ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Jūlijs 2014 /Nr.27 (829)

Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā
Asoc.prof. Dr.iur.
Uldis Ķinis
 

2001. gadā tika pieņemta Kibernoziegumu konvencija (turpmāk – Konvencija), kas pirmo reizi starptautiskā tiesību jomā definēja noziedzīgo nodarījumu sastāvus, kas attiecīgi sagrupēti:

  1. noziedzīgi nodarījumi pret informācijas sistēmu drošību (patvaļīga piekļuve, pārtveršana, datu traucēšana, sistēmu traucēšana, kaitīgās ierīces);

  2. ar datoriem saistīti noziegumi – datorkrāpšana, datorviltošana;

  3. noziegumi pret autortiesībām un blakustiesībām;

  4. tā dēvētie satura noziegumi – saistīti ar nelikumīgas informācijas apriti (rasu naida, genocīda, kara kurināšana, bērnu pornogrāfijas aprite).

Konvencijas izstrādes gaitā bija daudzas diskusijas par nepieciešamību pievienot Konvencijai arī tādus nodarījumus kā domēna vārda piesavināšanās (cybersquatting), apmelošana (defamation), šantāža (blackmailing), ķircināšana (harrasement), netīrās naudas atmazgāšana (money laundering), kas tiek veikti, izmantojot automatizētās datu apstrādes sistēmas u.c. Tomēr eksperti vienojās, ka Konvencijā ir jāietver tikai nodarījumu sastāvi, kuros darbības ir saistītas ar attālinātu piekļuvi sistēmām un ar automatizētu datu apstrādes procesu.

Konvencijas paskaidrojošā ziņojuma (Explanatory report) (turpmāk tekstā – ER) 16. punktā1 norādīts, ka Konvencijas mērķis materiālo krimināltiesību jomā ir nevis sniegt visaptverošas noziedzīgo nodarījumu definīcijas, bet gan harmonizēt Konvencijā ietverto nodarījumu pazīmes dalībvalstīs. Tāpēc īpaši ir jāuzsver, ka līdz šai dienai nav neviena starptautiska dokumenta, kas sniegtu saistošu kibernoziegumu definīciju. Tāpēc termins "kibernoziegums" ir uzskatāms par katras nacionālās krimināltiesību doktrīnas radītu jēdzienu.

Kibernoziegumu definīcija nevar būt noslēgta, tajā ir jāiekļauj elementi, bez kuriem nav iespējama neviena nodarījuma veikšana elektroniskā vidē, proti, aktīva darbība, kas saistīta ar automatizētu datu apstrādes sistēmu un automatizētu datu apstrādi, kā arī tiešs vai netiešs nodoms. Šie elementi ir kopīgi visiem nodarījumiem, kas ietverti Konvencijas pirmajā daļā.

Tomēr tas nenozīmē, ka nacionālās valstis, definējot Konvencijā ietvertos nodarījumu sastāvus, bez šiem elementiem nevar iekļaut citus.2 Taču, ievērojot to, ka nereti kibernoziegumi tiek izdarīti no citu valstu teritorijām, noziedzīgo nodarījumu definīciju harmonizācijai var būt izšķiroša nozīme, lai vainojamā persona tiktu saukta pie atbildības un saņemtu pelnīto sodu.

Konvencijas 8. pants definē noziedzīgu nodarījumu "Ar datoru saistīta krāpšana", savukārt ER 86. punktā norādīts, ka ar moderno informācijas tehnoloģiju attīstību rodas jaunas iespējas izdarīt tādus nodarījumus kā krāpšana datorsistēmās. Šie nodarījumi pamatā ir saistīti ar apzināti nepareizu datu ievadīšanu datorsistēmās.

Latvija ir pievienojusies Konvencijai, tāpēc tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, un no 2005. gada 1. jūnija ir spēkā Krimināllikuma 177.1 pants "Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā". Kopš panta ieviešanas Krimināllikumā ir pagājis krietns laika posms, lai varētu sākt izvērtēt problēmas, kas radušās, piemērojot šīs normas darbību praksē. Diemžēl tiesu prakses analīze liecina, ka nereti šo nodarījumu kvalifikācijā tiek pieļautas būtiskas kļūdas.

Rakstā autors apskatīs Krimināllikuma 177.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Intervija
Aigars Strupišs: Manas zināšanas un pieredze ir piemērotas šim amatam
Pirms nedēļas, 7. jūlijā, darbu Augstākās tiesas Civillietu departamentā sāka Aigars Strupišs. Paredzēts, ka tiesneša zvērestu jaunais tiesnesis Valsts prezidentam dos 15. jūlijā – dienā, kad iznāk šis žurnāla "Jurista Vārds" ...
2 komentāri
Irēna Ņesterova
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības Tiesas spriedums Google Spain lietā
Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) virspalātas spriedums lietā C-131/12 Google Spain,1 kas pieņemts 2014. gada 13. maijā, radīja negaidītu pārsteigumu gan tiesību zinātniekiem un piemērotājiem, gan informācijas un ...
Juris Janums
Skaidrojumi. Viedokļi
Finanšu identitātes zādzība internetā – aktuāla problēma arī Latvijā
Ar datoru saistīta finanšu identitātes zādzība Latvijā kā atsevišķs datornoziegums nav paredzēta, jo no objektīvās puses izpaužas kā ar datoru saistīta krāpšana kopībā ar datu ieguvi, kas tālāk dod iespēju nelikumīgi rīkoties ...
Sannija Matule
Notikums
Tiekšanās pēc laikmetīgiem cietumiem drošākai sabiedrībai  
Vairāk nekā pieciem tūkstošiem cilvēku Latvijā šobrīd tā ir vieta, kur likumpārkāpumu dēļ noteiktu laiku aizrit visa viņu dzīve. Vēl aptuveni divarpus tūkstošiem tā ir darbavieta, bet sabiedrība kopumā ar to saista cerības, ka ...
Arta Snipe, Normunds Šlitke
Viedoklis
Piespiedu noma – konsensuāllīgums vai reāllīgums?
2014. gada 19. jūnija Saeimas plenārsēdē likumdevējs nobalsoja par grozījumu izdarīšanu likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Šie grozījumi vērsti uz tā saukto piespiedu nomas tiesisko attiecību (skat. ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS