ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Jūlijs 2013 /Nr.29 (780)

Tiesiskā nenoteiktība trokšņu lietās
11 komentāri
Dipl.iur.
Ramona Tiltiņa
zvērināta advokāte ZAB "Krodere & Judinska" 

Troksnis vienmēr ir bijusi nozīmīga vides problēma un aktuāls jautājums blīvi apdzīvotu pilsētu iedzīvotājiem. Kā norāda Pasaules veselības organizācija savās vadlīnijās aizsardzībai pret vides (sadzīves) troksni,1 trokšņa problēma Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstīs ir samērā liela: apmēram 40% Eiropas populācijas ir pakļauta satiksmes trokšņa iedarbībai (dienas laikā ekvivalentais skaņas spiediena līmenis pārsniedz 55 dB(A), bet aptuveni 20% populācijas – trokšņa iedarbībai, kas pārsniedz 65 dB(A) līmeni. Tātad gandrīz puse ES pilsoņu dzīvo akustiskā diskomforta apstākļos. Savukārt naktīs apmēram 30% populācijas pakļauta trokšņa līmeņiem, kuri pārsniedz 55 dB(A), traucējot normāla miega norisi.

Vispārzināms ir fakts: pilsētā praktiski nav iespējams nodrošināt, ka personas dzīvesvietā neienāk skaņas no citiem objektiem. Kā savulaik ir uzsvēris Rīgas pilsētas mērs: "Rīgas centrs nav kapi!"2 Tāpēc troksnis pilsētas centrā, īpaši kafejnīcu, bāru un citu izklaides vietu radītais troksnis vecpilsētā, ir neizbēgama ikdienas sastāvdaļa, ar kuru tās iedzīvotājiem ir jārēķinās.

Administratīvās atbildības jautājums par troksni, kas radies restorānos, kafejnīcās, bāros vai citās izklaides vietās atskaņotas mūzikas rezultātā, ir izskatīts jau iepriekš, aplūkojot gan trokšņa jēdzienu, gan trokšņošanas administratīvi tiesiskās sekas.3 Tāpēc autore neveiks padziļinātu šo jautājumu izpēti, bet gan skatīs aktuālo tiesu praksi un konstatētās pretrunas tajā.

 

Mūzikas atskaņošana kā administratīvais pārkāpums

Neprecīza vai kļūdaina trokšņošanas kā administratīvā pārkāpuma kvalifikācija var novest pie nepareizas tiesību normas izvēles. Lai noteiktu, kura tiesību norma konkrētajā situācijā ir piemērojama, precīzi jānoskaidro pieļautā trokšņa veids. Gan atbilstoši normatīvajiem aktiem, gan praksē tiek izšķirti vairāki trokšņu veidi, kas bieži vien tiek pretnostatīti cits citam: vides troksnis, akustiskais troksnis un "kaimiņu" troksnis, troksnis, kas ir pastāvīgs, un troksnis, kas nav pastāvīgs, troksnis kā piesārņojums un troksnis kā sabiedriskās kārtības traucēšana, troksnis ārpus ēku telpām un troksnis ēku telpās.

Arī mūzikas atskaņošanas rezultātā tiek radīts troksnis, kas var tikt kvalificēts kā administratīvais pārkāpums. Troksnis pēc savas būtības ir skaņa, taču vienā gadījumā tā personai var būt patīkama un pat vēlama, otrajā gadījumā – neitrāla un, visbeidzot, trešajā gadījumā – traucējoša. Tāpēc likumsakarīgs ir jautājums, kā nošķirt, kurā gadījumā par mūzikas atskaņošanu un tās rezultātā radīto troksni persona ir saucama pie administratīvās atbildības.

Administratīvās tiesības nosaka indivīda tiesības un pienākumus pret valsti. Savukārt "darbības vai bezdarbības tiesiskumu administratīvajās tiesībās nosaka tiesību normas, kuras ietvertas valsts institūciju izdotos tiesību aktos. Tie satur priekšrakstus par personas uzvedības modeli, par kura pārkāpšanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – APK) paredzēts administratīvais sods".4 Administratīvo atbildību par trokšņa radīšanu Latvijā, pirmkārt, nosaka APK 167.1 pants, bet, otrkārt, virkne pašvaldību izdoto saistošo noteikumu.5

APK 167.1 pantā ir ietverta tiesību norma, kas paredz administratīvo atbildību par akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu pārkāpšanu, saskaņā ar kuru par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu, fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 20 līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no 50 līdz 500 latiem. Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 50 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 500 līdz 1000 latiem.

No minētās APK tiesību normas nepārprotami izriet, ka administratīvā atbildība rodas tad, ja jebkādā veidā tiek radīts troksnis, kas pārsniedz trokšņa normatīvus vai robežlielumus, neraugoties uz to, vai troksnis ir radījis kaitīgas sekas, piemēram, traucējis iedzīvotāju naktsmieru. "Kaitīgās sekas pamatoti netiek ietvertas administratīvā pārkāpuma pazīmju skaitā. Šajā ziņā līdzšinējā APK normu uzbūves prakse atzīstama par pareizu. Ja darbības vai bezdarbības rezultātā radušās kaitīgās sekas ir īpaši vērtējamas, tad risināms jautājums par attiecīgā tiesībpārkāpuma kriminalizēšanu."6 Ņemot vērā minēto, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši APK 167.1 pantam, ir jākonstatē personas darbība, kura rada jebkāda veida troksni, kas pārsniedz noteikto akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu pārkāpšanu.

komentāri (11)
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lara K.
29. Jūlijs 2013 / 11:45
0
ATBILDĒT
Diemžēl jau padsmitajā rindkopā raksta autores secinājumi sāka nosliekties par labu trokšņotājiem, kas mani absolūti izbrīnīja, jo acīm redzot pati autore nekad nav saskārusies ar traucējošiem trokšņiem, piem., mājoklī, kad trokšņa mērīšana, lēmuma pieņemšana un galu galā - izpilde notiek gandrīz gada garumā, bet cilvēkiem tikmēr ir kaut kur jādzīvo! Vai tiešām varas pērstāvis (piem., policists)organoleptiski vairs neko nav spējīgs noteikt - pat ne to, ka desa ir veca? Paredzot visam, t.sk. troksnim, kaut kādus robežlielumus un aparāta mērījumu mēs paši sevi vedam strupceļā. Vismaz sadzīvisku trokšņu gadījumā šādi mērījumi ir absolūti lieki, ko arī ir vēlējusies pateikt RD savos noteikumos. Šie noteikumi pagaidām Rīgā ir vienīgais glābiņš.
objektīvais izmeklētājs
22. Jūlijs 2013 / 09:27
0
ATBILDĒT
\"vispārējās jurisdikcijas tiesām nav ne laika, ne vēlēšanās iedziļināties daudzu gadu garumā veidotajā tiesu praksē APK lietās\".



Protams, ka nav, jo kam tas viss bleķis ir vajadzīgs?
sponger
19. Jūlijs 2013 / 13:49
0
ATBILDĒT
Ar trokšniem tāpat kā ar smakām, tā kā ir, tā kā nav.
Edgars
19. Jūlijs 2013 / 00:08
0
ATBILDĒT
Piemērs - vēlā nakts stundā, kādā bārā, kas atrodas dzīvojamo māju tuvumā,skaļi atskaņo mūziku, savukārt pie bāra ieejas, uz ielas ir 10 - 15 personas, kas iznākušas laukā no bāra, lai uzsmēķētu, tajā pašā laikā skaļi bļaustās un lamājās.



Jautājums: vai akustiskā trokšņa novērtēšanas mērierīce spēs nošķirt trokšņa radītājus (bāra mūzika vs personas)? Cik zināms, komersanti neatbild par personām, kas neatrodas to telpās.



Runājot par trokšņiem, \"pareizās\" vai \"nepareizās\" tiesību normas piemērošana neatrisina galveno problēmu - cilvēku naktsmiera traucēšana. Naudas sods nav tas ietekmēšanas līdzeklis, ar kuru var panākt, lai bāri, klubi pārtrauc trokšņot - SIA sakrāj sodiņus un tad valde nodibina jaunu SIA.
konstitucionālā
17. Jūlijs 2013 / 09:52
0
ATBILDĒT
sūdzība tieši būtu pats nepieciešmākais šajā gadījumā. Gandrīz katrā pašvaldībā ir pieņemta vesela kaudze daždažādu sodoša rakstura saistošo noteikumu, kas dublē LAPK normas. Tie visi ir pieņemti ultra vires, bet sodi par to pārkāpšanu tiek piemēroti diendienā. Un jāņem vērā, ka līdz tiesai nonāk tikai neliela daļa šo kāzusu.
JML
17. Jūlijs 2013 / 09:36
0
ATBILDĒT
Manuprāt, problēma ir nevis normatīvajā regulējumā, bet gan to nevienveidīgā piemērošanā. Administratīvajām tiesām bija skaidra nostāja no APK izrietošo strīdu risināšanā. Savukārt, Rīgas apgabaltiesas noslodze (pārslodze), visiem kolēģiem ir labi zināma. Mana personīga pieredze liecina, ka vispārējās jurisdikcijas tiesam nav ne laika, ne vēlēšanās iedziļināties daudzu gadu garumā veidotajā tiesu praksē APK lietās. Vieglu elpu, liekot parakstu uz nolēmuma, piešķir gan autores minētā spriedumu nepublicēšana, gan to neparsūdzamība, tiesisko noteiktību atstājot otrajā plānā.
Mr.D.
16. Jūlijs 2013 / 22:29
0
ATBILDĒT
1)

Žēl, kā apskatīti tikai Rīgas noteikumi.

2)

Mani interesē praktiskās lietas.

a) Īstenībā nevienu nevar sodīt pēc LAPK 167.1.p., jo policijai nav ierīču trokšņa mērīšanai.

b) Otrkārt, atbraucot policijai uz notikuma parasti neviens jau neturpina trokšņot vai trokšņo daudz klusāk. Tādējādi, ja pat policijai būtu ierīce, saukt pie atbildības nav gandrīz iespējams.

Tādējādi būtu loģiski, LAPK - nevis sadzīves gadījumiem, bet \"rūpniecības\" objektiem - kafejnīcas utt. (izmanto mērierīci pārkāpuma konstatēšanai). Savukārt atbildība par sadzīves gadījumiem (automašīnu signalizācija, veikala signalizācija, kas darbojas četras stundas kļūdas dēļ, jo nav cilvēka ar atslēgām, mūzika dzīvoklī utt.) Šeit izšķiroša loma tiesu praksei.
autore
16. Jūlijs 2013 / 16:33
0
ATBILDĒT
Paldies par komentāriem!

1) Ļoti žēl, ja no raksta nav nepārprotami skaidrs, ka trokšņu jautājums tiek skatīts LAPK nevis APL kontekstā. God. prof. Krastiņš savās publikācijās arī izmanto \"administratīvās tiesības\", aplūkojot LAPK ietvertos sastāvus, kas līdz šim neizpratni par piemērojamo tiesību normu un aplūkojamo jautājumu nav radījis. Rakstā apzināti ne reizi netika uzsvērts APL, lai gan pirms pavisam neilga laika LAPK pārkāpumu lietas tika skatītas atbilstoši APL administatīvajās tiesās.

2) konstitucionālā sūdzība ir galējais līdzeklis, ko šajā situācijā izmantot. Nolēmumu publicēšana varētu daļēji novērst tiesu prakses nenoteiktību.
vai nav jau
16. Jūlijs 2013 / 12:16
0
ATBILDĒT
pienācis laiks sakidri pateikt, ka Rīgas domes 2007. gada 19. jūnija saistošo noteikumu Nr. 80 \"Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā\" 4.1. apakšpunkts ir pieņemts ultra vires un, ja tiesas pašas to nesaprot, vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu. Vienīgā problēma - ko likt pieteikuma pamatā (kādas Satversmē garantētās pamattiesības aizskar bez nepieciešamā pilnvarojuma pieņemtā tiesību norma)?
vai nav jau
16. Jūlijs 2013 / 12:01
0
ATBILDĒT
Rīgas domes 2007. gada 19. jūnija saistošo noteikumu Nr. 80 \"Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā\" 4.1. apakšpunkts
L.
16. Jūlijs 2013 / 11:24
0
ATBILDĒT
Lasot rakstu, rodas iespaids, ka autore starp administratīvajām tiesībām un administratīvo pārkāpumu (procesa) tiesībām liek vienādības zīmi. Personas uzvedības priekšraksti un administratīvā atbildība tiek regulēta administratīvo pārkāpumu (procesa) tiesībās, un nevis administratīvajās tiesībās.
visi numura raksti
Dana Pinne
Skaidrojumi. Viedokļi
Taisnīgums un tā atjaunošanas iespējas krimināltiesiskajās attiecībās
Izprotot atjaunojošā taisnīguma būtību krimināltiesiskajās attiecībās, tās mērķi noziedzīga nodarījuma seku novēršanā, tiek noteiktas atjaunojošā taisnīguma metodes, atjaunojošā taisnīguma priekšrocības, kā arī apzināti ...
Informācija
Diskusijā meklē risinājumu tiesību normu plūdiem
Pirms pāris nedēļām, 28. jūnijā, notika Tieslietu ministrijas un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes rīkota publiska diskusija "Par priekšlikumiem normatīvo aktu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai". Šī diskusija tika ...
Andrejs Elksniņš
Viedoklis
Izstrādājot Satversmes preambulu, plānots mainīt Latvijas valsts mērķus
Daudzi nav pievērsuši būtisku uzmanību vārdiem: "Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi." Tie ir kalti Latvijas Republikas Satversmes ievadā. Šiem ievadvārdiem to vienkāršības un ...
4 komentāri
Tiesību prakse
Valsts pienākums atlīdzināt zaudējumus privātpersonai nepamatoti piedzītu nodokļu gadījumā
Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 19. panta pirmajai daļai, 28. panta pirmajai daļai un 29. panta otrajai daļai nodokļu administrācijas atbildība aptver arī nodokļu maksātāja no aprites izslēgtās naudas radīto zaudējumu ...
4 komentāri
Tiesību prakse
Jaunu pierādījumu pieteikšana apelācijas instances tiesā
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 551. panta pirmās daļas 5. punkta nosacījumiem var noraidīt prokurora lūgumu par tādu jaunu pierādījumu pieteikšanu, par kuru pastāvēšanu un iespēju iegūt šādus pierādījumus viņam bija zināms ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS