ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

10. Februāris 2015 /Nr.06 (858)

Vai tiesības brīvi veikt farmaceitisko komercdarbību var izmantot tikai izredzētie
Mg.iur.
Edgars Zelderis
jurists  

Raksta mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību un rosināt diskusiju par vienu no aktuālākajiem farmācijas nozares problēmjautājumiem Latvijā, proti, aptieku izvietojuma ierobežojumu tiesisko regulējumu, izvērtējot tā atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 106. panta pirmajam teikumam, kurā nostiprināta tiesība brīvi veikt komercdarbību, kā arī Satversmes 91. panta pirmajā teikumā noteiktajam, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.

1. Ieskats aptieku izvietojuma tiesiskajā regulējumā

Saskaņā ar Latvijas Republikas Farmācijas likuma (turpmāk – Farmācijas likums) 36. panta pirmo daļu aptieku izveido farmaceita prakses, kopprakses (Civillikuma sabiedrības) vai kapitālsabiedrības veidā (..). Farmācijas likuma 5. panta 16. punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka aptieku un aptieku filiāļu (izņemot veterināro aptieku) izvietojuma kritērijus.

Latvijas Republikas Ministru kabinets (turpmāk – Ministru kabinets) 2011. gada 2. augustā pieņēma noteikumus Nr. 610 "Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji" (turpmāk – Aptieku izvietojuma noteikumi), kas nosaka aptieku un aptieku filiāļu (izņemot veterinārās aptiekas) izvietojuma kritērijus, ko ņem vērā, piešķirot speciālu atļauju (licenci) aptiekas atvēršanai (darbībai). Aptieku izvietojuma noteikumi stājās spēkā 2011. gada 12. augustā. Vienlaikus par spēku zaudējušiem tika atzīti Ministru kabineta 2002. gada 5. marta noteikumi Nr. 102 "Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji" (turpmāk – Iepriekšējie aptieku izvietojuma noteikumi).

Atbilstoši Aptieku izvietojuma noteikumu 2. punktam apdzīvotā vietā maksimālo pieļaujamo vispārēja tipa aptieku skaitu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

FORMULA

Formulā apzīmējumi nozīmē:

A – maksimālais pieļaujamais aptieku skaits;

P – iedzīvotāju skaits apdzīvotajā vietā;

S – minimālais iedzīvotāju skaits uz vienu aptieku;

K – korekcijas koeficients.1

Aptieku izvietojuma noteikumos ir noteikts arī starp aptiekām pieļaujamais minimālais attālums, kas apdzīvotās vietās ir 500 metri, bet ārpus apdzīvotām vietām minimālais attālums drīkst būt pieci kilometri.2

Lai pēc iespējas uzskatāmāk parādītu minētās formulas piemērošanu, par piemēru tiks izmantota galvaspilsēta Rīga un mazpilsēta Talsi.

Rīgā ir 701 977 iedzīvotāji3 (P – skat. iepriekš minēto formulu). Aptieku izvietojuma noteikumu pielikumā noteiktais minimālais iedzīvotāju skaits uz vienu aptieku apdzīvotā vietā ar iedzīvotāju skaitu no 100 001 un vairāk ir 5500 iedzīvotāju (S), bet korekcijas koeficients 5,0 (K). Tātad maksimālais pieļaujamais aptieku skaits (A) Rīgas pilsētā, lietojot noteikto formulu (701977:5500+5,0), ir 132,6 jeb 133 aptiekas, lai gan pašlaik Rīgā darbojas 267 vispārēja tipa aptiekas.4

Talsos ir 10 605 iedzīvotāji5 (P). Aptieku izvietojuma noteikumu pielikumā noteiktais minimālais iedzīvotāju skaits uz vienu aptieku apdzīvotā vietā ar iedzīvotāju skaitu no 10 001–15 000 ir 3500 iedzīvotāju (S), bet korekcijas koeficients – 1 (K). Tātad maksimālais pieļaujamais aptieku skaits (A) Talsos, lietojot noteikto formulu (10 605:3500+1), ir 4,03 jeb četras aptiekas, lai gan pašlaik Talsos darbojas astoņas vispārēja tipa aptiekas.6

Veicot aprēķinus saskaņā ar Aptieku izvietojuma noteikumu 2. punktā noteikto formulu par citām Latvijas pilsētām, secināms, ka lielākajā daļā pilsētu šobrīd darbojošos aptieku skaits pārsniedz pieļaujamo aptieku skaitu. Turklāt šāda situācija bija jau 2002. gadā, kad tika pieņemti Iepriekšējie aptieku izvietojuma noteikumi, taču aptieku skaits netika samazināts, lai nepārkāptu tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz atvērto aptieku īpašniekiem.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Intervija
Atkal ministra amatā – pēc 16 gadu pārtraukuma  
Šonedēļ aprit 100 dienas, kopš darbojas 12. Saeimas 2014. gada 5. novembrī apstiprinātā valdība Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadībā. Tieslietu ministrs šajā Ministru kabinetā ir Dzintars Rasnačs, kuram tā ir atgriešanās ...
Jānis Pleps, Publisko tiesību institūts
Skaidrojumi. Viedokļi
Satversmes tiesas nolēmumu ietekme uz likumdošanas procesu
[1] Raksta mērķis ir aplūkot Satversmes tiesas nolēmumu ietekmi uz likumdošanas procesu. Autors vispirms sniegs ieskatu tiesību teorijas atziņās par Satversmes tiesas nolēmumu vietu Latvijas tiesiskajā sistēmā. Tāpat rakstā autors ...
Dace Šulmane
Akadēmiskā dzīve
Sešu valstu zinātnieki analizē tiesību efektivitāti
2015. gada 5. februārī Latvijas Universitātes (LU) 73. zinātniskās konferences ietvaros norisinājās juridiskās zinātnes plenārsēde "Tiesību efektivitāte postmodernā sabiedrībā", kuru atklāja Juridiskās fakultātes prodekāne ...
Tiesību politika
Tieslietu ministra Dzintara Rasnača prioritātes 2015. gadam
3 komentāri
Jurista Vārds
Informācija
Žurnāls “Jurista Vārds” aicina lasītājus uz tematisko tikšanos: jaunais regulējums Maksātnespējas likumā
AUTORU KATALOGS