ŽURNĀLS Numura tēma

2. Jūnijs 2015 /Nr.22 (874)

Diskusijai par Valsts prezidenta pilnvarām jābalstās argumentos, nevis mirkļa iegribās
Foto: Boriss Koļesņikovs

Jautājums par tautas vēlētu Valsts prezidentu līdz šim publiskajā telpā jau izskanējis gana bieži, taču nekur daudz tālāk par saukļiem, lozungiem, domu un viedokļu apmaiņu šajā ziņā nav tikts. Iespējams, būtisks pavērsiens notikumu tālākā attīstībā ir sagaidāms pēc tam, kad ar saviem secinājumiem klajā nāks īpaša Saeimas darba grupa, kas šā gada februārī izveidota tieši Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Par tās izveides apsvērumiem, mērķiem un uzdevumiem nelielā sarunā ar "Jurista Vārdu" stāsta darba grupas vadītājs – Saeimas deputāts, profesors Dr.iur. Ringolds Balodis.

Kāpēc un kādam nolūkam jūsu vadībā ir izveidota darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai?

Pagājušajā gadā Saeimas pirmsvēlēšanu laikā vairākas politiskās partijas par vienu no saviem saukļiem izvirzīja arī ieceri par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Tiešā veidā par to runāja divas partijas, bet vēl citu politisko spēku pārstāvji šādu ideju nenoraidīja, drīzāk – pauda tai zināmu atbalstu. Tādējādi bija tikai likumsakarīgi un loģiski, ka pēc 12. Saeimas vēlēšanām jautājums par mūsu Valsts prezidenta pilnvarām un ievēlēšanas kārtību atkal nonāca likumdevēja redzeslokā.

Runājot par sevi personīgi, jāteic, ka ar šādu jautājumu nesaskaros pirmo reizi, jo savulaik, vēl nebūdams Saeimas deputāts, kā tiesību zinātnieks jau biju uzrunāts attiecīgu priekšlikumu izstrādei grozījumiem Satversmē, taču, neraugoties uz pusgadu ilgu ekspertu komandas ļoti apjomīgu un kvalitatīvu darbu, tolaik šis rosinājums par Valsts prezidenta institūta iespējamām izmaiņām neguva likumdevēja atbalstu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Pleps
Numura tēma
Kuru pēc skaita Valsts prezidentu vēlēsim
[1] Saeima šā gada 3. jūnijā sasaukusi ārkārtas sēdi Valsts prezidenta vēlēšanām.1 Ņemot vērā, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš paziņojis par nekandidēšanu uz otro pilnvaru termiņu,2 šogad 8. jūlijā amata pienākumu ...
8 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
I. Bičkoviču atkārtoti apstiprina par Augstākās tiesas priekšsēdētāju

Saeima 28. maijā atkārtoti apstiprināja Ivaru Bičkoviču par Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Par I. Bičkoviča apstiprināšanu nobalsoja 53 deputāti, pret bija 27, bet atturējās četri.

Dace Šulmane
Numura tēma
Kad ar 50 balsīm ir par maz ... jeb sīvā cīņa par uzvaru
Latvijā līdz šim Valsts prezidenta vēlēšanas ir notikušas vienpadsmit reizes. Spriežot pēc Saeimas sēžu stenogrammām, vissīvākās un ilgstošākās balsošanas cīņas notikušas, kad Valsts prezidenta amatu 1927. gada 8. aprīlī ...
Gunārs Kūtris
Numura tēma
Valsts prezidents: ievēlēšana un atbildība
[1] Tuvojas Valsts prezidenta vēlēšanas, un diskusiju kaislības ap šo jautājumu sit augstu vilni. Taču konkrētais datums paies, un mums vajadzēs ar vēsu prātu novērtēt rezultātu: vai tas ir tas, kas Latvijai vajadzīgs. Dod Dievs, lai ...
4 komentāri
Alise Janševska
Numura tēma
Valsts prezidenta izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtība parlamentārā demokrātijā
Šajā apkopojumā sniegts pārskats par valsts prezidenta ievēlēšanas regulējumu piecās parlamentārās demokrātijās Eiropā: Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un Austrijā, norādot, kādas prasības tiek izvirzītas valsts prezidenta ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS