ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Februāris 2014 /Nr.8 (810)

Līgumsodu griestu noteikšana Eiropā: salīdzinošs pētījums
LL.M.
Kaspars Freimanis
ZAB “Varul” jurists  
Mg.iur.
Rihards Niedra
ZAB “Varul” zvērināta advokāta palīgs  

Jau vairākus gadus juristu vidū ir notikusi aktīva diskusija par līgumsoda piemērošanu praksē, rezultātā kopš šī gada janvāra spēkā ir Saeimas 2013. gada 20. jūnijā pieņemtie grozījumi Civillikumā,1 ierobežojot līgumsoda apmēru līdz 10% no pamatparāda. Šī raksta mērķis nav apspriest līgumsoda institūta teoriju – līgumsoda funkcijas, līgumu brīvības principa jautājumus vai Latvijas tiesu praksi par līgumsoda piemērošanu, bet gan uz salīdzinošu datu pamata no praktiskiem apsvērumiem vērtēt, vai Latvijā likumdevēja noteiktie līgumsoda griesti atbilst to sākotnējam mērķim un sader ar Latvijas tiesību sistēmu un darījumu praksi.

Likumdevējs un Latvijas tiesas jau veikušas zināmu darbu pārmērīga un nesamērīga līgumsoda izskaušanā, pirmos grozījumus Civillikumā pieņemot jau 2009. gadā saistībā ar līgumsoda cietēja tiesībām prasīt tiesai samazināt līgumsoda apmēru. Nepieciešamību veikt grozījumus līgumsoda tiesiskajā regulējumā izraisīja situācija, ka praksē bieži tika izkropļota līgumsoda būtības un funkciju izpratne, pārmērīgi sodot parādnieku. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij bija jāmodernizē pastāvošais regulējums atbilstoši Eiropā atzītajiem līgumtiesību principiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1980. gada 11. aprīļa Konvencijai par starptautiskajiem preču pirkuma–pārdevuma līgumiem2 un UNIDROIT starptautisko komerclīgumu principiem.3

Svarīgākais, lai līgumsoda institūts atbilstu civiltiesību uzdevumam un taisnīguma idejai, tāpat arī Eiropas Savienības politikai un attieksmei pret soda sankcijām privāttiesībās. Jau izstrādājot grozījumus, likumdevējs norādīja, ka pašreizējais tiesiskais regulējums veicina sociālās noslāņošanās tendences, kas noved pie daļas sabiedrības nonākšanas parādu jūgā, kamēr citu bagātība vairojas.4 Civillikuma grozījumi, kas izdarīti ar Saeimas 2013. gada 20. jūnija likumu un stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, ir uzskatāmi par vieniem no būtiskākajiem grozījumiem Saistību tiesību daļā kopš Civillikuma darbības atjaunošanas. Tie krasi mainīs līgumsoda nozīmi civiltiesiskajā apgrozībā un ir uzskatāmi par likumdevēja soli civiltiesību modernizēšanā un pat tuvināšanos anglosakšu tiesību sistēmai.

Autori kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ir veikuši salīdzinošo pētījumu par līgumsodu tiesisko regulējumu citās Eiropas valstīs. Šī raksta galvenais mērķis ir vērst uzmanību uz faktu, ka neviena cita valsts Eiropā nav definējusi vispārēju un visos gadījumos piemērojamu konkrētu maksimālo līgumsoda apmēru nokavējumu gadījumos un Latvijas izvēlētais risinājums, pēc autoru domām, nav spējīgs taisnīgi darboties ilgtermiņā, turklāt pieļauto nepilnību dēļ Civillikuma grozījumi nepildīs likumdevēja sākotnējo mērķi – atbrīvot patērētājus no pārmērīgām līgumiskām sankcijām.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Vītauts Sinkevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Dažas piezīmes par Lietuvas Republikas Konstitūcijas preambulu
Šis raksts veltīts Lietuvas Republikas Konstitūcijas preambulas rašanās apstākļu un satura analīzei. Autors publikāciju gatavojis saistībā ar 2013. gada 25. oktobrī Rīgā organizēto starptautisko konferenci "Latvijas valsts pamatu ...
1 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Krimināltiesību reforma deformējusi statistiku
"Valstī noziedzīgu nodarījumu skaits ir stabilizējies – nav ne progresa, ne regresa," pagājušajā nedēļā, 19. februārī, prokuratūras struktūrvienību vadītāju ikgadējā sanāksmē par prokuratūras darba rezultātiem pērn un ...
Rolands Neilands
Skaidrojumi. Viedokļi
Nozīmīgi notikumi AS “Latvijas Gāze” parādu atgūšanas prakses prettiesiskuma novēršanā
2013. gada 14. maijā "Jurista Vārdā" ir publicēts autora raksts "AS "Latvijas Gāze" parādu atgūšanas prakses prettiesiskums",1 kurā tika vērtēts AS "Latvijas Gāze" (turpmāk – LG) prakses tiesiskums neslēgt dabasgāzes piegādes ...
8 komentāri
Māris Onževs
Skaidrojumi. Viedokļi
AS “Latvijas Gāze” kā nesakārtota tiesiskā regulējuma un negodprātīgu dabasgāzes lietotāju ķīlniece
Raksta mērķis ir sniegt "Jurista Vārda" lasītājiem ieskatu dabasgāzes piegādes tiesiskajā regulējumā, kā arī ilustrēt praktiskas problēmsituācijas, ar kurām akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk – Latvijas Gāze) ...
11 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
Uz Satversmes tiesu virza Aldi Laviņu
Piektdien, 21. februārī, aizritēja ikgadējais Augstākās tiesas plēnums jeb tiesnešu kopsapulce, kurā tika izvērtēts tiesas darbs aizvadītajā gadā, kā arī izvirzīts Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāts un atkārtoti ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS