Ko darīt, ja rupjš interneta komentārs klaji aizskar kādu personu, bet komentāra autors savu identitāti nav norādījis, domājot, visticamāk, ka viņa identitāte paliks nenoskaidrota un par saviem vārdiem nebūs jāatbild? Lai arī vārda brīvībai ir būtiska loma demokrātiskā sabiedrībā, šī brīvība var tikt ierobežota, aizsargājot citu personu godu un cieņu, kas ir viens no privātās dzīves aspektiem.
Civilprocesa likums paredz, ka katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Tam nav nozīmes, ka aizskārums noticis virtuālajā vidē.
Tiesībsarga birojs pievērsās šī jautājuma izpētei, lai noskaidrotu, vai tiesību aizsardzības mehānisms valstī ir pietiekami efektīvs gadījumā, ja cilvēku internetā anonīmi noķengā ar aizskarošiem komentāriem. Šāda mehānisma pastāvēšana ir nepieciešama, jo informācijas iegūšana par atbildētāju aizskartajai personai pašai parasti nav iespējama.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes