ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

8. Jūlijs 2014 /Nr.26 (828)

Enerģijas ražošanas atbalsta sistēmas tiesiskie aspekti
Mg.iur.
Sandis Bērtaitis
zvērināts advokāts, advokātu biroja FORT partneris  
Mg.iur.
Artūrs Caics
LU doktorants, advokātu biroja FORT jurists  

Atbilstoši uzņemtajām starptautiskajām saistībām1 un nacionālās politikas mērķiem Latvijā enerģētikas jomā ir ieviesti vairāki atbalsta mehānismi, kas veicina enerģijas ražošanu koģenerācijas2 procesā un no atjaunojamiem energoresursiem.3 Būtiskākie no šiem atbalsta mehānismiem ir elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Šajā publikācijā autori sniegs plašāku ieskatu šo abu enerģijas ražošanas atbalsta mehānismu tiesiskajā regulējumā un darbībā.

Enerģijas ražošanas atbalsta sistēmai ir sarežģīta tiesiskās regulācijas bāze, kura sakņojas gan starptautiskajās, gan nacionālajās tiesību normās. Nacionālā līmenī attiecīgos atbalsta mehānismus regulē vairāki ārējie normatīvie akti, būtiskākie no tiem ir šādi:

a) Elektroenerģijas tirgus likums (turpmāk – ETL):

regulē vispārējus elektroenerģijas tirgus darbības jautājumus, cita starpā paredzot konkrētus atbalsta pasākumus elektroenerģijas ražošanai, kurus detalizētāk regulē Ministru kabineta noteikumi;

b) Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumi Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk – Noteikumi Nr. 221):

detalizēti regulē ETL 28. un 28.1 pantā noteiktos atbalsta pasākumus elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās, cita starpā nosakot:

− kritērijus, pēc kādiem tiek kvalificētas koģenerācijas stacijas, lai tās saņemtu atbalstu;

− obligātā iepirkuma īstenošanas, uzraudzības un izmaksu segšanas kārtību;

− elektroenerģijas cenas noteikšanu obligātajā iepirkumā atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā;

− garantētās maksas noteikšanu atkarībā no ražošanas tehnoloģijas, izmantojamā kurināmā un koģenerācijas stacijas uzstādītās elektriskās jaudas, kā arī tās maksāšanas kārtību;

c) Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (turpmāk – Noteikumi Nr. 262):

detalizēti regulē ETL 29. un 29.1 pantā noteiktos atbalsta pasākumus elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, cita starpā nosakot:

− noteikumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot Latvijas teritorijā esošus vai iegūtus atjaunojamos energoresursus;

− kritērijus, saskaņā ar kuriem ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, var saņemt atbalstu;

− obligātā iepirkuma īstenošanas, uzraudzības un izmaksu segšanas kārtību;

− Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējo patēriņa daļu (nosakot to katram atjaunojamo energoresursu veidam), kura ir obligāti nosedzama ar saražoto elektroenerģiju;

− elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību obligātajā iepirkumā atkarībā no energoresursu veida;

− garantētās maksas noteikšanas, samaksas un uzraudzības kārtību.

 

1. Elektroenerģijas obligātais iepirkums

Viens no Latvijā un Eiropas Savienībā izplatītākajiem enerģijas ražošanas atbalsta mehānismiem ir tiesību piešķiršana ražotājam pārdot stacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Latvijā elektroenerģijas obligātais iepirkums vienkāršotā veidā ir pazīstams jau no 1995. gada,4 bet pašreizējā formā – no 2005. gada, kad tika pieņemts ETL.

Elektroenerģijas obligātais iepirkums angļu valodā tiek apzīmēts ar jēdzienu mandatory procurement, kas pēc savas būtības ir atzīstams par t.s. feed-in tariff veidu un saskaņā ar Eiropas Komisijas noteiktajām valsts atbalsta vadlīnijām ir klasificējams kā operatīvais atbalsts (angļu val. – operative aid).5 Elektroenerģijas obligātais iepirkums tiek īstenots, cita starpā ievērojot t.s. koģenerācijas direktīvas jeb Direktīvas 2004/8/EK6 7. pantu un t.s. atjaunojamās enerģijas direktīvas jeb Direktīvas 2009/28/EK7 3. pantu, kas paredz dalībvalstīm īstenot valsts atbalsta mehānismus (shēmas), lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā vai izmantotu atjaunojamos energoresursus.

1.1. Vispārējs raksturojums

Elektroenerģijas obligātais iepirkums izpaužas kā ražotājam piešķirta garantēta iespēja noteiktu laika periodu pārdot noteiktā apjomā saražotu elektroenerģiju par cenu, kas pārsniedz elektroenerģijas vidējo tirgus cenu.8 Tādējādi ar šī atbalsta mehānisma palīdzību komersantam, izpildot noteiktus nosacījumus, valsts nodrošina saražotās elektroenerģijas iepirkšanu, turklāt par iepriekš prognozējamu cenu, kas pārsniedz tirgus cenu. Šobrīd elektroenerģijas obligātā iepirkuma cena ir aprēķināma, piemērojot Noteikumos Nr.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Andis Titorenko
Akadēmiskā dzīve
Augstākā izglītība Francijā
Katru gadu no Latvijas uz kādu no ārzemju augstskolām Erasmus apmaiņas programmas ietvaros dodas vairāk nekā tūkstotis studentu,1 tostarp juridisko studiju studenti. Tomēr, neskatoties uz lielo erasmusiešu skaitu, "Jurista Vārdā" ir tikai ...
1 komentāri
Diskusija
Turpinās diskusijas par Satversmes grozītā ievada pieņemšanas procedūru
Saeima ir pieņēmusi Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) grozījumus, ar kuriem papildināja tās ievaddaļu. Grozījumi Saeimā tika iesniegti 2014. gada 1. februārī un trešajā lasījumā pieņemti jau 19. jūnijā. Valsts ...
Ringolds Balodis
Tiesību politika
Par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu
Gatis Litvins
Akadēmiskā dzīve
Jauni tiesību zinātņu doktori
2014. gada 26. maijā promocijas darbu "Eiropas Savienības ārējās robežas Latvijā tiesiskā reglamentācija" tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai Latvijas Universitātē aizstāvēja Artūrs Gaveika. Savukārt 20. jūnijā ...
Mārtiņš Mits
Tiesību politika
Par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanas procedūru
AUTORU KATALOGS