Vairāk nekā pieciem tūkstošiem cilvēku Latvijā šobrīd tā ir vieta, kur likumpārkāpumu dēļ noteiktu laiku aizrit visa viņu dzīve. Vēl aptuveni divarpus tūkstošiem tā ir darbavieta, bet sabiedrība kopumā ar to saista cerības, ka tie, kuri reiz izgājuši pa cietuma vārtiem, ne vien ir saņēmuši pelnīto sodu, bet arī nekad vairs tur neatgriezīsies, jo apzinās – var un vajag dzīvot citādi. Šādas domas, līdz ar apsveikumiem un pateicību par ieguldījumu atbildīgajā un visai sabiedrībai nozīmīgajā darbā, aizvadītajā nedēļā izskanēja Latvijas penitenciārās sistēmas 95 gadu jubilejas svinīgajā pasākumā.
Diena, kad Rīgas Latviešu biedrības namā aizritēja jubilejas pasākums – konference "Latvijas penitenciārās sistēmas attīstība 95 gados un tās attīstības perspektīvas" –, sakrita ar šīs sistēmas dzimšanas dienu – 8. jūliju, jo tieši šajā datumā 1919. gadā tieslietu ministrs Edvins Magnuss pie Tieslietu ministrijas nodibināja Galveno cietumu valdi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes