piesaista politiķu uzmanību, tādēļ SPRK neatkarības garantijām ir jābūt tādām, lai tā nenonāktu politisko procesu "slazdā". Tāpat papildu uzlabojumi īstenojami SPRK padomes priekšsēdētāja un pārējo padomes locekļu atlasē, kā arī atklātības paaugstināšanā par SPRK darbību.

1.1. SPRK padomes priekšsēdētāja un pārējo padomes locekļu atlase un darbība

Viens no aspektiem, kas saistīts ar SPRK neatkarības nodrošināšanu, ir tās padomes priekšsēdētāja un pārējo padomes locekļu atlase konkursa kārtībā.

LL.M Dace Cīrule, zvērināta advokāte birojā "Adversus"

Foto: no personīgā arhīva

Mg.iur. Sandis Bērtaitis, partneris, zvērināts advokāts birojā "Adversus"

Foto: Boriss Koļesņikovs

Mg.iur. Aiga Grišāne, juriste biedrībā "Sabiedrība par atklātību – Delna"

Foto: Boriss Koļesņikovs

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Gatis Litvins
Notikums
Noskaidroti "Jurista Vārda" šī gada konkursa uzvarētāji  
Decembra sākumā – starp Latvijas valsts svētkiem un gada nogales svinībām – žurnāls "Jurista Vārds" jau tradicionāli rīkoja pētniecisko darbu konkursa noslēguma pasākumu. Šis bija jau septītais ikgadējais "Jurista Vārda" ...
Edgars Puriņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Fotoradari un administratīvās atbildības īpatnības
Šobrīd publiski uzmanība tiek pievērsta tiesisko attiecību problēmām starp valsti un vienu komersantu saistībā ar fotoradaru iepirkumu, to uzstādīšanu un apkalpošanu, atstājot bez ievērības daudz būtiskāku problēmu minēto ...
6 komentāri
Alvils Strīķeris
Skaidrojumi. Viedokļi
Jāprecizē valsts amatpersonas statuss
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – Birojs) ir izstrādājis likumprojektu "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" (turpmāk – Likumprojekts), paredzot precizējumus likuma ...
2 komentāri
Juris Jansons, Tiesībsarga birojs
Tiesību politika
Tiesībsarga ziņojums par nabadzības risku Latvijā
Tiesībsargs Juris Jansons novembra izskaņā ir sagatavojis ziņojumu par nabadzības risku Latvijā (publicējam saīsināti; pilns teksts pieejams: tiesibsargs.lv) un to nosūtījis Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāram Nilam Muižniekam, ...
Gunārs Kūtris
Tiesību politika
Gunāra Kūtra viedoklis par eiro referenduma aspektiem
Pirms dažām nedēļām, novembra vidū, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības (turpmāk – ZZS) deputāti nosūtīja vēstuli Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim ar lūgumu izvērtēt un sniegt viedokli kā sabiedrībā ...
58 komentāri
AUTORU KATALOGS