ŽURNĀLS Diskusija

12. Marts 2013 /Nr.10 (761)

Meklējot risinājumus tiesu sistēmas pilnveidošanai
54 komentāri
Veronika Krūmiņa
Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja 
Jānis Neimanis
Satversmes tiesas tiesnesis 
Kristīne Līce
Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās 
Guna Kaminska
zvērināta advokāte 
Mg.iur.
Inga Reine
 
Dr.iur. (Cantab)
Ineta Ziemele
 

Lai sabiedrība uzticētos valstij, visām valsts varām ar savu darbību jāpārliecina iedzīvotāji, ka tās darbojas sabiedrības interesēs. Šobrīd tiesu sistēma ir sabiedrības uzmanības centrā. Nerimstošais jautājums ir par to, vai tiesneši ir godīgi un tiesā iespējams aizstāvēt savu taisnību, kā arī vai to ir iespējams izdarīt maksimāli ātri. Turklāt pirms trešā lasījuma Saeima izskata grozījumus likumā "Par tiesu varu". Ņemot vērā šos uzdotos jautājumus un likumdošanas aktivitātes, žurnāls "Jurista Vārds" noskaidroja tiesnešu, pie tiesu sistēmas piederošu personu un ekspertu, kā arī žurnāla elektroniskās versijas lasītāju viedokļus par šādiem jautājumiem:

 

1) Nosauciet trīs galvenās problēmas, kas, jūsuprāt, kavē kvalitatīvu un ātru tiesas spriešanu Latvijā? Ar kādām metodēm un konkrētiem pasākumiem tās var risināt?

2) Vai tiesas priekšsēdētāja pienākums sekot tiesvedības saprātīgu termiņu ievērošanai, ko paredz grozījumi likumā "Par tiesu varu", apdraudēs tiesneša neatkarību? Vai šie jauninājumi veicinās privātpersonu tiesību aizsardzību? Vai šādi lietu termiņu "uzraudzības" pienākumi būtu jānosaka ne tikai rajonu un apgabaltiesu, bet arī Augstākās tiesas tiesu palātu priekšsēdētājiem un Senāta departamentu priekšsēdētājiem?

3) Kādam ir jābūt tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanas sistēmas mērķim? Vai šobrīd radītā novērtēšanas kārtība (tiesiskais regulējums, institucionālā sistēma, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvs) spēs nodrošināt tiesnešu kvalifikācijas objektīvu novērtēšanu un uzlabos tiesu spriešanas kvalitāti Latvijā?

4) Vai atbalstāt Saeimas iecerētos grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz, ka internetā publiski būs pieejami visu tiesu instanču spriedumi pēc spēkā stāšanās un lēmumi Ministru kabineta noteiktajā apjomā? Kā, jūsuprāt, izskaidrojama gadiem ilgā kavēšanās šai ziņā? Vai būtu jāpublisko arī Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta lēmumi (atšķirībā no citiem Senāta departamentiem šeit nepieņem spriedumus, bet tikai lēmumus)?

Idejās un priekšlikumos par šobrīd aktuālajiem jautājumiem dalījās Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Jānis Neimanis, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja Zita Kupce, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane, Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča, Latvijas Tiesnešu biedrības prezidente un Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce, zvērināta advokāte un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētāja Agnese Strode un Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā juridiskā padomniece Inga Reine.

Lietu izskatīšanas termiņi

Prof. Dr.iur. Ineta Ziemele, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese

Diskusijā par tiesu varu Latvijā man traucē neuzmanības vai neprecizitātes. Runājot par tiesu varas problēmām, jāapzinās, ka tas jādara ar atbildību, jo tiesneši nevar pilnvērtīgi iesaistīties šādā diskusijā. Principā tiesu vara var runāt tikai ar pieņemto nolēmumu starpniecību un tā nevar pēc tam pati skaidrot, ko nolēmums īsti nozīmē. Šādā specifiskā kontekstā ir diezgan vienkārši izvērst populistisku diskusiju, kura patiesībā nav Latvijas interesēs, jo tā neveicina uzticības veidošanos tiesām. Demokrātiskas valsts attīstībai ir svarīga tiesu varas autoritāte. Ir jābūt uzmanīgiem ar neprecīzu komentāru izteikšanu par tiesu darbu. Ir jārunā par konkrētiem faktiem un tiesu spriedumiem, kuri, iespējams, rada šaubas par tiesu darbu.

Pārmetums, ka tiesas Latvijā darbojas pārāk lēni, būtu jāpamato ar konkrētu piemēru piesaukšanu, kas parādītu, ka tā tiešām ir sistēmiska problēma. Balstoties uz pieteikumiem, kuri ienāk Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT), es nevarētu teikt, ka pašreizējā laika posmā tās uzrādītu problēmu ar tiesvedības garumiem masveidā. Protams, ir bijušas lietas un acīmredzama nepieļaujama paviršība, bet šajās lietās varēja identificēt konkrētus tiesnešus, pie kuriem lieta bija aizķērusies, vai konkrētas citas darbības, kas kavēja lietas izskatīšanu. Jebkurā gadījumā ECT uzskata, ka ir pieņemams tāds lietas izskatīšanas termiņš, kas nepārsniedz sešus gadus trijās tiesu instancēs. Protams, ir valstis, kur tiesu procesi notiek arī daudz ātrāk, un uz to ir jātiecas. Tomēr Eiropas kontekstā situācija ar lietu izskatīšanas termiņiem Latvijas tiesās nešķiet tā lielākā aktualitāte. Pareizāk sakot, tas, kā par šo jautājumu runā, neliek domāt, ka tiek meklēts pareizajā vietā, ja mērķis ir uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti.

Cita lieta – es redzu problēmu tajā, ka iesāktās smagās krimināllietas Latvijā "aizķeras" pirmstiesas stadijā. Tieši šajā posmā krimināllietas Latvijā visbiežāk arī, manuprāt, iestrēgst.

Īpaši es gribētu vērst uzmanību uz Kriminālprocesa likuma 14. pantu, kas nosaka tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Nesenā nolēmumā lietā "Trūps pret Latviju" sūdzību par krimināllietas izskatīšanu nesaprātīgos termiņos ECT noraidīja, jo prasītājs netika par šo problēmu sūdzējies nacionālās tiesvedības ietvaros, lai arī KPL 14. pants tieši šādu mehānismu iedibina. Būtu vērtīgi pusēm turēt prātā 14. pantu un nacionālā līmenī uzrādīt, kur, pušuprāt, tiesvedība iekavējas, un tādējādi veicināt, lai lieta tiktu savlaicīgi izskatīta. Jebkurā gadījumā likumdevējs ir izraudzījies interesantu metodi, kā tikt galā ir krimināllietu izskatīšanas termiņiem, un tā ir jāizmanto.

Attiecībā uz administratīvām lietām man jāsaka, ka lielais lietu skaits administratīvajās tiesās mani nepārsteidz, jo administratīvajā procesā tiek kontrolētas valsts un cilvēka attiecības, kas ir ļoti plašas. Skaidrs, ka cilvēki iet uz šīm tiesām un cīnās par savām tiesībām. Tāpēc, manuprāt, valstij būtu jādomā, kā var palīdzēt administratīvajām tiesām tikt galā ar šo pārslodzi. Iespējams, nav cita risinājuma kā vien palielināt tiesnešu skaitu. Jebkurā gadījumā nedz liela, nedz maza valsts nevar iztikt bez tiesām un mazai valstij adekvāts tiesas process proporcionāli iznāks dārgāks. Tomēr ekonomēt uz tiesu varu nedrīkst. Tajā ir jāiegulda līdzekļi, jo rezultātā ieguvums būs citur, piemēram, mazāk zaudētās lietās starptautiskajās tiesās.

Runājot par Latvijas tiesu sistēmu kopumā, manuprāt, būtu svarīgi visnotaļ nepieciešamo diskusiju par tiesu varas efektivitāti pārnest citā gultnē. Proti, būtu kompleksi jāizanalizē problēmas, pievēršot īpašu uzmanību kvalitatīviem tiesu darba aspektiem. Jebkurā gadījumā gan termiņi, gan kvalitāte ir atkarīgi no resursiem un no apmācības un nepārtrauktas nepieciešamās informācijas pieejamības tiesnešiem saprotamās valodās. Tā kā esam ciešā sasaistē kopējā Eiropas tiesību sistēmā, ir jābūt spējīgiem sekot līdzi gan ECT, gan ES tiesu darbam. Šim aspektam ir daudz lielāka nozīme taisnīguma sasniegšanā Latvijā.

 

Pēteris Dzalbe, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs

 

1.

komentāri (54)
54 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
A.Strupišs
20. Marts 2013 / 11:59
0
ATBILDĒT
Var jau lasīt Senāta spriedumus, bet atslodzei noder parunāt arī par juridisko izglītību :) Tas tāds \"piemirsts\" lauciņš, diemžēl.
Dovkante
19. Marts 2013 / 15:47
0
ATBILDĒT
Var jau gudri un plaši izrunāties par tiesību teorijas mācīšanu. Atslodzei iesaku izlasīt visus materiālus , kas saistīti ar 23.11.2011. pieņemto Senāta spriedumu lietā C04370406 (V.Jonikāns). Moto šai lietai varētu likt : \"Kā legāli nozagt Rīgu\". Atziņa, ko ieguvu šajā procesā, ir tā, ka juristiem nav ne mazākās nojausmas, kādi dokumenti glabājas valsts arhīvos. Tādēļ nelietīgi advokāti var stāstīt melus no rīta līdz vakaram, bet tiesnesis tos neprot izvērtēt.
A.Strupišs
18. Marts 2013 / 11:11
0
ATBILDĒT
Jā, un vēl viena lieta, kas tracina mani un lielu daļu manu kolēģu: parādnieki.



Saskaņā ar LU un fakultātes iekšējiem noteikumiem studentiem ir tiesības kārtot katru pārbaudījumu trīs reizes. Iedomājieties, ko tas nozīmē 200 studentu kursā, ja ir 2-3 kontroldarbi un gala eksāmens. Rezultātā pasniedzējiem jāpavada liela daļa laika, darbojoties ar šiem nesekmīgajiem. Tas patērē patiešām daudz laika. Neesmu īpaši pētījis, taču tik, cik esmu ar to saskāries, nekur citu valstu unversitātēs tas tā nav. Bija priekšlikums šo sistēmu grozīt, bet studentu pašpārvalde iebilda un viss palika pa veca. Nu, ja studenti paši vēlas, lai pasniedzēji vairāk laika pavada ar nesekmīgajiem, nekā ar normāliem studentiem, tad karogs viņiem rokā un bungu nūjiņas arī.
A.Strupišs
18. Marts 2013 / 11:01
0
ATBILDĒT
>>Nedaudz atkāpjoties atpakaļ, te gan būtu interesanti saprast, ar ko un vai vispār atšķiras TT „piemērošanas daļa” no maģistrantūrā pasniegtā juridiskās metodes kursa – pēc paša pieredzes jāatzīst, ka gandrīz ar neko.

----------------



Grūti pateikt, jo juridiskās metodes es nelasu. Es varu tikai pastāstīt, kā es šo divu kursu saspēli iedomājos.



Tiesību teorijā, kā pareiz rakstījāt, ir nosacīti divas daļas. Vienai ir mērķis ievirzīt pirmkursnieku vispārējā tiesību problemātikā - kas ir tiesības, kādi ir viedokļi par to, kas ir tiesības (tiesību doktrīnas utt.), tiesību sistēmas, tiesību tapšana. Tālāk šīs zināšanas tiek izvērstas vēlākos kursos Tiesību filozofijas u.tml. ietvaros. Otra daļa - praktiski tehniskā, ar Latvijas tiesību sistēmu cieši saistītā daļa, kuras mērķis ir iedot studentiem PAMATZINĀŠANAS, lai viņi varētu kvalitatīvi apgūt citus, ar tiesību dogmatiku saistītos priekšmetus, vispārīgi orientēties Latvijas tiesību sistēmā un pārzinātu juridiskās terminoloģijas pamatus. Tur ietilpst tiesību avoti, normu hierarhija, iztulkošanas metodes, kolīzijas, tiesību normu spēks laikā, telpā un attiecībā uz personām utt.



Ideālā variantā Juridiskajās metodes nevajadzētu dublēt tiesību teoriju, bet vajadzētu tiesību teorijas kursa ietvaros dotās zināšanas attīstīt dziļumā un praktiskajā pielietošanā. Tāpēc JM būtu jālasa tikai tie temati, kuri nav doti TT kursā (piem., tiesību tālākveidošana), bet par pārējiem jautājumiem - tikai semināri, kuros atsvaidzina TT zināšanas un apgūst teorētisko zināšanu pielietošanu praksē. Turlāt JM apgūšanas laikā studentiem jau ir krietna bagāža ar apgūtām tiesību nozaru disciplīnām, un viņiem būtu jāorientējas tiesību sistēmā kopumā, kas nekad tā nebūs 1.kursā TT apgūšanas laikā.



Bet, ja jūs sakāt, ka notiek dublēšanās, tad tur kaut kas nav kārtībā. Lai gan es pieļauju, ka problēma ir tā pati, ko es aprakstīju savā pirmajā \\\"palagā\\\" - studenti atnāk uz JM kursu, neko nezinot no TT, un pasniedzēji ir spiesti sākt visu no gala. Varbūt šeit vajadzētu pārlikt atbildību uz studentiem - ja neesi gatavs JM kursam, tad pats vainīgs ej, sēdi, mācies, atkārto patstāvīgi, bet nekavē JM kursu apgūšanu tiem studentiem, kuri atceras TT tematus.



Un tagad pats interesantākais jautājums: kā tas nāk, ka, apgūstot 1.kursā TT, vēlāk - JM (tātad 2x apgūstot to pašu), viņi nonāk pie manis Komerctiesībās un nezina tiesību piemērošanas pamatjautājumus un prasījuma metodi kā tādu?



Par to, ka atprasīšana nav efetīvākais veids - piekrītu, un izmantoju salīdzinoši reti atsevišķos tematos, kur grūti izdomāt labāku metodi (piemēram, normatīvo aktu izdošanas process, tiesību saimes). Tas varētu būt apmēram 1/4 daļā no semināriem. Lielākajā TT semināru daļā mēs diskutējam par jautājumiem, interpretējam normas, risinām kolīzijas.
Jūlija
18. Marts 2013 / 10:15
0
ATBILDĒT
Es gribētu padalīties ar novērojumiem kontekstā ar tiesību teoriju un jur. metodoloģiju. Jāatzīst, ka 1.kursā tiesību teorijas priekšmets likās sarežģīts, toties maģistratūrā kurss par juridiskajām metodēm patika. Manuprāt, studiju procesā būtu arī vairāk jāattīsta patstāvīga darba iemaņas, risinot kāzusus. Teoriju ir grūti apgūt, ja tā netiek sasaistīta ar kādiem piemēriem, kuri būtu jāanalizē, pielietojot teorijas zināšanas, tostarp juridiskās metodes. Viena semināra ietvaros, kad jāapgūst kāds konkrēts temats, jākoncentrējas uz tā, nevar izrunāt visus jautājumus, kuriem ir nozīme. Taču laiku pa laikam varētu iedot sarežģītākus kāzusus, dodot arī ilgāku laiku to risināšanai. Pēdējā gadījumā, ja studentam jāizraksta risinājums, piemēram, uz 5 lp., var bieži vien redzēt, cik labi students orientējas vielā, ko saprot, vai vienkārši atreferē kādu komentāra atziņu utt. Bez tam ne visos priekšmetos tiek pievērsta uzmanība tam, kādā secība būtu jāveic kāzusa jautājumu analīze, kā būtu jāstrukturē atbilde, kas ir galvenais un kas nē utml. Protams, tas tiek apgūts atsevišķos priekšmetos, bet ne vienmēr.

Lai atgrieztos atpakaļ pie JV raksta: vācieši parasti saka, ka viņu universitātēs gatavo studentus tā, lai ikviens varētu strādāt par tiesnesi. Ja ir vēlme strādāt citā juridiskajā profesijā, to , protams, var darīt, bet zināšanu līmeni mēģina nodrošināt tādu, lai cilvēks varētu praksē iztiesāt lietas, kas varētu būt ļoti sarežģīti. Kāds ir LU vai citas Latvijas augstskolas mērķis, respektīvi, uz ko orientējas, gatavojot jaunus juristus?
M.Onzevs
17. Marts 2013 / 17:32
0
ATBILDĒT
Iesakot iesaistīt studentus kā pasniedzēju palīgspēkus, es jau biju cerējis, ka tādā veidā pasniedzēji varētu ietaupīt, nevis papildus ieguldīt vēl savu laiku:) Varbūt ne gluži uzreiz, bet pāris semestru laikā manis norādītais studentu-pasniedzēju sadarbības modelis varētu dot labumu abām pusēm. + arī citiem studentiem, kuri varētu iegūt kvalitatīvāku izglītību.



Pilnībā piekrītu Jums, ka TTeorijas kursā neizbēgami būs darīšana ar abstrakcijām, dažādām studentiem iepriekš nedzirdētām metodēm, kolīzijām, bet TT priekšmets nav tikai tiesību normu piemērošana. Vismaz no programmas izriet, ka daļa no priekšmeta tiek veltīta izpratnes iegūšanai par tiesību funkcionēšanu demokrātiskā sabiedrībā- tiesību skolām, avotiem, TN jaunradei, savukārt otra daļa – praktisku iemaņu apgūšanai tiesību piemērošanai. Nedaudz atkāpjoties atpakaļ, te gan būtu interesanti saprast, ar ko un vai vispār atšķiras TT „piemērošanas daļa” no maģistrantūrā pasniegtā juridiskās metodes kursa – pēc paša pieredzes jāatzīst, ka gandrīz ar neko. Tātad no minētā izriet saturiski absurds secinājums – ka pirmā kursa studentam tiek stāstīts un attiecīgi prasītas tādas pašas zināšanas kā maģistrantūras studentam. Negribētu izteikt pārsteidzīgus secinājumus, bet izskatās, ka vienīgais saprātīgais risinājums varētu būt saistīts ar kursu saturisko pārstrukturēšanu un daudz mērķētāku un praksē izmantojamāku zināšanu došanu pirmā kursa studentiem. Savukārt metodēs maģistrantūrā kursu varētu veidot kā konkrēti identificējamu problēmjautājumu/kāzusu analīzi – par tām pašām intertemporālajām tiesībām, ES un LV tiesību kolīzijām, VTP sasaistīšanu ar rakstītajām tiesībām (pilnībā piekrītu vienam no Jūsu iepriekš rakstītajiem komentāriem par Latvijā jau novērojamo tendenci sākt ignorēt rakstītās tiesības un vietā/nevietā tās patvaļīgi aizstāt ar principiem).



Attiecībā uz tiesību teorijas pasniegšanu jāatzīst, ka vienmēr būs daļa, kam nebūs lemts saprast (skarbi, bet fakts), tur diemžēl neko izmainīt nevarēs. savukārt pasniedzējiem būtu jātiecas uz pēc iespējas lielāku studentu skaita ieinteresēšanu un izpratnes radīšanu no tiem, kuri zina, kāpēc studē. Pats esmu vienu semestri Turībā lasījis tiesību teoriju un daudz domājis, vai līdzšinējais pasniegšanas veids ir pats efektīvākais. Resp.- lekcija, kur pasniedzējs ar vai bez slaidiem 1,5 stundu nostāsta jauno vielu un tai sekojošais seminārs, kurā atprasa stāstīto/mājās uzdoto 50 cilvēkiem. Tas atkal būtu plašākas analīzes jautājums, bet redzu iespējas ar pasniegšanas metožu dažādošanu nosacīti sarežģītus tiesību jautājumus padarīt vieglāk saprotamus. Visupirms jau man liekas, ka studentus nobiedē „smagā” terminoloģija, kas rada tādu kā šķērsli arī tālākai saturiskajai izpratnei. Nu neatcerēsies pirmā kursa students juridiskā siloģisma uzbūvi un pielietojumu vai publisko/privāto tiesību nošķiršanu. Turklāt, kā jau minēju, ja pēc pāris gadiem ir metodes priekšmets, vērts ir padomāt, cik dziļi un plaši būtu nepieciešams mācīt sarežģītas tiesību metodes, drīzāk koncentrējoties uz vispārējas izpratnes veidošanu un tiesību realizēšanu tiesiskā valstī.



Attiecībā uz „viena risinājuma” pastāvēšanu kāzusos tas gan nebija pārmetums Jums, bet joprojām ar kursabiedriem ik pa laikam atceramies šo „patiesību”, ko civiltiesību priekšmetā daži pasniedzēji ļoti uzsvēra:)
A.Strupišs
17. Marts 2013 / 13:23
0
ATBILDĒT
Ideja par studentu iesaistīšanu ir laba, esmu par to domājis un mēģinājis, bet tur ir trīs problēmas.



Pirmkārt, šāda darba veida organizēšana prasa no pasniedzēja diezgan daudz laika. Piemēram, ja runa ir par pētījumu, kurā iesaistās studenti. Tas jau nav tik vienkārši kā pateikt 5-6 studentiem - kas jādara. Pirmkārt, jāizstrādā koncepcija, jāiepazīstina ar to studenti, jāizskaidro, jāievirza, jāpārbauda un jākoriģē rezultāti, jāizskaidro kļūdas un nepilnības utt. Reāli tas ir milzīgs darbs, kurš ir iespējams tikai tad, ja pasniedzējam nav citu nodarbošanos ārpus Universitātes, vai arī ja šī darbošanās ārpusē patērē salīdzinoši nenozīmīgu laiku. Nav šaubu, ka tas būtu ideāli, un es uz to pilnīgi viennozīmīgi parakstītos, ja vien man nebūtu ārpus universitātes jānopelna ~80% man nepieciešamo līdzekļu. Pie šāda ciparu izkārtojuma es varu, tāpat kā liela daļa man kolēģu, tikai novadīt nodarbības, izlabot pārbaudījumus un uzturēt manas zināšanas savā jomā normālā līmenī.



Otra problēma - gadās, ka studenti pieviļ. Jā, piesakās, ka nupat darīs, nu tik būs. Pienāk termiņš - nav. Un ko tu no viņa paņemsi? Un ja tas ir grupas darbs, iegāzti tiek visi. Bet nekādas sankcijas nav iespējamas (sk. trešo problēmu).



Trešā problēma saistīta ar Universitātes procesa birokratizāciju, kura nupat pieņēmusi nu jau nenormālus apmērus. Saskaņā ar iekšējiem noteikumiem es nevaru stimulēt aktīvāko un spējīgāko studentu patstāvīgo zinātnisko darbu, piemŗam, ieskaitot viņiem pārbaudījumu. Nē, tas būs vienlīdzības principa pārkāpums, diskriminācija utt., par ko tiks iesniegtas sūdzības fakutātes vadībai no citu studentu puses (process kurš nu jau plaši jo plaši attīstās fakultātē). Protams, gatavot viduvējības ir daudz vienkāršāk... :-/



Par tiesību teorijas kursu. Jā, tas ir pietiekami sarezģīts no 1-kursnieka viedokļa,kad viņam vēl īsti nav saprašanas par tiesībām. Galvenais iemesls pamatā - augstā abstrakcijas pakāpe, jo runa faktiski ir par tiesību metodoloģiskajiem pamatiem, un metodoloģija ir jebkuras nozares sarežģītāā lieta. Nav tā, ka tiesību teorijas kursā tiek iedzīts, ka katram kāzusam ir tikai viens pareizs risinājums. Vērtējot Tiesību teorijas kāzusu risinājumus, noteicošais atzīmi formulējošais faktors ir ne tik daudz gala atbilde un tās \\\"pareizums\\\" vai \\\"nepareizums\\\", bet gan tieši izmantotās metodes, to izmantošanas pamatotība un argumentācija. Varbūt viens no problēmu iemesliem ir lielās semināru grupas (40-50 studenti grupā)? Varbūt tāpēc studenti, kuri līdz galam kaut ko nesaprot, nepaspēj vai kautrējas pārjautāt?
A.Strupišs
17. Marts 2013 / 12:41
0
ATBILDĒT
Jā, ar doktorantūru man ir sarežģītas attiecības :) 1990.gadā iestājos, kaut kādus eksāmenus nokārtoju, tad 3 gadu stažējos un strādāju dažādās Skandināvijas unversitātēs/akadēmijās, pa to laiku mainījās doktorantūras prasības, iepriekšējie eksāmeni nebija vajadzīgi, parādījās citi, un tā tas viss arī uzkārās. Es pret to visu attiecos kā pret formalitāti, bet nu taisnība vien ir - arī formālas prasības ir paredzētas pildīšanai :). Tagad atkal esmu doktorantūrā, bet nevaru izpildīt prasības tieši pasniegšanas dēļ - nodarbības doktorantūrā jau otro gadu iekrīt tieši tajos laikos, kad man ir jāvada nodarbības. Kaut kā jau jārisina tas būs.
M.Onzevs
16. Marts 2013 / 20:09
0
ATBILDĒT
(..) ka negribas ticēt acīmredzamajam (drīz JV vajadzētu būt arī manam rakstam par šo jautājumu). Tā ka tikai likumsakarīgi, ka arī studentiem šajā jautājumā zināšanas var nebūt pilnīgas :)
M.Onzevs
16. Marts 2013 / 20:06
0
ATBILDĒT
Ļoti noderīga diskusija! Žēl, ka tikai tagad to pamanīju, bet mēģināšu noformulēt arī savu viedokli par dažiem no A.Strupiša identificētajiem jautājumiem.



Kā jau lektors norāda, ekonomiskā realitāte arvien mazāk Latvijā ļauj nodarboties ar pasniegšanu! Viens no risinājumiem būtu (beidzot!!!) piesaistīt labākos pirmo kursu studentus kā atbalsta personālu pasniedzējiem, tādējādi atvieglojot pasniedzēju darbu un ietaupot arī to laiku. Sākotnēji studenti varētu palīdzēt tehniskākos darbos, pēc tam jau arī juridiski intelektuālākos - kāzusu gatavošanā, jaunāko tiesu atziņu atlasīšanā, semināru ideju ģenerēšanā etc. Šī ir viena no lietām, kas neizprotamu iemeslu dēļ LU JF vispār nav attīstīta. Vienmēr var teikt, ka, ja jau pasniedzējiem nav ko maksāt, tad studentiem nebūs ne tik. Bet nedomāju, ka vienīgā motivācija studentiem būtu finansiāla atlīdzība – var piedāvāt studentu darbu ieskaitīt kā konkrētus b daļas kredītpunktus vai motivēt ar iespējām aizbraukt praksē uz citām valstīm/universitātēm, pēc sekmīgas sadarbības izveidot apmaksāta darba atrašanas mehānismus etc. Šobrīd vairs nav treknie gadi, kad visi 1-2.kursa studenti jau bija juristu palīgi vai juristi gan privātajā sfērā, gan valsts pārvaldē. Tagad daudzi spējīgi studenti būtu priecīgi par šādu iespēju, kas ļautu būt tuvāk arī jurisprudencei. Turklāt, obligāts nosacījums var nebūt studējošo piesaiste katram pasniedzējam – to varētu darīt arī katedras ietvaros.



Otra lieta, kas it īpaši attiecas iz tiesību teorijas kursu, ir saistīta ar pasniegšanas metodēm. Var, protams, pārmest studentiem, ka tie visu aizmirst, neprot praksē izmantot etc., bet jāpaskatās arī uz problēmas otru pusi – vai attiecīgā priekšmeta studiju programma un pasniegšana ir tāda, lai studenti to viegli varētu uztvert? Jāatzīst, ka TT ir viens no intelektuāli sarežģītākajiem 1.kursa un iespējams arī visas bakalaura studiju programmas priekšmetiem, tādēļ tikko no vidusskolas sola nākušam studentam abstrakti stāstīt par tiesību funkcijām, grūti izprotamām tiesību skolām, dot lasīt N.Horna rakstus ir diezgan liels risks. Neko sliktu negribu teikt par A.Strupiša pasniegšanu – lekcijas bija interesantas un iegūtās atziņas man noder vēl šobrīd, bet priekšmetu var veidot praktiskāku. Piemēram, stāstot studentiem par tiesību izpratni tiesiskā valstī, lūgt studentiem mājās noskatīties Šindlera sarakstu vai kādu citu līdzīga veida filmu un pēc tam seminārā/lekcijā analizēt redzēto. Tad varbūt daudziem arī kļūtu skaidrāka izpratne par netaisnīgām tiesībām, Radbruha formulu.

Un vēl būtu nepieciešams daudz, daudz tiesu nolēmumu lasīšana un analīze. Citādi, ja pirmajā kursā „iedzen”, ka kāzusiem vienmēr ir viens risinājums, tad netiek iegūta spēja kritiski analizēt tiesību piemērošanu praksē. Garāk neizplūdīšu- būtu gan vēl daudz ko teikt ar TT iespējamajiem uzlabojumiem, bet jāatzīst, ka mums Latvijā ir lieliska iespēja jau pirmajā kursā studentus ideoloģiski gatavot par tiesiskas valsts juristiem. Piemēram, Vācijā (nezinu gan vai visās uni, bet Berlīnes Humbolta uni noteikti) tāda kursa vispār nav un juridiskā metode ir izvēles priekšmets, ko daudzi, protams, nemaz neizvēlas. Vienīgās bažas ir saistībā ar A.Strupiša minēto studentu laika/intereses trūkumu mācīties. Tur nu vienīgi, ja netiek pilnībā izmainīta jurisprudences studiju pieejamība, var palīdzēt konktroldarbu/eksāmenu/valsts noslēguma eksāmena prasības, kas neļautu haltūrēt – Vācijas valsts abiem eksāmeniem studenti reāli bibliotēkā mācās gadiem.



Nobeigumā gan atļaušos gan nepiekrist pārmetumiem par studentu zināšanu trūkumu par intertemporālajām tiesībām. Nesenā AT kopsēdes spriedumā (kuru studentiem bija jāanalizē arī lu jur.metodes priekšmeta eksāmenā) tiesību normu piemērošana no laika aspekta ir tik absurdi veikta, k
pārdomas
15. Marts 2013 / 17:15
0
ATBILDĒT
Strupiša kungs, varbūt Jums vajag tomēr iegūt doktora grādu? Cik man ir zināms, Jūs kādreiz esat bijis doktorants. Tā ir universitāte, tā nav skola vai tehnikums, līdz ar to pieņēmu, ka mācībspēkam bez grāda alga par tādu pašu slodzi ir zemāka nekā mācībspēkam ar grādu. Paņemsim par piemēru Augstākās tiesas senatoru Neimani. Viņa deklarācijā ienākumi no LU 2011. gadā norādīti 12072,40 LVL apmērā, 2010. gadā - 15890,84 LVL, bet 2009. gadā – 13362,55 LVL. Atļaušos atgādināt, ka šis jaunais cilvēks strādā PILNU SLODZI Latvijas Republikas Augstākajā tiesā un apriori nevar strādāt pilnā slodzē LU, ja vien viņš nav supercilvēks, kurš neēd, neguļ, kuram nav ģimenes un bērnu, bet tikai strādā. Viņam tas viss ir, tāpēc secinu, ka šie tūkstoši ir viņa alga par nepilnu mācībspēka slodzi. Nezinu, kāda būtu viņa alga par pilnu slodzi. Man grūti spriest, bet man liekas, ka ilgstošas ekonomiskās lejupslīdes laikā tā ir normāla alga Latvijā nepilnai darba dienai. Varbūt es kļūdos… Neliela piebilde – nekādu zinātnisko publikāciju datu bāzēs (SCOPUS, Thomson Reuters utt.) iekļautajos zinātniskajos žurnālos Neimaņa kungam nav. Tiek prezumēts, ka tām tomēr ir jābūt, ja jau cilvēks ir asociētais profesors Latvijas vadošajā augstskolā. Strupiša kungs, varbūt Jūs neesat to izredzēto lokā, kuram maksā vairāk vai mazāk normālu algu Juridiskajā fakultātē? Tad tiešam jābeidz tur strādāt, kāda jēga pelnīt grašus?
A.Strupišs
15. Marts 2013 / 15:37
0
ATBILDĒT
Es to uztvēru kā ironiju par to, ka \"labie\" pasniedzēji tiek saukti vārdos, bet \"sliktie\" nē, vienkārši pagrieztu pret studentiem :)



Runājot par tēmu: problēma ir ļoti kompleksa, un nekur tālu nevarēs tikt, ja studenti teiks, ka viņus neskar pasniedzēju problēmas, pasniedzēji - ka viņus neskar studentu problēmas, tiesas - ka viņiem vienalga, kas notiek izglītībā utt.



Šeit ir nepieciešams komplekss risinājums, kur visas šīs intereses tiek daudzmaz saskaņotas. Bet jebkurā gadījumā nav īsti normāla situācija, ka \"studējoša jurista\" ienākumi ir 2-3-4x lielāki par pasniedzēja ienākumiem. Kamēr tā bus, tikmēr izgītībā nekas uz labo pusi nemainīsies. Savukārt, ja nekas nemainīsies izglītībā tad nemainīsies arī nekur tālāk. Kamēr valsts neapjēgs izglītības PATIESO sociālo nozīmi, tikmēr būsim tur kur esam. Un izglītībai pamatā ir jāliek zinātne. Izglītība bez tai apakšā esošas zinātnes ir amatnieku sagatavošana. Citiem vārdiem sakot - profene.
:)))
15. Marts 2013 / 15:33
0
ATBILDĒT
Jūs aizmirsāt vienu lietu: pirms izstāties studentiņiem jāsamaksā par studijām. Tad viņi var izstāties un atkal iestāties, katru reizi, protams, samaksājot naudiņu, lai varētu uzsākt savu \"jauno\" dzīvi pēc studijām ar parādiem. Starp citu, kā ir, vai students var pieteikt maksātnespēju kā fiziskā persona?
Magone
15. Marts 2013 / 15:21
0
ATBILDĒT
Jā, sauciet sliktos studentus vārdā un viņi visi uzreiz no augstskolas izstāsies. Patiešām, smīns pa visu ģīmi.
soģis
15. Marts 2013 / 15:16
0
ATBILDĒT
Tieši tā, sauciet vārdos. Citādi jau nekas nemainīsies.
:)))
15. Marts 2013 / 15:01
0
ATBILDĒT
Paraudāt klusi kaktā vai pateikt draugam \"Cik viņi ir slinki,aunapieres un dīkdieņi\" un turpināt dzīvot ar to tālāk :)
smīns pa visu ģīmi
15. Marts 2013 / 14:44
0
ATBILDĒT
...ir arī labi un centīgi studenti,tādi kā Bērziņš,Liepiņš un Kalniņš,bet ir arī sliņķi,aunapieres un dīkdieņi - tādi kā A,B un arī visiem zināmais K,bet tomēr viņi turpina studēt tālāk.



Ko darīt?
bijušais students
15. Marts 2013 / 13:45
0
ATBILDĒT
Varbūt daži lieto nevis \"intertemporālā piemērojamība\", bet \"tiesību normu spēks laikā\"



ir ne tikai pozitīvisti, bet arī tādi, kuri ļoti strikti nepieturas pie likuma. Kā vienmēr ir tādi, kuri atrodas pa vidu.



no viena grāvja laukā, otrā iekšā. Es pievienojos, ka ir ļoti labi pasniedzēji, piemēram, G. Kūtris, S. Osipova, A. Strupišs, K. Torgāns, J. Rozenfelds, K. Strada-Rozenberga, M. Lejnieks u.c. Bet ne visi pasniedzēji ir tādi, tomēr viņi turpina strādāt tālāk.
Magone
15. Marts 2013 / 13:31
0
ATBILDĒT
Intertemporālā...

Vakar, pēc Strupiša kunga komentāra vēlreiz atkārtoju teoriju, arī intertemporālo piemērošanu, tiesību normas struktūru u.c., lai nesanāk, ka citus kritizējam, bet paši esam visu aizmirsuši:)
Mr. Tullamors
15. Marts 2013 / 13:16
0
ATBILDĒT
Kā bijušais LU neklātienes students tomēr atļaujos uzskatīt, ka esmu ieguvis samērā labu juridisko izglītību. Arī pateicoties tādiem pasniedzējiem kā A.Strupišs, Jautrīte Briede, A.Dravnieks un vēl dažiem, kurus uzskatu par izciliem savā nozarē.



Tomēr nevaru noliegt, ka pastāv Strupiša kunga dzīvē novērotais fenomens - tiesību teorija \"izzūd\" no studentu galvām un apziņas jau 2.-3.kursā.



Piemēram, par tādiem jēdzieniem kā tn intertempolārā (šausmīgs vārds jau pareizrakstības ziņā vien!)piemērojamība lielākā daļa juristu, šķiet, pat nav dzirdējuši vai arī šo vārdu savienojumu uztver kā ģeogrāfisku vai meteroloģisku jēdzienu.



Tāpat lielākā daļa tiesās sastapto kolēģu vēl joprojām dzīvo pozitīvo tiesību sistēmā un pārliecinoši tic un apgalvo, ka tiesību normu interpretācija ir kaut kas slikts, neatļauts un nosodāms....



Vai vainojams tipisks studentu slinkums vai tomēr - spožu pasniedzēju trūkums šajos priekšmetos?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 34
visi numura raksti
Hermanis Apsīts
Domu mantojums
Tiesnesis
5 komentāri
Gatis Litvins
Notikums
Notāru dienās par nedienām īres līgumu noslēgšanā
Jau astoto gadu 4. un 5. martā notika Notāru dienas, kurās ārpus ikdienas komunikācijas ikvienam iedzīvotājam visos 114 zvērināto notāru birojos bija iespēja saņemt atbildi uz juridiski neskaidrajiem jautājumiem. Cilvēki bezmaksas ...
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Vērtē brīvo juridisko profesiju kvalifikācijas un eksaminācijas prasības
Pirms pāris nedēļām, 26. februārī, Ministru kabineta sēdē pieņemts Tieslietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par ar tiesu varu tieši saistīto profesiju – zvērinātu advokātu, zvērinātu notāru, zvērinātu tiesu ...
7 komentāri
Madara Henkele, LU Juridiskā fakultāte
Akadēmiskā dzīve
Daugavas krastā izskalots līķis, studenti no visas Latvijas meklēs vainīgo
Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvalde atklāj pieteikšanos dalībai jau trešajā nacionāla mēroga tiesu izspēlē krimināltiesībās un kriminālprocesā Latvijā. Sacensībās, kas veltītas ...
Madara Henkele, LU Juridiskā fakultāte
Akadēmiskā dzīve
Baltijas kauss atgriežas Latvijas Universitātē
Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē 16. februārī noslēdzās starptautiskās tiesas procesa izspēles "Philip C. Jessup International Moot Court Competition" Baltijas kausa izcīņa. Šogad ceļojošo kausu ieguva pārstāvji no ...
AUTORU KATALOGS