ŽURNĀLS Informācija

13. Janvāris 2015 /Nr.02 (854)

Satversmes 92. panta trešā teikuma piemērošana praksē
1 komentāri

Pagājušā gada nogalē, 10.–12. decembrī, atzīmējot Starptautisko cilvēktiesību dienu, Tiesībsarga birojs rīkoja ikgadējo konferenci par cilvēktiesību jautājumiem. Kā parasti, pasākumu ievadīja Latvijas Republikas tiesībsarga ziņojums par aizgājušā gada cilvēktiesību un labas pārvaldības aktualitātēm Latvijā (runu JV publicē īsinātā veidā, skat. 6.9.lpp.).

Tālākais konferences darbs noritēja trijās sesijās. Pirmā no tām tika veltīta lobēšanas tiesiskā regulējuma mēģinājumiem Latvijā, kā arī esošās lobēšanas prakses izvērtējumam.

Konferences otrā daļa tika veltīta bērnu tiesību problēmām. Uzmanība bija pievērsta īpaši to bērnu tiesībām uz pilnvērtīgu attīstību, kas atrodas pašvaldību institucionālajā aprūpē (nepieciešamā aprūpes veida noskaidrošana, izglītības jautājums, ievietošana psihoneiroloģiskajās slimnīcās, saskarsme ar vecākiem u.c.), aizbildņiem un audžuģimenēm nepieciešamajam valsts atbalstam, kā arī ieslodzīto personu bērnu saskarsmes tiesībām ar vecākiem.

Konferences trešā tēma bija – valsts atbildības mehānisms cilvēktiesību aizskāruma gadījumā. Tika analizēta šī mehānisma darbība un efektivitāte Latvijā, starptautiskie standarti un prasības, kā arī nākotnes attīstības scenāriji. (JV piedāvā plašāku ieskatu šīs konferences sadaļas norisē, skat. 9.11.lpp.)

Jāpiebilst, ka par pēdējām divām konferences daļām, kas tika veltītas bērnu tiesībām un valsts atbildībai cilvēktiesību aizskāruma gadījumā, interese bija tik liela, ka jau pāris dienas pirms pasākuma rīkotāji bija spiesti paziņot, ka brīvu vietu vairs nav.

Ikvienam interesentam Tiesībsarga biroja ikgadējās konferences videoieraksts pieejams mājaslapā www.tiesibsargs.lv. Turpat var iepazīties ar konferencē nolasīto referātu prezentācijām.

Tiesībsarga 2014.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
13. Janvāris 2015 / 13:14
1
ATBILDĒT
Rakstā teikts, ka "esošais regulējums neparedz procesu, kā gūt atlīdzinājumu, ja tiesību aizskārums ir radies no likumdevēja vai tiesu darbības. Pašlaik Tieslietu ministrijā tiek gatavots likumprojekts, kuram vajadzētu paredzēt pilnīgu mehānismu."
Kā maksātnespējas procesa administrators gaidu ar nepacietību šo likumprojektu, jo maksātnespējas procesā šādas tiesību aizskarošas normas netrūkst. Piemēram, jaunpieņemtā norma Maksātnespējas likuma 17.panta 31 daļa, kas stājās spēkā no šā gada 1.janvāra, pēc deputāta Judina priekšlikuma (gatavojaties, Judina kungs, par saviem darbiem būs arī jāatbild, ja ne pašam, tad valstij jūsu vietā).
Maksātnespējas likuma 17.panta 31 daļa skan šādi: "Lēmumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu pieņem, ja pēdējo divu administratora sertifikāta darbības gadu laikā Maksātnespējas administrācija divas reizes ir atzinusi normatīvo aktu pārkāpumus administratora darbībā".
Tātad, pietiek ar diviem negatīviem Maksātnespējas administrācijas lēmumiem, lai administrators atvadītos no sertifikāta. Nē, es nekādā gadījumā neesmu par administratoru patvaļu un nesodīšanu par pārkāpumiem. BET. Šajā normā pat ne tuvu nav administratora tiesības uz taisnīgu tiesu. Pietiks, ja vienas iestādes juristiņš divas reizes nolems, ka administrators kaut ko ir pārkāpis. Turklāt pārkāpumam nav jābūt būtiskam, pietiks, ja kāds lēmums tiks pieņemts kaut vai ar dienas nokavēšanos, nav svarīgi, vai kavējumam ir attaisnojoši iemesli, piemēram, administratora slimība. Pēc pieredzes jau zināms, ka Maksātnespējas administrācija uzskata par pārkāpumu katru administratora atšķirīgu tiesību normu interpretāciju, kas nesaskan ar Maksātnespējas administrācijas viedokli. Tātad, pietiks divas reizes tiesību normas interpretēt atšķirīgi no Maksātnespējas administrācijas, lai atvadītos no sertifikāta. Jo īpaši ņemot vērā, ka Maksātnespējas likuma grozījumus un esošās normas pat profesionāļi nesaprot viennozīmīgi, ir atšķirīga tiesu prakse utt. Tiesas Maksātnespējas administrācijas lēmumus pietiekami bieži atceļ, bet tas laikam likumdevēju nav interesējis. Tiesas lēmumos dažkārt secina, ka Maksātnespējas administrācija izskata lietas, kas nav tās kompetencē, bet gan ir tiesas kompetencē, ka Maksātnespējas administrācija savos lēmumos neievēro konsekvenci, vienādos apstākļos pieņem atšķirīgus lēmumus. Arī tas likumdevēju nav interesējis.
Maksātnespējas administrācija, pieņemot lēmumus, nepiemēro Administratīvā procesa likuma normas, proti, tādas lietas kā samērīgums, lietderība netiek vērtēti. Ja kaut kas formāli ir pārkāpts, tad tas ir pārkāpums. Viņi uzskata, ja maksātnespējas lietas skata civilās tiesas, nevis administratīvās tiesas, tad viņu lēmumiem nav piemērojami APL noteikumi.
Šī minētā Maksātnespējas norma jau neparedz, ka jāsagaida tiesas lēmums, ja administrators ir iesniedzis sūdzību tiesā par Maksātnespējas administrācijas lēmumu. Jebkurā gadījumā Maksātnespējas likuma 175.panta piektā daļa paredz, ka sūdzības iesniegšana tiesā neaptur Maksātnespējas administrācijas lēmuma darbību.
Lēmumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu pieņem Administratoru asociācija. Bet, arī tai rokas sasietas, jo Maksātnespējas likuma 17.panta 3.1 daļa paredz, ka negatīvs lēmums pieņemams obligāti. "Pieņem", nevis "var pieņemt". Izvēles iespējas ko vērtēt nav. Šajā sakarā būšot MK noteikumi, labi, pagaidīsim.
Varētu jau vērsties Satversmes tiesā, bet šī tiesa lietas pieņem, ja tiesību aizskārums ir jau noticis, tātad, jābūt atņemtam sertifikātam.
Administratora tiesības uz tiesu, kaut vai tikai uz pirmās instances tiesu, paliek sapnis...Cik lielas tiesības (un arī iespējas, hmmm) valsts iestādei, bet cik beztiesiska ir fiziskā persona. Ja vēl tas būtu tikai tiesību uz taisnīgu tiesu aizskārums, bet aizskartas ir arī personas tiesības uz nodarbošanos utt.
Teiksiet, bet kaut kā jau ar tiem administratoriem ir jācīnās. Bet Maksātnespējas likums paredz daudzas iespējas. Piemēram, nekur jau nav pazudusi Maksātnespējas likuma 17.panta otrā daļa, kas nosaka, ka: "Lēmumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu var pieņemt, ja pēdējo divu administratora sertifikāta darbības gadu laikā TIESA par normatīvo aktu pārkāpumiem ir divas reizes atcēlusi administratoru no viņa pienākumu pildīšanas". Vēl ir daudzas citas iespējas.
Valsts, atveriet maciņu plašāk! Drīz nāksim!
visi numura raksti
Līga Mazure
Skaidrojumi. Viedokļi
Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā akta par fakta fiksēšanu atzīšana par spēkā neesošu
Kādā netiešā tiesvedībā izkristalizējās neskaidra situācija attiecībā uz zvērināta tiesu izpildītāja fakta fiksēšanu ārpus izpildu lietām, proti, radās jautājums, vai zvērināta tiesu izpildītāja fiksētais fakts un akts par ...
4 komentāri
Juris Jansons
Informācija
Tiesībsarga ziņojums par cilvēktiesību un labas pārvaldības situāciju
Gatis Litvins
Informācija
Satversmes tiesa: OCTA atlīdzības apmēri ir nesamērīgi mazi
2014. gada 29. decembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2014-06-03 "Par Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumu Nr. 331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai ...
2 komentāri
Irēna Kucina
Atskatā un darbībā
Tiesu sistēmas izmaiņas 2014. un 2015. gadā
Ir aizvadīts gads, kas tiesu sistēmai ir bijis īpaši piesātināts ar dažādiem notikumiem. Šajā materiālā Tieslietu ministrijas tiesu sektors sniedz pārskatu par paveikto tiesu sistēmā 2014. gadā un arī ieskatu par sagaidāmo tiesu ...
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Uldis Krastiņš: izvērsti par noziedzīga nodarījuma sastāvu un nodarījuma kvalifikāciju
Aizvadītā gada nogalē Tiesu namu aģentūras apgādā klajā nākusi Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesora Dr.habil.iur. Ulda Krastiņa jaunākā grāmata krimināltiesībās "Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma ...
AUTORU KATALOGS