ŽURNĀLS Tiesību prakse

19. Marts 2013 /Nr.11 (762)

Par atteikumu ierakstīt izmaiņas politisko partiju reģistrā
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmums
Nr. 10-11/18501
Rīgā 2013. gada 14. martā
19 komentāri

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāre L.S., izskatot saņemtos dokumentus,

 

konstatēja un secināja:

1. 21.01.2013. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas centra iecirkņa 2013. gada 16. janvāra vēstule Nr. 20/10/7-948, kurā norādīts uz iespējamajām pretlikumīgajām darbībām, dibinot politisko partiju "13. JANVĀRA KUSTĪBA", vienotais reģistrācijas Nr. 40008153242 (jaunais nosaukums "Partija "Par Dzimto Valodu!"") (turpmāk – Partija).

2. 06.02.2013. Reģistrā saņemts pieteikums un tam pievienotie dokumenti par grozījumu reģistrāciju Partijas statūtos, tai skaitā jauna nosaukuma reģistrāciju un iepriekšējās programmas aizvietošanu ar jaunu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (19)
19 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
mazgudrais
26. Marts 2013 / 08:40
0
ATBILDĒT
nu redziet, šis Jūsu koments atkal ir lielkrievu šovinisma piemērs

lielākā daļa no tiem, kurus sauc par krievvalodīgiem, ieradās šeit okupācijas un kolonozizācijas rezultātā, un šādu faktu neatzīšana pati par sevi jau ir šovinisms

līdz ar to šiem okupantiem (tiem, kuri ieradās LR, būdami PSRS karaspēka sastāvā), kolonistiem (okupācjas pārvaldes iepludinātie civiliedzīvotāji)un to pēctečiem (kolonistu ģimenēs dzimušie)faktiski šeit nav nekādu tiesību atrasties, un viņu atrašanās šeit un iespēja naturalizēties ir tikai un vienīgi LR pilsoņu labas gribas izpausme

ja šeit nebūtu okupantu, kolonistu un to pēcteču, tad minoritātes - krievu valodas lietošana LR būtu pašsaprotama

p.s. un kā, pēc Jūsu domām, ir ar citam minoritātēm: poļiem, lietuviešiem, ukraiņiem, baltkrieviem?
Rigaer Zeitung
26. Marts 2013 / 01:19
0
ATBILDĒT
Nav pārsteigums, ka nevienu \"lielkrievu šovinisma izpausmi\" manos komentāros nespējāt norādīt - tad kā saukt tos, kas uzbrūk līdztiesības aizstāvjiem tautības dēļ, pārmet tiem šovinismu, bet nespēj to uzrādīt?



Es teiktu, ka tā ir sistēmiska sabiedrības problēma - ka iestāšanos par līdztiesību nopietni sauc par šovinismu un nekļūst par izsmieklu. Tas nozīmē, ka ievērojamai sabiedrības daļai kādas (valodas, izcelsmes, seksuālās orientācijas u.tml.) grupas pārākums šķiet pašsaprotams, bet vienlīdzība citiem - par privilēģiju piešķiršanu. Tā, piemēram, homofobiem patīk apgalvot, ka tie, kas vēlas vienlīdzīgu valsts aizsardzību viendzimuma pāriem, prasot \"speciālas tiesības\" un rusofobiem - ka krievi prasot \"priviliģētu stāvokli\", vēloties līdzīgi latviešiem izmantot dzimto valodu par saviem nodokļiem sniegtajā izglītībā un saskarsmē ar valsts varu
mazgudrais
23. Marts 2013 / 09:34
0
ATBILDĒT
reiz jau samainīja valsts pamatā liktās vērtības - ar satversmes tiesas akceptu atdeva naidniekam daļu latvijas teritorijas, vai tagad mums ir cita valsts?
mazgudrais
22. Marts 2013 / 19:37
0
ATBILDĒT
te netiek runāts par tautību, bet par lielkrievu šovinisma izpausmēm lielā daļā Jūsu komentāru

par manu segvārdu - tur Jums taisnība, bet es no tā nekaunos un par citu personu neuzdodos

bet šis jau nu nav tas portāls, kur šitādas diskusijas provoģiķ, vai ne?
Čaiņiks
22. Marts 2013 / 14:43
0
ATBILDĒT
Visai brīvs deklarācijas traktējums, lai neteiktu vairāk.
Rigaer Zeitung
22. Marts 2013 / 13:43
0
ATBILDĒT
Čaiņiks - 1990. g. deklarācijai, ja jau to pieņemt kā izejas punktu, vēl daudzas lietas neatbilst. Piemēram, 4. pkt. izteikta doma par jaunās Satversmes redakcijas nepieciešamību, 8. pkt. par PSRS pilsoņu sociālajām, kultūras un ekonomiskajām tiesībām un politiskām brīvībām pilnā mērā - tāpat kā LR pilsoņiem. Un pati šīs deklarācijas pieņēmēja - LPSR AP - bija LPSTR pilsoņu (arī to, kurus tagad sauc par nepilsoņiem) ievēlēta, tāpēc piešķirt tai augstu vērtību (Satversmes tiesa robežlīguma lietā), vienlaikus izstumjot \"nepilsoņus\", ir neloģiski.





mzgudrais -

Vai Jūs uzskatāt, ka būt krievam ir kaut kas sliktāks nekā būt vācietim? Vai tas būtu saistīts ar Jūsu paša segvārda izvēli?
Magone
22. Marts 2013 / 12:52
0
ATBILDĒT
Perfekti pateikts!
Čaiņiks
22. Marts 2013 / 09:58
0
ATBILDĒT
Var vēl piebilst, ka \"Negrozāmā Satversmes kodola\" teorija ir pretrunā arī ar 1990.gada 4.maija deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, kurā vērtējot Latvijas pievienošanu PSRS cita starpā tika pateikts, ka tikai tauta ir tiesīga lemt par Latvijas suverenitātes likvidēšanu.



Interesantākais ir tas, ka galvenais \"Negrozāmā Satversmes kodola\" apoloģēts Egils Levits bija viens no minētās deklarācijas autoriem. :)
mzgudrais
22. Marts 2013 / 08:40
0
ATBILDĒT
Lai gan Jūs manā izprtnē patiesībā esat Rižskije Vedomosķi, nevis Rigaer Zeitung, šoreiz esmu spiests Jums piekrist.
Rigaer Zeitung
22. Marts 2013 / 00:15
0
ATBILDĒT
\"Satversmes kodolu nesacer - tās ir vērtības, kas liktas valsts pamatā, to dibinot. Ja šīs vērtības maina, veidojas cita valsts\"

----

1. Valsti dibinot, cilvēkiem ir visai dažādas vērtības.

2. KTK (un vairāku citu) \"kodolā atrastā\" nacionāla valsts, pirmkārt, nav atrodama LR dibināšanas pamatdokumentos, otrkārt, slikti saskaņojama ar demokrātiju. Problēmas ir arī ar citiem aspektiem (sociāli atbildīga valsts - vai 1918. g. LR tāda bija? Satversmes \"pamatpantu\" grozījumu iespējamība, kas tiešā tekstā paredzēta 77. pantā).

3. Nez kāpēc pirms parakstu vākšanas par divu valodu vienlidzību \"kodols\" nebija saskatāms.

4. Valsts mainās katru dienu. Apgalvojumi, ka kādas izmaiņas radīšot citu valsti, ir vien panēmiens reformu bloķēsanai. Kur būtu robeža prioritāšu maiņas un \"kodolvērtību\" maiņai?
Čaiņiks
21. Marts 2013 / 18:26
0
ATBILDĒT
Ir acīmredzams, ka Konstitucionālo tiesību komisijas \"Satversmes kodola\" teorija ir ar Satversmes idejām nesaistīts politiskās konjuktūras auglis, kas starp citu ir arī pretrunā ar līdzšinējo Satversmes tiesas praksi.
Balta patiesība
21. Marts 2013 / 14:43
0
ATBILDĒT
Satversmes kodolu nesacer - tās ir vērtības, kas liktas valsts pamatā, to dibinot.

Ja šīs vērtības maina, veidojas cita valsts.

Tik vienkārši, ka pat mazam bērnam skaidrs. Apnicis jau par to runāt.

Ir, protams, komiski gadījumi, kad mākslīgi cenšas apvienot neiespējamo - piemēram, mūsdienu autoritārā Krievija cenšas saglabāt boļševistisko padomju identitāti (himna, līķis Sarkanajā laukumā, staļinisma reabilitācija, uzvara \"Lielajā Tēvijas\" karā utt.) ar cariskās Krievijas impērijas identitāti (absolūtisms, ierēdņu vara, divgalvainais ērglis, karogs, barokālā spozme, impēriskās ambīcijas), klāt visam vēl piejaucot kaut kādus formālus Rietumu demokrātijas elementus (leļļu parlaments, it kā brīvas vēlēšanas, formālas tiesas). Grūti cilvēkiem tādos apstākļos ar valsts pašidentifikāciju....
Rigaer Zeitung
21. Marts 2013 / 13:33
0
ATBILDĒT
Vai Jūsu viedokļi vienmēr paklausīgi sakrīt ar attiecīgā brīža valdības nostāju? Ja ne, tad Jums arī ir pamats bažām, ka arī Jums kādreiz pārmetīs neskaidru \"pretvalstiskumu\", cīņa pret kuru būšot pāri visam un attaisnošot patvaļu pret jums.



Vispār - mēs redzam sekas tam, ka valdošajai elitei nevēlamo ideju apkarošanai tiek sacerēts kāds \"Satversmes kodols\", kuru pat grozīt nedrīkstot.
Meitene
21. Marts 2013 / 11:32
0
ATBILDĒT
Tauta, ko \"cepās\"?! UR taču cīnās ar pretvalstiskiem elementiem, un, manuprāt, tas stāv pāri visam!! Un par pārējo būtu jāuztraucas tiem pretvalstiskajiem elementiem, nevis jums.
mja
21. Marts 2013 / 10:08
0
ATBILDĒT
Tā izskatās, ka lēmums tapis ne dzīves gadījumu vērtējot no tiesību viedokļa, bet vēlamajam rezultātam piemeklējot tiesību normu interpretāciju. UR te pēkšņi sācis interesēt norādīto datu atbilstība faktiskajiem apstākļiem, kaut kādu partijas programmu mērķu atbilstība tiesību normām...
Čaiņiks
21. Marts 2013 / 09:43
0
ATBILDĒT
Vai jums vēl bija kādas ilūzijas par Latvijas valsts pārvaldi?



Cik man zināms lēmumus šādās \"sensitīvās\" lietās UR valsts notārs nemēdz pieņemt bez konsultēšanās ar UR vadību. Sevišķi jau pēc tam, kad savlaik bija mājiens ar mietu no tieslietu ministra puses par to, ka UR reģistrējot visādu valstij naidīgu elementu partijas.



Un labāku tiesisko ieganstu nereģistrēšanai par minētās komisijas secinājumu nekritisku atreferēšanu UR juridiskā nodaļa acīmredzot nevarēja atrast. :)
mazgudrais
21. Marts 2013 / 08:29
0
ATBILDĒT
tie zinātnieki jau var spriest tā un šitā, bet fakts, ka uzrodas ierēdņi, kas šādus spriedumus pasludina par likumu, liecina, ka ar valsts pārvaldi kaut kas nav kārtībā
Čaiņiks
19. Marts 2013 / 15:16
0
ATBILDĒT
Tā vairojas juridiskie vanckari - pietiek Konstitucionālo tiesību komisijā esošajiem \"zinātniekiem\" (pēc minētā atzinuma, nespēju šo apzīmējumu nelikt pēdiņās) sarakstīt muļķības, kā uzreiz sīkāki gariņi tās muļķības nekritiski atreferē.
vai
19. Marts 2013 / 14:23
0
ATBILDĒT
Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas atzinums tagad tiek pielīdzināts Satversmei, likumam vai starptautisko tiesību normai?



Varētu ieteikt UR palasīt Satversmes 77.pantu un Administratīvā procesa likuma 11.pantu



Šito vanckaru vajadzēja nodrukāt rubrikā \"Juridiskā kļūda\"
visi numura raksti
Numura tēma
Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma jaunās redakcijas komentāri
Pēc pāris nedēļām, 1. aprīlī, spēkā stāsies ļoti apjomīgi grozījumi Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, kā arī vēl vairākos ar šīm izmaiņām saistītos tiesību aktos. To pamatā ir Tieslietu ministrijas īstenotā ...
8 komentāri
Indra Gratkovska
Numura tēma
Kriminālsodu politikas reforma ir pabeigta
Pirms trim mēnešiem, 2012. gada 13. decembrī, Saeima pieņēma likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", kas stāsies spēkā 2013. gada 1. aprīlī. Minētie likuma grozījumi, kuru skaidrojumam veltīts šis raksts, dalāmi divos blokos. ...
6 komentāri
Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga
Numura tēma
Grozījumi Kriminālprocesa likumā un Krimināllikuma grozījumu ietekmētās izmaiņas kriminālprocesa praktiskajā norisē
Pārmaiņu laiks kriminālprocesā nav beidzies – šādu apgalvojumu droši var attiecināt uz šī brīža situāciju Latvijā. Kopš laika, kad publicējām iepriekšējo rakstu "Jurista Vārdā" par kārtējām izmaiņām ...
Tiesību politika
Kriminālsodu mērķis ir ne vien sodīt cilvēku, bet arī atjaunot taisnīgumu
Fragments no Saeimas 2012. gada 13. decembra sēdes stenogrammas, kurā atspoguļots atbildīgās – Juridiskās komisijas referenta Andreja Judina ziņojums un debates par likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" pirms tā pieņemšanas ...
Andrejs Judins
Numura tēma
Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu
Kopš Krimināllikuma pieņemšanas 1998. gadā, tas ir grozīts vairāk nekā 40 reizes, ieviešot jaunus krimināltiesību institūtus, labojot vispārīgās un sevišķās daļas tiesību normas, kriminalizējot un dekriminalizējot atsevišķus ...
AUTORU KATALOGS