ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Marts 2014 /Nr.11 (813)

Vai Latvijā nepieciešams Valsts prezidenta lemtspējas pārbaudes institūts
6 komentāri

2013. gada nogalē Latvijas plašsaziņu līdzekļos izskanēja ziņa, ka no Latvijas Valsts prezidenta kancelejas tiek pieprasīta informācija par Valsts prezidenta veselības stāvokli.1 Savukārt 2013. gada 25. septembrī pēc Gruzijas Republikas prezidenta Mihaila Saakašvili uzrunas 68. Apvienoto Nāciju Ģenerālajā asamblejā Krievijas Federācijas pārstāvji pauda bažas par gruzīnu līdera garīgās veselības stāvokli un aicināja to pārbaudīt.2 Pasaules prakse rāda, ka valsts galvas izturēšanās, rīcība un pat izteikumi mēdz būt ļoti ekscentriski, spontāni un pārgalvīgi.3 Bieži vien tas skaidrojams ar izpatikšanu savam elektorātam. Tādēļ Valsts prezidenta amatu var salīdzināt ar viena aktiera teātri tam konstitucionālajam orgānam, kas viņu ir ievēlējis.4 Šie pasaules vēsturē rodamie precedenti, kad valstu vadītāju uzvedība un rīcība ir radījusi starptautisku rezonansi un pat neizpratni, raksta autoru ir pamudinājuši analizēt arī Latvijas Valsts prezidenta lemtspējas pārbaudes institūta juridisko problemātiku.

Latvijas Republikas Satversmes 52. pants noteic: ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežām vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu. Līdz šim juridiskajā literatūrā ir aplūkots mehānisms un analizēts jautājums par Valsts prezidenta vietas izpildīšanas aizstāšanu Latvijas konstitucionālaja praksē, ja pēdējais, piemēram, atrodas ārpus valsts robežām vai atvaļinājumā. Ierasti, ka šādos gadījumos Valsts prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs.5 Taču nav atbildēts jautājums par Satversmes 52. panta trešā teikuma saturu gadījumos, ja Valsts prezidents ir citādi aizkavēts pildīt amata pienākumus, piemēram, ja par iemeslu ir kādi veselības traucējumi. Līdz šim Latvijā nav izveidojusies tāda prakse, kas nodrošinātu skaidru risinājumu visiem Satversmes 52. pantā ietvertajiem aspektiem, kas saistīti ar Valsts prezidenta personu un viņa rīcību.6

Latvijā nav izstrādāta procedūra un noteikta kārtība, lai objektīvi konstatētu Valsts prezidenta spēju pildīt amata pienākumus, ko uztic Satversme. Atbildes uz šādiem jautājumiem neviens Latvijas normatīvais regulējums nesniedz. Nav arī atbildēts jautājums par institūciju vai institūcijām, kam būtu jāuztic veikt pārbaudi par spēju vai aizkavējumu pildīt Valsts prezidenta pienākumus. Piemēram, nav zināmi kritēriji, pēc kuriem būtu iespējams Valsts prezidenta darbību un rīcību kvalificēt kā amata pildīšanas aizkavējumu (vai tas būtu nosakāms pēc publiskajiem izteikumiem vai noteiktas ārējas uzvedības?!). Valsts prezidentam, tāpat kā jebkuram citam iedzīvotājam, nav aizliegts izteikt viedokli, to nosaka Satversmes 99. un 100. pants. Strauja valsts augstākās amatpersonas viedokļa maiņa dažkārt ir pat nepieciešama, taču pārāk bieža un neargumentēta sava viedokļa paušana vistiešāk var nodarīt kaitējumu pašam viedokļa paudējam. Tomēr nekonsekventa viedokļa maiņa vai nespēja argumentēt pausto nostāju nav kritērijs, lai runātu par Valsts prezidenta amata pildīšanas aizkavējumu.

Nav noteiktas arī minimālās prasības, kas obligāti jāveic personai, kura pilda Valsts prezidenta amatu, jo formāli Satversme tikai noteic Valsts prezidenta funkcijas, taču tā nenosaka šo funkciju obligāto apjomu, bez kā Valsts prezidenta darbība nebūtu iedomājama. Teorētiski pastāv iespēja, ka persona, kura pilda Valsts prezidenta amatu, tehniski paraksta un izsludina Saeimā pieņemtos likumus, taču neveic ceremoniālas funkcijas, ko ierasti gaida no valsts galvas amata (piemēram, viņš atsakās teikt uzrunas valstij nozīmīgos brīžos). Analizējot līdzšinējo Latvijas Valsts prezidentu darbību, var izdarīt zināmus secinājumus par katra individuālo darbības apjomu – ir bijuši ļoti aktīvi prezidenti, taču ir arī tādi, kuri amata pienākumus ir uztvēruši vairāk kā nastu vai nevēlēšanos tikt pārvēlētiem uz otro amata termiņu,7 nevis iespēju mainīt, piemēram, valsts politisko dienaskārtību. Skaidras valsts augstākās amatpersonas lemtspējas pārbaudes kārtības neesamība vairo tiesisko nenoteiktību un nedrošību, kas dažādu apstākļu sakritību dēļ valsti var ieraut politiskā turbulencē ar neprognozējamu iznākumu. Lai šādam jautājumam sniegtu juridisko risinājumu, ir nepieciešama politiskā (pie likumdevēja) un pat psiholoģiskā drosme, jo kurš gan "normālos" apstākļos varētu pieļaut domu par valsts galvas lemtspējas zudumu. Taču pasaules vēsture rāda, ka šādi jautājumi var notikt pat samērā bieži.8

Pie Satversmes 52. panta vārdiem "vietas izpildīšana" var rasties duāla pilnvaru nošķiršana. "Vietas izpildīšana" nozīmē savas gribas momenta nepieļaujamību, pildot prezidenta vietu. Pienākumu izpildītājs var tikai pildīt funkcijas bez ieskata tiesības.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Uģis
19. Marts 2014 / 12:27
0
ATBILDĒT
Nassim Nicholas Taleb, kuram biežāk ir taisnība nekā nav:

"75. The only valid political system is one that can handle an imbecile in power without suffering from it."

https://docs.google.com/file/d/0B8nhAlfIk3QIbnNhNlE4cFQ5YjA/edit
Spīdola
18. Marts 2014 / 11:18
0
ATBILDĒT
Pašreizējo Krimas notikumu kontekstā raksts ir īpaši aktuāls. Un ne tikai domājot par bijušā Ukrainas vai esošā Krievijas valsts vadītāja veselības stāvokļa adekvātumu...
Omļašs Seskis
18. Marts 2014 / 11:17
0
ATBILDĒT
Attiecībā uz prezidenta institūtu, visprātīgāk un tālredzīgāk ir rīkojusies Krievijas Federācija, jo Maskavā, Sarkanajā laukumā atrodas Mauzolejs, kurā aizmidzis guļ biedrs V.I. Uļjanovs (Ļeņins) - viņš ir mūžam dzīvs, nekļūdīgs un jebkurā brīdī gatavs uzsākt Valsts Prezidenta pienākumu pildīšanu.
Saistībā ar Latvijas Republiku situācija nav tik skaidra un nepārprotama, kā jau tas norādīts rakstā. Ja ielūkojas vēstures annālēs, tad, piemēram, Ēģiptē kādreiz faraonam bija pienākums reizi gadā apskriet apkārt piramīdai - ja piemetās aizdusa, tad bija skaidrs, ka jādodas pensijā.
Latvijā, pieļauju, būtu vietā cita veida pārbaudījums, piemēram, Prezidentam reizi gadā ir pienākums realizēt pievienotās vērtības nodokļa shēmu, kad tiek veikti fiktīvi darījumi ar Eiropas Savienības un trešo valstu uzņēmumiem. Ja Valsts ieņēmumu dienests un tiesa pieķer Prezidentu, tātad kvalifikācija ir zaudēta un laiks pelnītā atpūtā. Ja Prezidents netiek pieķerts, prezidēšanas termiņš tiek pagarināts. Manuprāt, vienkārši un saprotami!
Andris
18. Marts 2014 / 10:26
3
ATBILDĒT
Autors laikam ilgi nav sists. Pa galvu vajaga, ja?
Prātula > Andris
18. Marts 2014 / 17:04
0
ATBILDĒT
Ja citējat tik augstas amatpersonas, būtu korekti izmantot pēdiņas. :-)
Kristaps Kretainis > Prātula
19. Marts 2014 / 22:37
0
ATBILDĒT
Un arī precīzi jācitē - "Čali, pa galvu vajag, ja. Ilgi neesat sisti, ja..." :)
visi numura raksti
Ilze Lepiksone
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai direktīvas pārņemšana vienlīdz nozīmē direktīvas mērķa sasniegšanu
Pirms nepilniem desmit gadiem Latvija pievienojās Eiropas Savienībai (turpmāk – ES) un kļuva par tās pilntiesīgu locekli. Līdz ar to Latvija ir uzņēmusies saistības, kas izriet no ES dibināšanas līgumiem, tai skaitā saistības, ko ...
Sannija Matule
Notikums
Meklē un atrod rezerves tiesu procesu efektivizācijai
Pagājušonedēļ, 12. martā, aizritēja jau trešā ikgadējās Advokatūras dienas ietvaros Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un LU Juridiskās fakultātes kopīgi rīkotā konference. Šā gada tēma kopumā tika veltīta tiesu procesu ...
Ringolds Balodis
Tiesību politika
Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”
Konstitūcija, ko mēdz saukt arī par pamatlikumu (basic law), nosaka valsts uzbūves "mugurkaulu", valsts sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, kā arī valsts varas un pārvaldes orgānu organizācijas un darbības principus,1 ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Preambulas projektu virza uz pirmo lasījumu Saeimā
Pagājušajā nedēļā, 10. martā, Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, atkārtoti uzklausot vairākus konstitucionālo tiesību lietpratējus, deputāti pieņēma lēmumu virzīt uz izskatīšanu pirmajā lasījumā Satversmes paplašinātā ...
Tiesību politika
Kādēļ Satversmei nepieciešams Ievads
Fragments no Saeimā 2014. gada 12. februārī iesniegtā likumprojekta Nr. 1075/Lp11 "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" anotācijas. Pats likumprojekta teksts pieejams Saeimas mājaslapā, kā arī publicēts žurnālā "Jurista Vārds" ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS