Šis ir otrais raksts triju rakstu sērijā par odoroloģiskās ekspertīzes rezultātu izmantošanas problēmām Latvijas kriminālprocesā. Pirmo rakstu skat. 2014. gada 12. augusta "Jurista Vārda" 31. numurā.
Ievads
Turpinot iepriekšējā rakstā iesākto odoroloģiskās ekspertīzes rezultātu izmantošanas problēmu analīzi, lasītājam būtu jāatgādina kāds sengrieķu mīts.
Kipras salas valdnieks un skulptors Pigmalions no ziloņa kaula bija radījis neredzēti skaistas jaunavas statuju. Gluži kā dzīva šī statuja slējās mākslinieka darbnīcā. Viņam pat šķitis, ka tā elpo – it kā tūliņ pat tā sāks kustēties un runāt... Tā Pigmalions stundām ilgi esot sēdējis pie statujas un tīksminājies par tās skaistumu. Viņš pat dāvinājis tai greznas dārglietas un ģērbis izsmalcinātās drebēs. Taču statuja turpināja būt vienīgi statuja, un Pigmaliona mīlestība aizvien palika bez atbildes jūtām. Tad beidzot pienāca dievietei Afrodītei veltīti svētki, un Pigmalions vērsās pie viņas ar kaismīgu lūgšanu: "Brīnišķīgā Afrodīte! Apdāvini mani ar sievu, tikpat lielisku kā jaunavas statuja, kuru es pats esmu radījis!" Atsteidzies atpakaļ savā darbnīcā, viņš nu beidzot varēja gavilēt: statuja bija atdzīvojusies! Pukst jaunavas sirds, mirdz dzīve viņas acīs... Tā Afrodīte esot dāvinājusi Pigmalionam sievu Galateju. Pigmaliona ticība bija palīdzējusi viņa sapnim īstenoties.1
20. gadsimta 60. gados amerikāņu psihologi prof. Roberts Rozentāls (Robert Rosenthal) un Lenors Džeikobsons (Lenore Jacobson) veica pētījumu, kurā apstiprinājās viņu izvirzītā hipotēze, ka paradoksālā kārtā cilvēku gaidas (ilgas) tik tiešām mēdzot piepildīties. Gluži kā senajā mītā.
Eksperimenta būtība bija šāda: mācību gada sākumā R. Rozentāls un L. Džeikobsons ieradās kādā Sanfrancisko skolā, lai vienas viņu pašu izvēlētas klases skolēnu vidū veiktu testu, kas noteiktu tos, kuri ir apdāvināti ar izcilām prāta spējām un uzrādīs strauju intelektuālo progresu topošajā mācību gadā. Ar testa rezultātiem R. Rozentāls un L. Džeikobsons iepazīstināja arī skolotājus, kuri bijuši visnotaļ pārsteigti – perspektīvāko vidū nebija vairāku teicamnieku, bet vienlaikus starp nosauktajiem bijuši tādi skolēni, no kuriem neviens nekādu īpašu progresu negaidīja. Tomēr psihologi pārsteigtos skolmeistarus mierinājuši – tests esot pārbaudīts, kā saka: "Paši redzēsit!"
Patiesībā psihologu tests bija vienīgi fikcija.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes