ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Janvāris 2014 /Nr.2 (804)

Atlaišanas pabalsta izmaksas noteikumi valsts un pašvaldību institūcijās
2 komentāri
Mg.iur.
Edgars Pastars
Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks  

2014. gada 1. janvārī spēkā stājās vairāk nekā 1000 tiesību aktu, to skaitā arī grozījumi tiesību aktos. Šā raksta un arī izdevuma formāts neļauj aplūkot pat daļu no šajos tiesību aktos regulētajiem jautājumiem, tādēļ šajā rakstā autors koncentrēsies uz vienu šauru, bet būtisku novitāti, kas no 2014. gada 1. janvāra stājās spēkā pilnā apjomā, beidzoties ilgajiem pārejas periodiem sakarā ar ekonomisko lejupslīdi, proti, atlaišanas pabalstu un tā izmaksas nosacījumiem tajās valsts un pašvaldību institūcijās, uz kurām attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums (turpmāk – Atlīdzības likums). Šo institūciju skaitā ir ne tikai valsts civildienesta ierēdņi, bet arī uz darba līguma pamata nodarbinātie un tādi, kuriem ir amata tiesiskās attiecības bez līguma un dienesta attiecībām.

Jāatgādina, ka Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, ir ļoti ambiciozs mērķis – apkopot citos likumos noteiktās garantijas vienuviet un būtiski ierobežot iestāžu rīcības brīvību. Atlīdzības likums balstās uz principu, ka izmaksāt un paredzēt var tikai tādu atlīdzību, kas atļauta (noteikta) šajā likumā. Ja likumā nekas par to nav minēts, tas nozīmē tikai vienu – nedrīkst! Šis princips tiek stingri ievērots arī attiecībā uz citos likumos paredzēto. Tā, piemēram, ja kāds labums izmaksājams saskaņā ar Darba likumu, bet nav atļauts tieši (reglamentējot attiecīgu jautājumu) vai netieši (nosakot, ka piemēro citu likumu), tad to darīt nedrīkst. Atbilstošs grozījums izdarīts arī Darba likuma 2. pantā.1

Raksta ietvaros tiks skatīti svarīgākie problēmjautājumi un ieskicēta sistēmiska pieeja, nevis apskatīts viss regulējums kopumā. Šajā rakstā tiks aplūkota arī nostrādātā laika valsts un pašvaldību institūcijās skaitīšana atlaišanas pabalsta apmēra aprēķināšanai, nosacījumi atlaišanas pabalsta izmaksai, izbeidzot nodarbinātību ar vienošanos, atlaišanas pabalsta piemērošanas īpatnības politiskajiem amatiem, kā arī iespēja pārcelt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu uz citu iestādi, nekompensējot to naudā.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
sponger
16. Janvāris 2014 / 22:32
0
ATBILDĒT
Man tomēr šķiet dīvaini, ka vienā pašvaldībā var būt atsevišķu profesiju pārstāvji, skolotāji, kas strādā dažādās pašvaldības izglītības iestādēs, kas katra ir darba devējs, pavisam kopā nostrādā mēnesī 200 līdz 250 stundas un viss ir normāli. Es nesaprotu, kā to var izdarīt, un tīri teorētiski darba stundām vajadzētu pārklāties, jo skolas jau nav atvērtas 24 stundas diennaktī. Bet viss esot kārtībā. Vai ir?
vārds
14. Janvāris 2014 / 17:06
1
ATBILDĒT
nu raksts ļoti samudžināts un sarežģīts
visi numura raksti
Jānis Rozenfelds
Skaidrojumi. Viedokļi
Igaunijas Īpašuma likuma un Civillikuma atjaunošanas 20 gadi
Nesen igauņi nosvinēja ievērojamu jubileju – 20 gadus kopš Igaunijas Īpašuma likuma (turpmāk – IĪL) spēkā stāšanās. Par godu šim notikumam Tartu Universitātē 2013. gada 28. un 29. novembrī tika rīkota zinātniska ...
6 komentāri
Rihards Gulbis
Skaidrojumi. Viedokļi
Meklējot interešu līdzsvaru digitālajā vidē: ES autortiesību noteikumu pārskatīšana
Pagājušā gada noslēgumā Eiropas Komisija uzsāka sabiedrisko apspriešanu par autortiesību regulējuma pārskatīšanu Eiropas Savienībā.1 Šī iniciatīva ir mēģinājums rast risinājumu vairākiem autortiesību jautājumiem, kas ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Valsts dienesta likumprojekts iezīmē būtiskas pārmaiņas
Ceturtdien, 9. janvārī, valsts sekretāru sanāksmē izsludināts un apspriešanai nodots Valsts kancelejas izstrādātais Valsts dienesta likumprojekts, kas tapis uz Valsts civildienesta likuma bāzes. Jaunais dokuments paredz īstenot izmaiņas ...
1 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Konferencē analizē K. Dišlera personību un ietekmi Latvijas tiesībās
Šī gada pirmajā nedēļas nogalē, 4. janvārī, pārpildītajā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Dišlera auditorijā aizritēja konference, kas tika veltīta profesora Kārļa Dišlera personībai un ieguldījumam Latvijas ...
Edvards Ratnieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai Satversmei jāsargā augstskolu autonomija
Šī raksta mērķis ir analizēt, vai augstskolu autonomija ir pietiekami nostiprināts institūts Latvijā, iepazīstoties ar augstskolu autonomijas jēdzienu, noskaidrojot autonomijas tiesisko regulējumu un sniedzot ieteikumus autonomijas ...
AUTORU KATALOGS