ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Augusts 2014 /Nr.33 (835)

Līgumiskās cesijas un šķīrējtiesas līguma mijiedarbība
1 komentāri

"Ir normāla situācija, un ir Latvijas situācija."1

Šķīrējtiesas tiesības ir tā joma, kur visā pasaulē notiek harmonizācija, īpaši attiecībā uz starptautisko komercšķīrējtiesu. Šī globālā tendence ir apgājusi Latviju. Civilprocesa likuma D daļa (turpmāk – D daļa), kas regulē gan nacionālo, gan starptautisko šķīrējtiesas procesu, ir daudzviet neskaidrs, nepilnīgs un iekšēji pretrunīgs normatīvs akts, kas būtiski atšķiras no citu valstu regulējumiem. Ņemot vērā D daļas viennozīmīgi zemo kvalitāti, liekas tikai saprātīgi, ka valsts pārvaldes iestāžu gaiteņos ir dzimis jauns Šķīrējtiesu likumprojekts (turpmāk – Likumprojekts),2 kura spēkā stāšanās ir plānota 2015. gadā.

Būtu tikai loģiski, ja jaunajā likumā būtu pārņemti starptautiskās prakses labākie piemēri. Taču Likumprojekta autori stūrgalvīgi iet citu ceļu. Par pamatu jaunajam Likumprojektam ir ņemta D daļa ar visām tās strukturālajām problēmām. Turklāt daži jauninājumi vēl pazemina regulējuma kvalitāti. Viens šāds jauninājums – cesijas un šķīrējtiesas līguma mijiedarbība. Likumprojekts pasludina, ka ar prasījuma cesiju uz cesionāru nepāriet šķīrējtiesas līgums. Šajā rakstā autors pamatos, kādēļ šāds risinājums nav atbalstāms un premisas, uz kurām tas balstīts, ir neizpratnes auglis. Šajā rakstā ar cesiju tiek saprasta vienīgi līgumiskā cesija. Likumiskās cesijas daba var būt atkarīga no tā, kāda tiesiska attiecība ir cesijas pamatā, tādēļ šī institūta analīze prasītu daudz plašāku pētījumu.

 

I. Prasījuma cesijas un šķīrējtiesas līguma attiecības Latvijas tiesu praksē un doktrīnā

Lai strīdu izskatītu šķīrējtiesā, ir nepieciešams, lai puses vienotos, ka ar šo tiesisko attiecību saistītie strīdi tiks nodoti šķīrējtiesai.3 Pastāv divu veidu šķīrējtiesas līgumi. Pirmais ir kompromiss (fr. compromis), kuru puses noslēdz par jau radušos strīdu.4 Otrais – šķīrējtiesas atruna, kurā puses vienojas par nākotnē iespējama strīda nodošanu šķīrējtiesai.5

Šķīrējtiesas līgums rada tiesības un pienākumus vienīgi starp tā pusēm.6 Taču no šī principa pastāv izņēmumi. Latvijā visplašāko uzmanību ir izpelnījies viens no šādiem izņēmumiem – prasījuma līgumiskā cesija.7 Augstākās tiesas Senāts ir deklarējis, ka saskaņā ar CL 1800. panta otro frāzi cedējami ir vienīgi prasījumi, bet ne strīdu izskatīšanas kārtība.8 Senāta viedoklis guvis atbalstu doktrīnā.9 Sekojot šim viedoklim, cedents var cedēt prasījumu no tāda līguma, kuram ir pievienota šķīrējtiesas atruna, bet cesionārs nebūs saistīts ar šķīrējtiesas līgumu.

Tomēr līdz šim dominējošais viedoklis nav bijis kodificēts. Tā vietā D daļas 524(3). pants nosaka, ka "prasījuma cesija vai parāda pārvede var būt par pamatu šķīrējtiesas procesa izbeigšanai tikai tajos gadījumos, kad šķīrējtiesas līgums tiek atcelts likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā". Šīs normas nozīme ir grūti izprotama sliktā formulējuma dēļ,10 un tā nav ietekmējusi tiesu praksi, kuru Likumprojekta autori ir nolēmuši kodificēt. Likumprojekta 13(4). pants nosaka, ka, "cedējot prasību, uz cesionāru pāriet prasījuma tiesības, bet ne līgumā ietvertā šķīrējtiesas klauzula par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā". Savukārt Likumprojekta 49(2). pants paredz, ka cesija ir pamats jau uzsākta šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses no jauna nav vienojušās par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.11 Ņemot vērā, ka līdz šim gan doktrīnā, gan tiesu praksē atziņa, ka šķīrējtiesas līgums neseko cedējamajam prasījumam, ir bijusi atvasināta no CL regulējuma, tad ir pamats uzskatīt, ka Likumprojekta mērķis ir formalizēt tādu tiesisku risinājumu, kas šķietami jau izriet no citiem tiesību aktiem. Nākamajās nodaļās autors atspoguļos, kādēļ piedāvātais risinājums ne tikai neizriet no CL, bet ir pat ar to nesavienojams.

 

II. Cesijas un šķīrējtiesas līguma attiecības vēsturiskā griezumā

Lasot Baltijas Vietējo likumu kopojuma (turpmāk – BVLK) un CL pirmskara komentārus, varētu likties pārsteidzoši, ka, komentējot cesijas noteikumus, pirmskara autori nav apskatījuši tās mijiedarbību ar šķīrējtiesas līgumu. Šo fenomenu var viegli izskaidrot, izpētot šķīrējtiesas regulējuma vēsturisko attīstību.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Raimonds Ozols
28. Augusts 2014 / 10:25
0
ATBILDĒT
Autors diskutē par šķīrējtiesas klauzulas saistošo spēku attiecībā pret cesionāru, bet patiesībā problēmas cesijas gadījumā ir šķīrējtiesas klauzulas saistošais spēks cesijas gadījumā attiecībā pret parādnieku. Praksē taču parādnieki iebilst pret šķīrējtiesas klauzulas saistošo spēku cesijas gadījumā nevis cesionāri. Cesionāri tieši otrādāk - cenšas panākt strīdus ar parādnieku skatīšanu šķīrējtiesā nevis cenšas "atkratīties" no šķīrējtiesas klauzulas.
visi numura raksti
Sannija Matule, Dina Gailīte
Intervija
Tiesībsargs: cilvēktiesībām valsts budžeta priekšā nav jāpiekāpjas  
"Man un manai komandai mūsu mērķi ir skaidri. Ir jāpanāk, lai mūsu sabiedrība kļūst arvien zinošāka par cilvēktiesībām un to aizsardzības mehānismiem. Lai aizvien mazāk būtu iemeslu iedzīvotājiem sūdzēties par mūsu valsts un ...
5 komentāri
Jānis Priekulis
Skaidrojumi. Viedokļi
Personiskā kaitējuma atlīdzinājums juridiskai personai administratīvajā procesā
Raksta mērķis ir pilnveidot izpratni par juridiskai personai nodarītā personiskā kaitējuma atlīdzināšanu administratīvajā procesā. Tāpat rakstā tiks pamatots, kādēļ administratīvajā procesā nav nepieciešams atsevišķi izšķirt ...
1 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
Gaidis Bērziņš – ceturto reizi tieslietu ministra amatā
2014. gada 21. augustā Saeima ārkārtas sesijas sēdē tieslietu ministra amatā apstiprināja Gaidi Bērziņu (VL-TB/LNNK). Par G. Bērziņa apstiprināšanu balsoja 55 koalīcijas un pie frakcijām nepiederošie deputāti, pret – 26 ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Latvijas de facto neatkarība – augustā pirms 23 gadiem
Pirms 23 gadiem, 1991. gadā, naktī no 18. uz 19. augustu, Maskavā notika PSRS komunistiskās partijas, kā arī militāro un drošības spēku elites "stingrās līnijas" piekritēju rīkots valsts apvērsums ar mērķi glābt "perestroikas" ...
Ilze Dubava
Informācija
Atbildīgā noteikšana, ja investīciju strīds radies, piemērojot ES tiesību aktus
Jūlija beigās Eiropas Savienības (ES) Padome atbalstīja regulas projektu, ar ko izveido noteikumus, lai sadalītu finansiālo atbildību starp ES un tās dalībvalstīm, kas izriet no "investoru–valsts" strīdu izšķiršanas starptautiskajās ...
AUTORU KATALOGS