ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Marts 2014 /Nr.10 (812)

Tiesības uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā
6 komentāri
Mg.iur.
Indra Gratkovska
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore 

Raksta mērķis ir iepazīstināt ar Kriminālprocesa likuma regulējumu par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā. Šī raksta pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā (turpmāk – Direktīva 2010/64/ES).

Direktīva 2010/64/ES tika pieņemta 2010. gada 20. oktobrī un stājās spēkā tā paša gada 15. novembrī. Savukārt pārņemšanas termiņš bija 2013. gada 27. oktobris. Attiecīgi, lai ieviestu direktīvu par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā, 2013. gada 23. maijā Saeimā tika pieņemts likums "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kas stājās spēkā 2013. gada 27. oktobrī.

Direktīva 2010/64/ES ir pirmā no tā sauktās Stokholmas programmas jeb ceļakartes par personu, kurām ir tiesības uz aizstāvību, tiesībām kriminālprocesā un personām, kuras ir pakļautas izdošanai sakarā ar Eiropas apcietināšanas orderi (EAW).

Svarīgi uzsvērt Direktīvā 2010/64/ES lietoto terminu "kriminālprocess", kaut arī nav definēts, kas ir "kriminālprocess" tās izpratnē. Tā kā Direktīva 2010/64/ES ir paredzēta visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, jāņem vērā, ka dalībvalstīs ir dažāda pieeja kriminālprocesa definīcijai. Piemēram, dažās valstīs ir administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas ar dažādām kriminālprocesuālām iezīmēm.

Tādējādi ir jāvadās pēc Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) 6. panta 3. punkta tvēruma un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumā "Engels pret Vāciju" (1979–1980) izdarītajiem secinājumiem. Proti, tiesa šajā spriedumā deva diezgan precīzus kritērijus tam, kā analizējams konkrētais pārkāpums, lai secinātu, vai tam ir "krimināla daba" vai nav. Ja ir, tādā gadījumā piemērojams tas tiesību aizsardzības līmenis, ko paredz ECK un kriminālprocess. Šie kritēriji ir:

  • pārkāpuma nacionālā klasifikācija;

  • pārkāpuma daba;

  • iespējamā soda daba un līmenis.

Attiecībā uz Latvijas nacionālo situāciju tas faktiski nozīmē, ka liela daļa administratīvo pārkāpumu ir jāvērtē kontekstā ar šiem kritērijiem – tātad personu tiesību apjoms ir pielīdzināms kriminālprocesā esošajam tiesību apjomam vai, secinot, ka konkrētajam administratīvajam pārkāpumam ir "krimināla daba", tas ir jāvērtē atbilstoši ECK un Direktīvā 2010/64/ES noteiktajam.

 

Ko paredz Direktīva 2010/64/ES

Direktīva 2010/64/ES paredz noteikumus tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procesā.

komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Neticami
12. Marts 2014 / 13:41
1
ATBILDĒT
Latvijā ir „pārpūlējusies”, jo Direktīvā it kā paredz, ka tikai aizdomās turētājam un apsūdzētajam jānodrošina tulkojums. No tā likumsakarīgi izriet, ja direktīvā ir ierakstīts „aizdomās turētais” vai „apsūdzētais”, Eiropas Savienības likumdevējs ir zinājis par Latvijas Kriminālprocesa likuma attiecīgo jēdzienu saturu un acīmredzot speciāli pielāgojis savu direktīvu Kriminālprocesa likumam. No tā savukārt izriet, ka personām, kuras (pagaidām) nav aizdomās turētie nav tiesību uz tulkojumu. Cik daudz valsts līdzekļu varētu ietaupīt, vairs nenodrošinot personām, pret kurām ir uzsākts process, tulkus, jo no brīža, kad kriminālprocess ir uzsākts, līdz brīdim, kad persona kļūst par aizdomās turēto, bez tulka var pilnībā īstenot savas tiesības uz aizstāvību.
Mja > Neticami
14. Marts 2014 / 11:12
0
ATBILDĒT
Tā nu gluži nebūs... Jau Komisijas priekšlikumā (2010/0050 COD) bija norādīts: "Tā kā ECtHR tiesu prakse precizē, ka uz tām personām, kuras nopratina saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, neatkarīgi no tā, vai pret tām ir izvirzīta oficiāla apsūdzība, ir jāattiecina ECHR 6. pants, tad šā noteikuma darbības robežās ietilpst arī saistībā ar apsūdzību noziedzīgā nodarījumā apcietinātas vai aizturētas personas. Šīs tiesības ir piemērojamas, sākot no brīža, kad persona tiek informēta par to, ka tā tiek turēta aizdomās par nodarījuma izdarīšanu. "
Neticami > Mja
14. Marts 2014 / 15:25
0
ATBILDĒT
Paldies par atbildi. Tas paskaidrojuma raksts latviešu valodā, kā lai to pasaka, saprotams pēc tam, kad to vismaz divas reizes pārlasīs. Raksta autore visu laiku lieto ''aizdomās turētais" un "apsūdzētais", referējot par direktīvu. Es jau iztēlojos, ka KPL ir kļuvis par model code ES līmenī.
Jurists
12. Marts 2014 / 08:17
1
ATBILDĒT
Viss raksts ir ļoti interesants no vispārizglītojošās pieejas , bet.. galīgi neaktuāls. Savukārt, pilnīgi noderīgi, ja konkrētā valsts iestāde kaut vai kaut ko būtu izdarījusi - vismaz ierosinājusi sakarā ar ilgajiem iztiesāšanas termiņiem - šajā jomā aktivitāte no institūcijas puses ir pielīdzināma "0". Jā, un nevajadzētu tagad domāt, ka tiesu kalendāri ir kaut ko izmainījuši kaut vai par 1%, tā, stap citu.
Nevainīgs > Jurists
12. Marts 2014 / 08:59
0
ATBILDĒT
Vai drīkst jautāt, caur ko raksts ir neaktuāls?? Es tieši sapratu pretējo - faktiski nesen ir iztecējis termiņš direktīvu pārnešanai uz nac.regulējumu, līdz ar to mūsu mīļā Latvijas Republika, tagad sāk maksāt raudādama par to visu tulkošanos..
Jurists > Nevainīgs
12. Marts 2014 / 10:02
0
ATBILDĒT
Nedzīvo ilūzijās, bet painteresējies, vai kādam bija liegtas iespējas saņemt tulkojumu? Nerunāšu par faktiem - virs 80% visu lietu tiek atrisinātas "vienkāršotajās" pabeigšanas formās, savukārt daļa no atlikuma veido ilgo - ļoti ilgo tuiesāšanās procesu, uz kuru piever acis Tieslietu ministrija jau gadiem ilgi un ... faktiski (praktiski) nedara ne ko. Lietas ar 2-4 sējumiem tiesā tiek skatītas 3-5 gadus, lūk tas- nevainīgajam, liekas normāli, ja Jūs vēl būtu advokāts ... tad saprotams.
visi numura raksti
Māris Lejnieks, Ilze Tralmaka, Edmunds Broks
Skaidrojumi. Viedokļi
Krievijas iebrukums Ukrainā: starptautisko tiesību aspekti
Krievijas bruņotie spēki ir pārņēmuši savā kontrolē lidostas un citus stratēģiskus objektus Krimā, ielenkuši Krimā esošās Ukrainas armijas bāzes un uzsākuši ierakumu veidošanu zemes strēlē, kura savieno Krimu ar pārējo ...
4 komentāri
Gatis Litvins
Informācija
52% nereģistrētās attiecībās dzīvojošo uztraucas par savu tiesisko drošību
Šogad Notāru dienās 5. un 6. martā līdzās citiem juridiskiem jautājumiem īpaša uzmanība tika pievērsta nereģistrētu attiecību tiesiskajiem riskiem, sniedzot padomus un piedāvājot konkrētus risinājumus savas drošības ...
1 komentāri
Saeima
Tiesību politika
Saeimas paziņojums par Krievijas agresiju Ukrainā
Latvijas Republikas Saeima stingri nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju Ukrainā un uzsver Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, kā arī Ukrainas Augstākās Radas leģitīmajai varai – ...
Klementijs Rancāns
Viedoklis
Piespiedu īres attiecību risinājumu meklējot
Iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu "Par dzīvojamo telpu īri", kas jau izraisījis plašu rezonansi, jāsecina, ka iesniegt priekšlikumus tieši šim likumprojektam nav iespējams, jo praktiski viss likumprojekts ...
1 komentāri
LU Juridiskā fakultāte
Akadēmiskā dzīve
Latvijas studenti spēj konkurēt ar Eiropas un Amerikas universitāšu komandām
Šogad laikā no 6. līdz 9. februārim Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentu komanda, kuras sastāvā bija Līna Lazdiņa, Līva Rudzīte, Ilga Vaļko un Dāvis Freimains, kā arī komandas trenere asoc.prof. Dr.iur. Kristīne ...
AUTORU KATALOGS