"Man un manai komandai mūsu mērķi ir skaidri. Ir jāpanāk, lai mūsu sabiedrība kļūst arvien zinošāka par cilvēktiesībām un to aizsardzības mehānismiem. Lai aizvien mazāk būtu iemeslu iedzīvotājiem sūdzēties par mūsu valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kuri savā darbā nav ievērojuši labas pārvaldības principus," – tā nepilnus divus mēnešus pēc ievēlēšanas amatā 2011. gada pavasarī, nosakot savas darbības stratēģiju turpmākajiem trim gadiem, pauda jaunais tiesībsargs Juris Jansons. Tagad, jau atskatoties uz šiem gadiem, sarunā ar "Jurista Vārdu" viņš ir spiests atzīt: cilvēktiesību jomā Latvijā esam iesācēju līmenī, un vēl ļoti daudz jāstrādā, lai pietuvotos tiem standartiem un izpratnei, kāda par cilvēktiesībām valda attīstītajās demokrātijās.
Juri Jansonu – pēc kārtas otro Latvijas Republikas tiesībsargu, kurš nomainīja savu priekšteci Romānu Apsīti, – Saeima amatā uz pieciem gadiem ievēlēja 2011. gada 3. martā, un attiecīgi viņa pilnvaru termiņš ir no 2011. gada 17. marta līdz 2016. gada 16. martam.
J. Jansonu uz sarunu "Jurista Vārds" aicināja laikā, kad tradicionāli – vasaras sākumā – ir sagatavots Latvijas Republikas tiesībsarga pārskata ziņojums par iepriekšējā gada darbu.
Tiesībsargu labāk redz ejam nekā nākam
Kā ir mainījies jūsu priekšstats par Tiesībsarga biroju? Vai viedoklis, kas bija, kandidējot uz šo amatu, atšķiras no šā brīža sajūtām?
Protams, atšķiras! Kad vēl tikai kandidēju uz šo amatu, lielāko daļu biroja kolēģu nepazinu. Turklāt tas, kā noritēja pats process saistībā ar manu ievēlēšanu, priekšstatos par mani biroja darbiniekiem, kolēģiem bija atstājis diezgan smagnējas sekas. Tomēr labā ziņa ir tā, ka diezgan ātri šie pieņēmumi sāka mainīties, un jau pirmā (2011.) gada beigās sajutu, ka tie daži kolektīva saliedēšanas pasākumi, kas mums bija, ir devuši pozitīvu efektu – kolēģi sāka atvērties un mani uztvert citādi. Tādēļ 2011. gads noslēdzās jau ar manis pieņemšanu un izpratni par to, ko un kā es daru.
Neslēpšu, ka ir jomas, kuras, kandidējot uz šo amatu, it īpaši, ja runājam par cilvēktiesībām, pārzināju ļoti vāji. Savukārt kolēģi, kuri birojā strādājuši gadiem, savas atbildības jomas pārzināja ļoti labi, tāpēc sākotnēji ar viņiem profesionāli konkurēt vai diskutēt nevarēju. Tomēr daudz interesējos un mācījos, tāpēc laika gaitā viss mainījās, un jau 2012. gads bija radošs un uz progresīvu attīstību vērsts. Jau bijām cits pie cita daudzmaz pieraduši, bija redzams, ka mūsu komunikācija un sabiedrības informēšana ir nesusi augļus. Soli pa solim kopīgi jau varējām ķerties klāt skaļām un sabiedrībā ļoti nozīmīgām lietām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes