ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Septembris 2015 /Nr.38 (890)

Akcionāru līgums
4 komentāri
Mg.iur.
Aivars Latkovskis
TM Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļas juriskonsults 

Ikviens jurists ir dzirdējis par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) līgumu (turpmāk – akcionāru līgums). Tomēr ne visi zina un spēj izskaidrot, kas ir saprotams ar šo līguma veidu. Nespēja izskaidrot slēpjas arī apstāklī, ka nav pat vienotas definīcijas, kas ir saprotams ar akcionāru līgumu, nerunājot nemaz par tiesiskajām sekām. Autors šajā rakstā, nepretendējot uz šī jautājuma padziļinātu izpēti, sniegs vispārīgu ieskatu par akcionāru līguma izpratni un atšķirībām no kapitālsabiedrības statūtiem.

Definīcija

Akcionāru līgums ir civiltiesisks līgums ar saistību tiesību raksturu, kuram piemērojamas vispārējās civiltiesību normas par līguma noslēgšanu un tiesiskajām sekām, un par šā līguma priekšmetu var būt jebkas, kas saistīts ar kapitālsabiedrību un dalībnieka (akcionāra) statusu kapitālsabiedrībā.1 Pastāv pat viedoklis, ka akcionāru līgums ir tāds vispārīgs saistību tiesību līgums, kur vismaz viena puse ir kapitālsabiedrība dalībnieks (akcionārs).2 Jau no piedāvātajām definīcijām ir redzams, ka akcionāru līguma tvērums ir ļoti plašs, tāpēc praksē to izmanto visdažādāko jautājumu risināšanai saistībā ar kapitālsabiedrības darbību vai dalībnieka tiesību realizēšanu.

Akcionāru līgumi var būt ļoti apjomīgi vai arī saturēt tikai atsevišķus konkrētajām darījuma pusēm aktuālus aspektus, tostarp valdes un padomes locekļu atlases un ievēlēšanas kārtību, īpašas balsošanas privilēģijas, saskaņotas balsošanas pienākumu, tiesības uz informāciju, akciju atsavināšanas kārtību, pirmpirkuma tiesības, kapitālsabiedrības stratēģiskos virzienus, nākotnes investīciju veikšanu, strīdu risināšanas kārtību u.tml.3 Līdz ar to, lai dalībnieks (akcionārs) saprastu, vai konkrētajā gadījumā vispār ir nepieciešams slēgt akcionāru līgumu, pirmkārt, ir jāizprot šī tiesību instrumenta atšķirības no statūtiem.

 

Saturs un forma

Kapitālsabiedrības statūti arī ir līgums,4 kas noslēgts starp kapitālsabiedrības dalībniekiem un kapitālsabiedrību, kā arī starp pašiem kapitālsabiedrības dalībniekiem.5 Atbilstoši Komerclikuma 142. panta pirmajai daļai kapitālsabiedrības statūti ir viens no dibināšanas dokumentiem, proti, statūtu esamība ir obligāta, un neviena kapitālsabiedrība nevar tikt izveidota un pastāvēt bez statūtiem.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jons
1. Oktobris 2015 / 09:19
1
ATBILDĒT
Rakstā ir minēta anglo-sakšu , bet diemžēl neatradu mūsu tiesību sistēmas - Kontinentālās Eiropas valstu - atziņas! Piemēram, Vācijas, Francijas. Tas ir riskanti, jo īpaši ja to dara TM pārstāvis, bez ļoti rūpīga izvērtejuma jaukt abu sistēmu idejas. Skat. kaut vai šī numura Jarkinas rakstu. Beigās sanāk rosols, kurā neviens vairs nespēj nodefinēt regulējuma pamatelementus.
VIRSPRINCIPS
30. Septembris 2015 / 15:27
0
ATBILDĒT
prevalē statūti un otra akcionāru līguma puse var vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzību
Dunja > VIRSPRINCIPS
2. Oktobris 2015 / 08:45
0
ATBILDĒT
Vispārīgi skatoties, atbilde šķiet loģiska un pamatota, bet neredzu pamatojuma tam, kāpēc otra akcionāru līguma puse var vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzību gan tad, kad AS tiek dibināta, gan tad, kad akciju atsavināšanas rezultātā jaunais akcionārs vēlas pievienoties līgumam vēlāk. Pirmajā manis pieminētajā gadījumā Civillikuma darījumu iztulkošanas noteikumi. Otrajā gadījumā ieguvējs var iepazīties ar statūtiem un līgumu pirms akciju ieguves, ja, zinot par pretrunām, akcijas tiek iegūtas, tad runa par zaudējumu atlīdzību nevar būt
Dunja
30. Septembris 2015 / 11:14
1
ATBILDĒT
...un, ja starp akcionāru līgumu un statūtiem rodas pretruna, piemēram, balsošanas pienākuma īstenošanas nesacījumi nesakrīt?
visi numura raksti
Dace Šulmane
Intervija
Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir tiesnesis kā visi citi
Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Dr.iur. Prīts Pikamē (Priit Pikamäe)1 Rīgā viesojās pavisam nesen – piedaloties Latvijas Senāta senatora Augusta Lēbera 150. jubilejas nedēļas pasākumos un konferencē ...
3 komentāri
Dina Gailīte
Informācija
Tiesiskās vides pilnveides komisijas pirmā prioritāte – valsts drošība
Pagājušajā nedēļā, 23. septembrī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis izveidoja Tiesiskās vides pilnveides komisiju Dr.iur. Aivara Endziņa vadībā. Komisijas pirmā sēde notiks 2. oktobrī, un tā savā ziņā turpinās darbu, ko veica ...
Viktorija Jarkina
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskā tehnika vispārīgo tiesību un civiltiesību sistēmas līgumos
Līgums ir visplašāk izmantotais saistību nodibināšanas veids. Dažādas tiesību sistēmas un atšķirības tajās ietekmē līguma saturu, formu un struktūru. Praksē pārsvarā tas visvairāk skar divas tiesību sistēmas, kurām ...
4 komentāri
Laura Jambuševa
Skaidrojumi. Viedokļi
Ielas kā publiskas lietas statuss un tās parastā lietošana
Šajā rakstā un tam sekojošos turpinājumos tiks pētīti ielas, ceļa un laukuma lietošanas veidi, īpašu uzmanību veltot vārda, reliģijas, mākslas un pulcēšanās brīvības izmantošanai ielās, kā arī ielu tirdzniecībai un reklāmai.
1 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Apkopoti Latvijas 20. gadsimta tiesību avoti
VAS "Tiesu namu aģentūra" sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU) izdevusi pirmreizēju 20. gadsimta svarīgāko Latvijas valsts tiesību avotu apkopojumu – 113 Latvijas valsts dibināšanas, neatkarības zaudēšanas ...
AUTORU KATALOGS