ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Maijs 2015 /Nr.19 (871)

Prekluzīvi termiņi, to izpratne un lietojums tiesu praksē
6 komentāri
Bac.iur.
Toms Bordāns
jurista palīgs zvērinātu advokātu birojā “VARUL”  

Latvijas tiesību doktrīnā un tiesu praksē kopš neatkarības atjaunošanas jēdziens "materiāltiesisks prekluzīvs termiņš" tiek lietots dažādās nozīmēs. Bieži vien tiek pausts uzskats, ka visi materiāltiesiskie termiņi ir prekluzīvi, pastāv arī uzskats, ka prekluzīvs termiņš ir noilguma termiņš vai tā rezultātā iestājas noilgums. Kā arī nereti gadījies lasīt, ka procesuālie termiņi ir pretstats prekluzīviem termiņiem. Kā galvenā atšķirība starp šiem termiņiem tiek uzsvērts tas, ka materiāltiesiskos jeb prekluzīvos termiņus nevar atjaunot, bet procesuālos var.

Pašlaik pastāvošo izpratni par prekluzīvu termiņu Augstākās tiesas Civillietu departaments raksturojis šādi: "Tā kā prekluzīvs termiņš ir subjektīvo tiesību izbeidzošs termiņš, to palaižot garām, iestājas noilgums, kura dēļ izbeidzas ne vien prasības tiesība, bet arī pati saistība (Civillikuma 1893. un 1910. pants)."1 Savukārt uz procesuālu termiņu kā prekluzīvā jeb materiāli tiesiskā termiņa pretstatu norādījis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments: "Administratīvā procesa likums satur tiesisko regulējumu procesuālo termiņu nokavējamu gadījumā, paredzot, ka procesuālos termiņus noteiktajos gadījumos ir iespējams atjaunot. Taču materiāli tiesiskie (prekluzīvie) termiņi, kas norobežo laikā kādu tiesību pastāvēšanu, nav atjaunojami."2

Civilprocesa likuma 406. panta pirmā daļa paredz: "Ja parādnieks uzskata, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš sešu mēnešu laikā no lēmuma [par saistību izpildāmību bezstrīdus piespiedu kārtībā – autora piebilde] noraksta nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu."

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2014. gada 12. septembra spriedumā izvirzījis šādu tēzi: "Civilprocesa likuma 406. pantā noteiktais sešu mēnešu termiņš nav prekluzīvs noilguma termiņš – tam ir procesuāla termiņa juridiskā daba."3 Minētā tēze tiek pamatota ar fragmentu no pirmskara Senāta 1932. gada 26. oktobra sprieduma (turpmāk – Spriedums): "Jautājumā par to, vai CPN 239. pantā paredzētais laiks uzskatāms par prekluzīvu termiņu jeb par noilguma laiku, apgabaltiesa gan nepareizi atzīst to par noilguma laiku. [..] Šai jaunai prasībai ir pēc būtības procesuāla līdzekļa, proti, sprieduma pārsūdzēšanas raksturs.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kaspars
29. Janvāris 2019 / 15:20
0
ATBILDĒT
Darba likuma 122.pantā ir noteikts prasības termiņš 1 mēnesis, ko īpašos gadījumos var atjaunot, ja tas ir nokavēts (DL 123.p.).

Kāds ir Jūsu viedoklis -

"vai Mediācijas likuma 11.pantā noteiktais (Normatīvajos aktos noteikta prasības celšanas termiņa tecējums tiek apturēts brīdī, kad izteikts mediācijas priekšlikums. Prasības celšanas termiņa tecējums atjaunojas ar dienu, kad mediācijas priekšlikums ir noraidīts vai mediācija saskaņā ar šo likumu ir izbeigta) ir piemērojams arī attiecībā uz Darba likuma 122.pantā noteikto termiņu?”

Ja Mediācijas likuma 11.pantā noteiktais ir piemērojams DL 122.pantam vai var secināt, ka tas universāli ir piemērojams jebkuram DL noteiktajam termiņam?
cilveks
9. Jūnijs 2015 / 22:45
0
ATBILDĒT
Tiesu praksē nemainīgi Darba likuma 122.pantā noteiktais 1 mēneša prasības celšanas termiņš ir dēvēts par materiāltiesisku prekluzīvu, kura neievērošanas sekas ir zaudēta prasība (sk. tiesu praskses apkopojumu par darba strīdiem no 2004.g.). Par šo arī rakstīja E.Kalniņš, savukārt, I.Gailuma Darba likuma komentāros šis ir nosaukts par procesuālu termiņu.

DL 122.panta prekluzīvā termiņa atjaunošanas nosacījumi paredzēti Darba likuma 123. pantā.

Materiāli tiesiska prekluzīva termiņa ilgumu nosaka likumdevējs, izdarot politisku izšķiršanos attiecībā uz jautājumu, kāds laiks dodams kādas tiesības īstenošanai. Tajā pat laikā, tiesiskā noteiktība un citi leģitīmi mērķi, kas bijuši termiņa noteikšanas pamatā, neizslēdz tiesas pienākumu apsvērt, vai konkrētajā gadījumā kādas personai piemītošas cilvēktiesības ievērošana neņem virsroku pār materiālajā tiesību normā noteiktas procesuālās kārtības ievērošanu (kā to, piemēram, ir konstatējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2009.gada 16.oktobra spriedumā lietā „Zehentner pret Austriju”).
Rudīte Vīduša
14. Maijs 2015 / 10:20
0
ATBILDĒT
Procesuālie termiņi lielākoties ir prekluzīvi, un tos var atjaunot tieši atbilstoši procesuālajos likumos noteiktajam. Administratīvajā procesā - iestādes/tiesas/tiesneša noteikto procesuālo termiņu iepretim likumā noteiktam procesuālam termiņam var pagarināt.
Materiāltiesiski prekluzīvi termiņi, ja vien likums nav to īpaši paredzējis, nav atjaunojami - iestādei/tiesai ar likumu ir ļaus pagarināt/atjaunot tikai procesuālos termiņus. Izņēmums varētu būt atjaunošanas nepieciešamība pamattiesību ievērošanas nolūkā, taču tas attieksies arī uz jebkuru citu materiālo tiesību normu. Par termiņa atjaunošanas nepieciešamību ļoti "sakāpinātā" gadījumā ir arī ECT spriedums, kuru gan ātrumā nemeklēšu atsaucei.
Jautājums, vai arī procesuālajos likumos ir noilgumi. Manuprāt, APL agrākajā redakcijā 125.panta otrā daļa varētu būt šāds gadījums: "Valsts nodevu atmaksā, ja pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā gada laikā no dienas, kad attiecīgā summa iemaksāta valsts budžetā." Būtībā jau pieteicējam šādā gadījumā sakarā ar pieteikuma apmierināšanu principā ir materiāltiesisks prasījums pret valsti par nodevas atmaksu, taču ilga tiesību neizmantošana liedz tiesības nodevu atprasīt.
Rudīte Vīduša
14. Maijs 2015 / 10:07
0
ATBILDĒT
Prieks par vērīgu lasījumu.
Arī Trjutrjumova sastādītajos civilprocesa nolikuma komentāros (1923.) ir pretstatījums - prekluzīvi termiņi un noilgums: "Pēc mūsu likuma noilguma termiņa būtiska pazīme ir iespēja tos pārtraukt un apturēt, turklāt, ja termiņš tiek pārtraukts, viss līdz šim brīdim notecējušais tiek izslēgts no noilguma termiņa, kura tecējums no pātraukšanas brīža sākas no jauna un turpinās visu noilgumam noteikto laiku. Neatkarīgi no iepriekšteiktā noilguma termiņi nevar būt ne pagarināmi, ne atjaunojami. Savukārt, kas attiecas uz prekluzīviem termiņiem, tad tie nevar tikt ne pārtraukti, ne apturēti, taču, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus, var tikt gan pagarināti, gan atjaunoti." (2.daļa, 1549.lpp.).
Lai arī var pastāvēt debates (un arī Lēbera raksts liecina par visai karstu debati), tomēr šīs atziņas, šķiet, kopumā nav pamata mūsu tiesiskajā mantojumā apšaubīt.
Tas, ka procesuālie termiņi tieši ir "pamata gadījums" prekluzīviem termiņiem, ir redzams jau no likumā tieši noteiktā, piem., APL 44.pantā: tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Tas tieši atbilst prekluzīvā termiņa skaidrojumam literatūrā, no kura kaut kādu iemeslu dēļ praksē ieviesies skaidrojums, ka līdz ar to šie termiņi nav atjaunojami. Taču tā nav. Atjaunojot termiņu, atjaunojas arī šī zudusī tiesība.
TOMS BORDĀNS > Rudīte Vīduša
3. Jūnijs 2015 / 09:47
0
ATBILDĒT
Par prekluzīvo termiņu atjaunojamību es pēc sarunas ar austriešu kolēģi noskaidroju, ka viņu tiesībās par prekluzīvus termiņus iedala atjaunojamos un neatjaunojamos. Ilgstošus prekluzīvos termiņus austrieši uzskata par neatjaunojamiem. Piemēram, Civilprocesa likuma 478.panta trešajā daļā paredzētais 10 gadu termiņš pieteikuma iesniegšanai par jaunatklātiem apstākļiem austriešu skatījumā nebūtu atjaunojams. Manā ieskatā arī Latvijas tiesībās šo principu vajadzētu pārņemt un attiecināt gan uz materiāltiesiskiem gan procesuāliem prekluzīviem termiņiem, nosakot, ka īsos prekluzīvos termiņus "force majeure" apstākļu rezulatātā var atjaunot vienmēt, bet ilgstošus prekluzīvos termiņus, kas ilgst pusgadu, gadu vai vairākus gadus nevar atjaunot. Atbilstoši V.Bukovska rakstītajam, tad prekluzīvu termiņu atjaunošana ir pieļaujama īpaši retos gadījumos, piemēram, tiesas darbiniekiem pazaudējot procesuālo dokumentu, bet ilgstošu prekluzīvi termiņu gadījumā visus šos izņēmuma "force majeure" apstākļus būtu jāspēj "izlabot". Vienlaikus būtu netaisnīgi, neļaut atjaunot īslaicīgu materiāltiesisku prekluzīvu termiņu gadījumā, ja tas nokavēts, piemēram, pasta iestādei pazaudējot vēstuli.
mazgudrais
12. Maijs 2015 / 08:44
2
ATBILDĒT
no tiesu spriedumiem secināms, ka prekluzīvie termiņi ir tie, kuri jāievēro privātpersonai, bet tie, kurus neievēro iestāde, nekādā ziņā nav prekluzīvie
visi numura raksti
Ringolds Balodis
Skaidrojumi. Viedokļi
Parlamentāru (parlamentārisku) izmeklēšanas komisiju statuss un to loma valsts pārvaldībā
Latvijas parlaments ad hoc sevišķos un ārkārtējos gadījumos var iecelt speciālas izmeklēšanas komisijas (fr. commissions d"enguête). Satversmes1 26. pants tās nosauc par "parlamentāriskām izmeklēšanas komisijām". Nepareizi būtu ...
2 komentāri
Aldis Alliks
Skaidrojumi. Viedokļi
Reiderisms un Krimināllikuma 214. pants
Autora referāta par reiderisma jautājumu Krimināllikuma 214. panta kontekstā tēzes. Referāts nolasīts šā gada 19. martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā ikgadējo Advokatūras dienu ietvaros notikušajā konferencē "Tiesu procesu ...
Sannija Matule
Notikums
Kristīni Līci atkārtoti pilnvaro pārstāvēt Latvijas intereses
Pagājušās nedēļas sēdē Ministru kabinets atkārtoti pilnvaroja Kristīni Līci vēl turpmākos četrus gadus – līdz 2019. gada 13. maijam – pārstāvēt Latvijas intereses starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. Tādējādi ...
1 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
LU Juridisko fakultāti turpmāk vadīs Anita Rodiņa
Kā jau iepriekš vēstīts, trešdien, 6. maijā, notika Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Domes vēlēšanas, kurās ar pārliecinošu balsu vairākumu par fakultātes dekāni nākamajiem četriem gadiem ievēlēja asociēto ...
Tiesību politika
Valsts kontroles darbības prioritātes 2015. gadā
Pagājušajā nedēļā Valsts kontrole publiskojusi savas darbības pārskatu par 2014. gadu (pilnajā versijā tas pieejams šeit). Tajā līdztekus atskatam uz aizvadītajā gadā paveikto norādītas arī šī gada Valsts kontroles darbības ...
AUTORU KATALOGS