ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Marts 2014 /Nr.10 (812)

Krievijas iebrukums Ukrainā: starptautisko tiesību aspekti
4 komentāri
Mg.iur.
Ilze Tralmaka
 
Mg.iur.
Edmunds Broks
 

Krievijas bruņotie spēki ir pārņēmuši savā kontrolē lidostas un citus stratēģiskus objektus Krimā, ielenkuši Krimā esošās Ukrainas armijas bāzes un uzsākuši ierakumu veidošanu zemes strēlē, kura savieno Krimu ar pārējo Ukrainas teritoriju. Vai Krievija ir veikusi klaju starptautisko tiesību pārkāpumu? Vai arī, kā apgalvo pati Krievija, tā īsteno tiesības aizsargāt savus tautiešus citās valstīs un tādēļ tā rīkojas pilnībā atbilstoši starptautisko tiesību normām? Šajā komentārā apskatīsim būtiskākās starptautisko tiesību normas, kuras Krievija varētu būt pārkāpusi, kā arī izvērtēsim Ukrainas un starptautiskās sabiedrības iespējas reaģēt uz Krievijas rīcību.

Spēka lietošanas aizliegums

1945. gadā pieņemtie ANO Statūti satur vispārēju aizliegumu valstīm lietot bruņotu spēku agresīvos nolūkos. ANO Statūtu 2. panta (4) daļa aizliedz ANO dalībvalstīm lietot bruņotu spēku vai pat tikai spēka draudus pret jebkuras valsts teritoriālo vienotību vai politisko neatkarību, vai jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar ANO mērķiem. ANO Statūti paredz divus izņēmumus šim vispārējam aizliegumam. Pirmkārt, ANO Drošības padome saskaņā ar Statūtu 39. pantu var lemt par bruņota spēka lietošanu miera nodrošināšanai, piemēram, izveidojot miera uzturēšanas spēkus. Otrkārt, valsts drīkst lietot bruņotu spēku pašaizsardzības nolūkos saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu gadījumā, ja pret to ir vērsts bruņots uzbrukums. Pašreizējā situācijā Krievija nevar atsaukties ne uz vienu no šiem ANO Statūtu izņēmumiem. Krievija nav saņēmusi Drošības padomes mandātu sava karaspēka ievešanai Krimā. Tāpat tā nevar atsaukties uz pašaizsardzību (jēdziena vispārpieņemtajā izpratnē), jo Ukrainas jaunā valdība nav veikusi it nekādas darbības, kuras kaut vai attāli līdzinātos bruņotam uzbrukumam Krievijai.

 

Pilsoņu un tautiešu aizsardzība

Arguments, ar kuru Krievija pamato savas rīcības tiesiskumu, ir Krimā esošo Krievijas pilsoņu un tautiešu aizsardzība. Valstu praksē tik tiešām ir bijuši vairāki gadījumi, kad atsevišķas valstis (piemēram, ASV, Lielbritānija un Izraēla) ir atsaukušās uz tiesībām uz pašaizsardzību, lai aizsargātu savus pilsoņus ārvalstīs no tiem draudošajām briesmām.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Vetinari
12. Marts 2014 / 13:17
0
ATBILDĒT
Ļoti gribētos uzzināt konstitucionālo tiesību speciālistu viedokļus. Venēcijas komisija ir sniegusi viedokli par konstitucionālo stāvokli 2010.gada beigās http://www.en.pravo.org.ua/files/Constitutional%20issues/CDL-AD2010044.pdf
Tas, ka 2014.gadā tika atjaunota 2004.gada konstitūcija, kuru, ja es pareizi sapratu 2010.gadā Konstitucionālā tiesa atzina par antikonstitucionālu, ir savdabīgi. Šādā konstitūciju haosā man nav skaidrs, kura konstitūcija ir spēkā, bet kura ir tomēr antikonstitucionāla.
gdf
11. Marts 2014 / 10:00
3
ATBILDĒT
Kaut kā nepārliecina arguments par pašreizējās Ukrainas valdības leģitīmo raksturu. Ja jau vairākās Rietumu valstīs atzīst, tad ir leģitīma? Tāpat ir šaubas, ka valdībai ir reāla kontrole par lielāko daļu Ukrainas teritorijas.
Māris Lejnieks > gdf
11. Marts 2014 / 18:40
5
ATBILDĒT
Atļaušos lūgt piedošanu, raksts tapa, kā saka, uz karstām pēdām, bez niansēta akadēmiska pētījuma, turklāt reducējoties tikai uz starptautiskajām tiesībām. Autori neaplūkoja pašreizējā Ukrainas prezidenta p.i. un valsts konstitūcijas grozījumu leģitimitāti no konstitucionālo tiesību viedokļa, jo pēc JV redakcijas lūguma būtiskākais bija sniegt nekāvējošu, bez dziļākas akadēmiskas analīzes skatījumu tieši no starptautisko tiesību viedokļa. Tieši un tikai šādā kontekstā tika izteikts viedoklis par jautājumiem, kuros, bez šaubām, būtu analizējamas arī Ukrainas konstitucionālās tiesības. No sava personiskā skatu punkta varu tikai teikt, ka formāli nekonstitucionāla bija arī Latvijas valsts dibināšana 1918.gadā, neatkarības atjaunošana 1990./91.gadā, bet ļoti konstitucionālas izskatījās 1940.gada Saeimas vēlēšanas. Ar to gribu teikt, ka starptautisko tiesību skatu punktam par jaunas valdības atzīšanu vai neatzīšanu tomēr ir būtiska nozīme.
ARČERS SIA > gdf
11. Marts 2014 / 17:02
0
ATBILDĒT
Pat šeit kremļa algotnītis ielīdis.
visi numura raksti
Indra Gratkovska
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā
Raksta mērķis ir iepazīstināt ar Kriminālprocesa likuma regulējumu par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā. Šī raksta pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un ...
6 komentāri
Gatis Litvins
Informācija
52% nereģistrētās attiecībās dzīvojošo uztraucas par savu tiesisko drošību
Šogad Notāru dienās 5. un 6. martā līdzās citiem juridiskiem jautājumiem īpaša uzmanība tika pievērsta nereģistrētu attiecību tiesiskajiem riskiem, sniedzot padomus un piedāvājot konkrētus risinājumus savas drošības ...
1 komentāri
Saeima
Tiesību politika
Saeimas paziņojums par Krievijas agresiju Ukrainā
Latvijas Republikas Saeima stingri nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju Ukrainā un uzsver Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, kā arī Ukrainas Augstākās Radas leģitīmajai varai – ...
Klementijs Rancāns
Viedoklis
Piespiedu īres attiecību risinājumu meklējot
Iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu "Par dzīvojamo telpu īri", kas jau izraisījis plašu rezonansi, jāsecina, ka iesniegt priekšlikumus tieši šim likumprojektam nav iespējams, jo praktiski viss likumprojekts ...
1 komentāri
LU Juridiskā fakultāte
Akadēmiskā dzīve
Latvijas studenti spēj konkurēt ar Eiropas un Amerikas universitāšu komandām
Šogad laikā no 6. līdz 9. februārim Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentu komanda, kuras sastāvā bija Līna Lazdiņa, Līva Rudzīte, Ilga Vaļko un Dāvis Freimains, kā arī komandas trenere asoc.prof. Dr.iur. Kristīne ...
AUTORU KATALOGS