ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

5. Februāris 2013 /Nr.5 (756)

Puses pārstāvja noraidījums starptautiskajās komerciālās šķīrējtiesas tiesībās
1 komentāri
Mg.iur.
Romāns Vīķis
LL.M programmas students Stokholmas Universitātes Juridiskajā fakultātē 
Mg.iur.
Aleksejs Ketovs
LL.M programmas students Stokholmas Universitātes Juridiskajā fakultātē 

Autoru galvenais mērķis šī raksta ietvaros ir noteikt, kādos gadījumos starptautiskajā komerciālās šķīrējtiesas procesā varētu pieteikt noraidījumu puses pārstāvim, analizēt šāda noraidījuma tiesisko pamatu un tribunāla kompetenci izšķirt jautājumu par puses pārstāvja noraidījumu, kā arī apskatīt puses pārstāvja noraidīšanas praktiskās sekas.

Iespēja noraidīt pušu pārstāvi starptautiskajā komerciālās šķīrējtiesas procesā pašlaik atrodas karstu debašu centrā gandrīz visās atzītākajās šķīrējtiesu institūcijās, ieskaitot Parīzes Starptautiskās tirdzniecības kameras (International Chamber of Commerce – ICC) paspārnē esošo Starptautiskās arbitrāžas tiesu,1 Londonas Starptautiskās arbitrāžas tiesu (London Court of International Arbitration – LCIA),2 Dubaijas Starptautiskā finanšu centra (Dubai International Financial Centre – DICF) Arbitrāžas centru,3 Milānas Šķīrējtiesu kameru (Camera Arbitral di Milano – CAM),4 kā arī Amerikas Arbitrāžas asociāciju (American Arbitration Association – AAA).5 Ņemot vērā, ka tendence pieteikt noraidījumu puses pārstāvim iegūst arvien lielāku popularitāti progresīvākajās ārvalstu šķīrējtiesu institūcijās, domājams, līdzīga rakstura tiesību problēma drīz var parādīties arī Latvijas šķīrējtiesu darbības kontekstā. Tādējādi autoru galvenais mērķis šajā rakstā ir noteikt, kādos gadījumos varētu pieteikt noraidījumu puses pārstāvim, analizēt noraidījuma tiesisko pamatu un tribunāla kompetenci izšķirt jautājumu par puses pārstāvja noraidījumu, kā arī apskatīt puses pārstāvja noraidīšanas praktiskās sekas.

 

1. Ievads

Tādas pastāvīgas starptautiskas šķīrējtiesu institūcijas kā ICC, CAM, AAA, DIFC, LCIA kļuvušas par izraudzītākajām starptautisko komercstrīdu atrisināšanas procesu administrējošām institūcijām. Tās garantē ne tikai ātrāku un lētāku strīdu atrisināšanas mehānismu salīdzinājumā ar valsts piedāvātiem līdzekļiem, bet arī nodrošina šo institūciju pieņemto nolēmumu atzīšanu un izpildi gandrīz jebkurā pasaules valstī saskaņā ar ANO 1958. gada Ņujorkas konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi.6 Statistika liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā starptautisko šķīrējtiesu procesu skaits nepārtraukti pieaug. Tā, piemēram, 2009. gadā ICC un LCIA piedzīvoja ievērojamu lietu skaita pieaugumu:7 ICC – par 23 % un LCIA – par 29 %.8 Turklāt tās ir institūcijas, kas praksē pirmās saskaras ar aktuālākajām šķīrējtiesu darbības problēmām, piemēram, procesa konfidencialitātes pienākumu apjomu, šķīrējtiesas procesa sākuma aspektu9 vai puses pārstāvja noraidīšanas iespējamību.

Šādu institūciju pieredze un mūsdienīgā prakse ir pamats tam, ka komersanti par strīda risināšanas veidu izvēlas tieši komerciālo šķīrējtiesu. Jau 2000. gadu sākumā gandrīz 90 % no visiem līgumiem, kas bija noslēgti starp dažādu valstu komersantiem, ietvēra šķīrējtiesas klauzulu.10 Turklāt, komersantu uztverē, šķīrējtiesas process ir izdevīgāks par strīda atrisināšanu klasiskās tiesvedības ceļā. Komersantu ieguvums šajā gadījumā ir ne tikai laika un materiālo resursu taupīšana,11 bet arī citi šķīrējtiesas procesa piedāvātie labumi, tostarp šķīrējtiesas nolēmuma ātra un droša izpildāmība,12 procesa konfidencialitāte13 un pušu iespēja pašām regulēt šķīrējtiesas procesu atbilstoši savām vajadzībām. Turklāt daudzos gadījumos šķīrējtiesas procesam nepiemīt komercattiecības graujošs raksturs, kas ļauj pusēm saglabāt atbilstošas komercattiecības nākamiem komerciāliem kontaktiem.

 

2. Arbitru un pārstāvju loma šķīrējtiesas procesā

Katrā šķīrējtiesas procesā ir svarīgi norobežot arbitru un puses pārstāvi, jo tam ir būtiska ietekme uz turpmāko procesa gaitu un tā attīstību. Pretējā gadījumā rodas pamats aizdomām par interešu konfliktu. Lai veiktu šādu norobežošanu, ir jākonstatē, vai arbitrs šķīrējtiesas procesa laikā nepilda kādas puses pārstāvja funkcijas un otrādi, proti, vai puses pārstāvis nepilda kādas arbitra funkcijas.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jūsma
5. Februāris 2013 / 16:08
0
ATBILDĒT
Rūķītis un Mežavecis :))
visi numura raksti
Ilze Dubava, Nils Muižnieks
Intervija
Es labprāt redzētu tādu Latviju, kurā cilvēki grib iebraukt, nevis izbraukt
Drīz apritēs gads, kopš augsto Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu ieņem latvietis Nils Muižnieks. Tomēr joprojām pat daudziem cilvēktiesību lietpratējiem un vēl jo vairāk citiem Latvijas iedzīvotājiem nav daudz ...
5 komentāri
Artūrs Spīgulis, Tatjana Čaika
Skaidrojumi. Viedokļi
Kopīgi īstenotas iepirkuma procedūras un piegādātāju piedāvājumi
Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) viens no mērķiem ir nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem.1 Tāpat arī Konkurences likuma (turpmāk – KL) mērķis ir aizsargāt, ...
6 komentāri
Juris Jansons, Tiesībsarga birojs
Tiesību politika
Par tiesībām uz taisnīgu darba samaksu
Pagājušajā nedēļā viens no publiskās telpas aktuālajiem diskusiju jautājumiem bija saistīts ar valstī noteiktās minimālās darba algas paaugstināšanas nepieciešamību. Piemēram, finanšu ministrs paudis, ka to varētu paaugstināt ...
17 komentāri
Gunārs Kusiņš, Jānis Bordāns, Tieslietu ministrija, Saeimas Juridiskais birojs
Tiesību politika
Divi atzinumi par valsts kontroliera amata kandidāti
Šī gada 17. janvārī Saeima valsts kontroliera amatā uz četriem gadiem ievēlēja līdzšinējo Valsts kontroles padomes locekli Elitu Krūmiņu. 24. janvārī viņa Saeimas sēdē deva zvērestu un sāka pildīt amata pienākumus. Pirms ...
Jurista Vārds
Akadēmiskā dzīve
Pieci jauni tiesību zinātņu doktori
Gada sākums Latvijas Universitātē sācies raženi. Promocijas darbu tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēja pieci Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktoranti – Kitija Bite, Baiba Rudevska, Edvīns Danovskis, ...
AUTORU KATALOGS