"Valstī noziedzīgu nodarījumu skaits ir stabilizējies – nav ne progresa, ne regresa," pagājušajā nedēļā, 19. februārī, prokuratūras struktūrvienību vadītāju ikgadējā sanāksmē par prokuratūras darba rezultātiem pērn un plānotajām darbības prioritātēm šogad atzina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Pēc viņa teiktā, aizvadītais gads bijis zīmīgs ar būtiskām izmaiņām Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas arī atstājušas lielu ietekmi uz statistikas datu līknēm, radot realitātei precīzi neatbilstošu priekšstatu par kriminālo sfēru un no tās izrietošajām norisēm valstī.
Pēc skaita jau ceturtā prokuratūras gada pārskata sanāksme, ko vadīja Ē. Kalnmeiers, tika atklāta ar valsts himnu, bez pašiem prokuratūras darbiniekiem klātesot arī Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, tieslietu ministrei Baibai Brokai, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai, Saeimas deputātiem, dažādu tiesībsargājošo institūciju vadītājiem un citiem viesiem.
Kā tradicionāli ierasts, sanāksmes pirmo daļu ievadīja ģenerālprokurora apjomīgais pārskats par prokuratūras darbību un noziedzības stāvokli iepriekšējā gadā, kā arī iestādes prioritātēm un uzdevumiem kārtējā gadā. Tam sekoja klātesošo viesu uzrunas, kurās šoreiz prokuratūrai veltītie pateicības vārdi dažbrīd mijās ar nopietnu vielu pārdomām.
Savukārt sanāksmes otrajā daļā bija ietverti vēl vairāki citi ziņojumi un virsprokuroru diskusija par aktuāliem prokuratūras darbības jautājumiem.
Noziedzību raksturo stabilitāte
Sākot vairāk nekā stundu ilgo pārskata ziņojumu, Ē. Kalnmeiers atklāja, ka 2013. gadā valstī reģistrēts 4 561 noziedzīgs nodarījums, kas ir par 4,7% mazāk salīdzinājumā ar 2012. gadu. Tomēr, pēc ģenerālprokurora domām, realitātē samazinājuma nav bijis, jo šoreiz statistika patiesi ir melīgāka nekā citkārt – pērn stājās spēkā apjomīgi grozījumi Krimināllikumā, ieviešot jauninājumus arī noziedzīgu nodarījumu klasifikācijā. Attiecīgi, sākot ar pērnā gada pirmo pusi, statistikas datu tabulu ailēs rindojas skaitļi, kuri nav precīzi salīdzināmi ar iepriekšējo uzskaiti. Tādēļ, kā sacīja Ē. Kalnmeiers, realitātei atbilstošāka būs aina, ko atklās pārskata ziņojums par 2014. gadu.
Savukārt, atgriežoties pie noziedzības stāvokļa valstī, redzams, ka noziedzīgu nodarījumu samazinājums pērn bijis visos reģionos, izņemot Latgali. Tradicionāli viskriminogēnākais – 42,2% no kopskaita – ir Rīgas reģions.
Vērtējot skaitļos un procentos, aizvadītajā gadā noziedzība it kā mazinājusies arī republikas nozīmes pilsētās – tur pastrādāti aptuveni 28 000 noziedzīgu nodarījumu jeb par 5,2% mazāk nekā 2012.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes