ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Februāris 2016 /Nr.7 (910)

Satversmes tiesas sprieduma nolēmumu daļas izpratne un piemērošanas problēmas
19 komentāri
Mg.iur.
Edgars Pastars
zvērinātu advokātu biroja “Cobalt” vecākais jurists 

Satversmes tiesas spriedumi, kas veido būtisku Latvijas tiesību sistēmas daļu un atzīstami par tiesiskās domās virzītāju, līdz šim izpelnījušies vērību par argumentāciju, kas ietverta secinājumu daļā. Pēc autora ieskatiem, nepelnīti maz uzmanība bijusi pievērsta sprieduma nolēmumu daļai. Lai arī tā ir gana īsa, tomēr nereti tajā atrodami netipiski risinājumi, tostarp gadījumos, kad Satversmes tiesa izmanto likumā dotās tiesības ietvert "citus nolēmumus", kā to paredz Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punkts. Pārstāvot personu vai institūciju Satversmes tiesā, nav svarīgi tikai pamatot, ka ir neatbilstība Satversmei, bet jāspēj pienācīgi argumentēt arī par atbilstošu procesuālu risinājumu – nolēmumu daļu, it īpaši atpakaļvērsta spēka iespējamību.

Rakstā analizēti Satversmes tiesas spriedumu nolēmumu daļas formulējumi. Papildu minētajam rakstā ieskicētas arī trīs citas aktuālas problēmas, kuras saistītas ar sprieduma nolēmumu daļā ietveramo informāciju, proti, zaudējumu atlīdzināšanas iespējas, kas izriet no Satversmes tiesas sprieduma, sprieduma atzīšana par jaunatklātu apstākli un Satversmes tiesas procesā radušos juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzināšana, kas līdz šim nav pietiekami attīstīta un raisījusi jautājumus tiesu praksē. Šis raksts iecerēts kā praktisks ceļvedis Satversmes tiesas praksē un iespējamās problēmsituācijās, nevis akadēmisks pētījums.

Terminoloģijas skaidrības labad jānorāda, ka Satversmes tiesas spriedumu daļu nosaukumi atšķiras no vispārējās jurisdikcijas tiesas ierastā, proti, motīvu daļa ir secinājumu daļa, bet rezolutīvā daļa ir nolēmumu daļa.

 

Satversmes tiesas sprieduma sekas – kopējais ietvars

Varas dalīšanas sistēmā Satversmes tiesa institucionāli ir tiesa, bet funkcionāli Satversmes tiesa "atceļ" likumu normas, rīkojoties likumdošanas jomā kā negatīvais likumdevējs. Pozitīvā likumdošana ir likumdošanas process Saeimā, savukārt negatīvā likumdošana – Satversmes tiesā.1 Lai arī formāli Satversmes tiesa nav uzskatāma par likumdevēju atbilstoši klasiskajam Hansa Kelzena modelim, tomēr tiesiskas valsts principa attīstība novedusi pie tā, ka Satversmes tiesa var arī uzdot likumdevējam atsevišķus uzdevumus vai dot norādes likuma satura jautājumos, ciktāl tas nav pretrunā ar varas dalīšanas principu.2 Tiesa var paust savu viedokli par to, ka likumdevējam būtu kāds jautājums jāreglamentē, tomēr likumdevējam ir izvēles iespējas – rīkoties vai ne. Satversmes tiesa, "atceļot" kādu normu, nosaka, ka piemērojams noteikta satura regulējums. Šādu atrunu pieļaujamība un piemērojamība ir vienīgi līdz brīdim, kad attiecīgo jautājumu likumdevējs noregulē vēlreiz.3

Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punkts noteic, ka spriedumā norādāms attiecībā uz spēkā esošo apstrīdēto tiesību normu (aktu) brīdis, ar kuru tā zaudē spēku, ja Satversmes tiesa nospriedusi, ka šī norma (akts) neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Minētā norma pēc būtības paredz Satversmes tiesai tiesības, kādas ir piešķirtas citu valstu konstitucionālajām tiesām to spriedumu izpildes nodrošināšanai, proti, pilnvarojumu konstitucionālajai tiesai pašai noteikt svarīgas savu spriedumu tiesiskās sekas. Tās pat nebūtu jāuztver tikai kā konstitucionālajai tiesai dotas pilnvaras, bet uzlikta atbildība, lai tās spriedumi sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru.4 Satversmes tiesa ir tiesīga noregulēt arī jautājumus, kas ir būtiski, lai pēc apstrīdētā akta atzīšanas par spēku zaudējušu nerastos jauni Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumi.5

Satversmes tiesas praksē vērojamas vairākas pieejas nolēmumu daļas formulēšanai, tostarp tāda, kas atzīst apstrīdēto normu par spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas, vēlāk nākotnē (pagarinot antikonstitucionālas normas spēkā esamību uz kādu laiku) vai ar atpakaļvērstu spēku. Raksturīgi arī nolēmumi, kuri noteiktu laikposmu uzliek par pienākumu piemērot kādu Satversmes normu atbilstoši spriedumā definētajam saturam vai atjauno iepriekš spēkā bijušu tiesisko regulējumu.6 Minētā pieeja skaidri parāda, ka Satversmes tiesas sprieduma nolēmumu daļa nav tikai vieta atbildei uz vienu jautājumu par atbilstību vai neatbilstību Satversmei. Jautājums ir krietni komplicētāks, un personas iespējas nodrošināt savas tiesības – plašākas.

Līdz Satversmes tiesas likuma grozījumiem, kuri tika pieņemti 2009. gada 10. decembrī, nereti tika uzskatīts, ka citām personām un institūcijām ir saistoša tikai sprieduma nolēmumu daļa, bet secinājumu daļa lietā neiesaistītiem subjektiem nav juridiski saistoša. Pēc minētajiem grozījumiem atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta otrajai daļai Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Tādēļ, vērtējot Satversmes tiesas praksi gadu gaitā, ir jāņem vērā arī šis apstāklis, jo tas ietekmējis nolēmumu daļā ietveramās informācijas saturu un formu.

Jautājumā par sprieduma nolēmumu daļas formulējumu attiecībā uz personu loku pastāv divas koncepcijas – erga omnes (iedarbība uz visiem) vai inter partes (tikai lietā iesaistītajām personām). Abas pieejas ir kombinējamas vienā spriedumā, tomēr Latvijā kā pamatprincips izraudzīta pirmā – spriedums parasti attiecas uz visām personām. Konstitucionālo tiesību teorijā šajā jautājumā pastāv dilemma starp pieeju, ka antikonstitucionāls akts nekad nevar būt bijis tiesību sistēmas sastāvdaļa, un tiesiskās noteiktības (drošības) apsvērumiem. Lielākajā daļā valstu konstitucionālajai tiesai piemīt rīcības brīvība šajā jautājumā. Tas it īpaši vērojams konstitucionālās sūdzības gadījumā, ko persona iesniedz, lai atrisinātu sev svarīgu jautājumu – novērstu pamattiesību aizskārumu. Bez sprieduma atpakaļvērsta spēka bieži vien risinājumu nebūtu iespējams panākt. Tādēļ parasti izmanto atpakaļvērstu spēku tieši pret konstitucionālās sūdzības iesniedzēju, ko mēdz dēvēt arī par premium for the catcher.7

Latvijā nav īpaši reglamentēts Satversmes tiesas spriedumu izpildes process vai tas, kādā veidā Satversmes tiesa varētu izskaidrot spriedumu, kurš lietas dalībniekiem vai kādai institūcijai šķistu neskaidrs. Īpaši reglamentēta procesa neesamība nozīmē tikai to, ka sprieduma izpildes nepieciešamās norādes Satversmes tiesa sniedz sprieduma nolēmumu vai secinājumu daļā.

Tiesību doktrīnā ir norādīts, ka Satversmes tiesas spriedumiem atkarībā no brīža, kad tie stājas spēkā, izdala divus veidus – ex tunc un ex nunc.

komentāri (19)
19 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Proficius Aliri
17. Februāris 2016 / 21:23
2
ATBILDĒT
Ja likuma norma ir neatbilstoša Satversmei, kāds ir pamatojums Satversmes tiesai noteikt to brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku? Ja regulējums ir prettiesisks, tad tas tāds ir bijis vienmēr, ja vien nav mainījušies tiesiskie vai faktiskie apstākļi. Vēl interesantāka ir prakse noteikt atšķirīgas sekas atkarībā no tā, cik ilgi persona pacieš tiesību aizskārumu, cik finansiāli vai organizatoriski grūti būtu novērst sekas u.tml. Būtībā tāda pieeja ļauj likumdevējam, iespējams, pat apzināti pieņemt prettiesiskas normas. Dažkārt pat normu atzīst par prettiesisku, bet kādu laiku vēl joprojām ļauj šo normu piemērot, kamēr likumdevējs izdos jaunu regulējumu. Tā rezultātā tiesību piemērotājam neatliek nekas cits, kā vien apzināti kādu laiku piemērot “netiesības”. Tiesiskums un taisnīgums atkal spiests atkāpties pragmatisku apsvērumu priekšā.
Nelūgtais dildaunis > Proficius Aliri
17. Februāris 2016 / 22:49
7
ATBILDĒT
Vispār tie Satversmes tiesas spriedumi ir diezgan mistiska padarīšana, jo sprieduma spriedēji arī ir tikai cilvēki un kļūdīties ir cilvēcīgi. Žēl vien, ka ST spriedumu nevar pārsūdzēt, kādēļ arī Satversmei neatbilstoši ST spriedumi paliek spēkā...
Jurčiks > Nelūgtais dildaunis
18. Februāris 2016 / 07:58
1
ATBILDĒT
P.S. Un, ja būtu iespēja pārsūdzēt ST spriedumu, vai tad to nepārskatītu tie paši homo sapiens ar viņiem iedzimto spēju kļūdīties? Un vai tu būsi tas, kurš pateiks, kuram tad bija "taisnība" - ST vai otrajai instancei?
Jurčiks > Nelūgtais dildaunis
18. Februāris 2016 / 07:56
0
ATBILDĒT
Nu, ja katram dotu iespējas atzīt normas par antikonstitucionālām, tad jau nebūtu arī nekādu problēmu ļaut arī atzīt par antikonstitucionāliem Satversmes tiesas spriedumus...

Pastāv daudzas teorijas, kuras apgalvo, ka vēsture virzās vairāk vai mazāk riņķveida kustībā. Es šobrīd īsti nevaru saprast - vai šobrīd vēl demokrātija pāraug anarhijā, vai jau anarhija sāk pāraugt diktatūrā...
JP > Proficius Aliri
17. Februāris 2016 / 22:33
0
ATBILDĒT
Tiesiskās stabilitātes princips. Iedomājamies situāciju, kad Satversmes tiesa 2056.gadā atzīst par neatbilstošu 1992.gadā pieņemtu tiesību normu. Tas nozīmē, ka 62 gadus tiesību norma būtu piemērota prettiesiski, un pat nesākšu uzskaitīt, ko tas nozīmētu attiecībā uz sprieduma izpildi.
Iveta Ļaksa
17. Februāris 2016 / 21:00
1
ATBILDĒT
Paldies par viedokli, tomēr diskutējot par ST spriedumu Nr.2014-06-03 par OCTA atlīdzības limitiem, ST lēma atšķirīgi no ierastās prakses, piemēram, ST 03.04.2008. Nr.2007-23-01, ST 15.04.2013. Nr.2012-18-01, ST lēma „attiecībā uz tiesvedībā esošajām lietām”, ST 11.12.2014. Nr.2014-05-01, ST 31. 01.2013. Nr.2012-09-01, ST 07.06.2012. Nr.2011-19-01, ST 12.02.2008. Nr.2007-15-01 u.c., Satversmes tiesa lēma: „un citām personām, kuras ir uzsākušas savu aizskarto tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem”. Interesanti būtu uzzināt Autora viedokli, kādēļ vārdi "tiek izskatītas vispārējās jurisdikcijas tiesā" būtu tulkojami tāpat kā citās Satversmes tiesas lietās, ja ST lēma tomēr citādi. Attiecibā par valsts atbildību pret apdrošinātājiem par zaudējumiem sakarā ar tiesību normu antikonstitucionalitāti, tad būtu interesanti uzzināt, kādā veidā apdrošinātāji kā profesionāļi apdrošināšanas jomā, kuri, lielākoties strādā arī starptautiskajā vidē, pierādīs zaudējuma esamību? Nav ticības, ka apdrošinātāji kā profesionāļi nav zinājuši par normatīva akta prettieskumu, bet varbūt arī nezināja, ... vai tā varētu būt kā rupja neuzmanība?
Seskis
17. Februāris 2016 / 09:34
2
ATBILDĒT
Seskis vienmēr ir centies sasniegt tipiskā interneta komentētāja līmeni, diemžēl lielākie ziņu portāli (delfi.lv, tvnet.lv, kasjauns.lv, apollo.lv u.c.) ir lieguši Seskim izteikties un radījuši dibinātus šķēršļus vidējā komentētāja līmeņa sasniegšanai, sakarā ar ko Seskis izsakās tīmekļa vietnēs, kurās pret personām protokomentētāju līmenī izturas žēlsirdīgāk.
Kas attiecas uz E.Pastara kunga rakstu, tas ir ļoti aktuāls, piemēram, kaut vai saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu lietā par pašvaldību infrastruktūru nodevu Rīgā, ar kuru tika atzīts Saistošo noteikumu 24.punkta pirmais teikums par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam un spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža. Pašvaldībai nav īsti skaidrs, vai Saistošo noteikumu pirmais teikums nav spēkā no 2014.gada 25. novembra, kad tika pieņemti grozījumi (ar pirmo teikumu), vai arī no 2013.gada 19.februāra, kad tika pieņemti Saistošie noteikumi, un kuros jau tolaik bija atceltā norma, tikai citā redakcijā (bez pirmā teikuma).
Kas attiecas uz E.Pastara kunga godaprātu, tad E.Pastara kunga darbošanās advokatūras lauciņā uzskatāma par jaunu izaicinājumu, kas tikai paaugstina E.Pastara kunga tiesiskās kvalitātes un nostiprina meistarību izvēlētajā darbības jomā.
Kritisku aci vajadzētu mest tādu darboņu virzienā, kuri par vienu pateiktu teikumu Katalonijas suverenitātes aizstāvībā saņem EUR 6 000 000 kukuli, ko iztērē Parīzes terora aktu organizēšanai. KNAB gan ir uzsācis izmeklēšanu, bet vēl joprojām nav pārbaudītas presē izskanējušās ziņas par minētās personas saistību ar Sertorija vadīto sacelšanos Spānijā.
Dita Amoliņa
16. Februāris 2016 / 22:39
9
ATBILDĒT
Kolēģi, vai tiešām esam nolaidušies līdz tipisko interneta komentētāju līmenim.
Sk. plašāk http://www.delfi.lv/news/comment/comment/cehslv-latvija-pirmais-precizais-interneta-komentetaju-klasifikators.d?id=46677187
Neviena komentāra par raksta saturu!
Pamanījāt, ka rakstā izvirzītas tēzes par Satversmes tiesas spriedumu kā jaunatklātu apstākli, kas šobrīd praksē sagādā grūtības. Procesa likumi (CPL, APL un KPL) šo jautājumu reglamentē redakcionāli atšķirīgi. Visos gadījumos sekām, ko rada antikonstitucionālas normas piemērošanai, jābūt vienādām. Satversmes tiesas spriedums spēks laikā rada diskusijas par tiesisko stabilitāti iepretim antikonstitucionālas normas piemērošanai.
Dzēsts lietotājs > Dita Amoliņa
17. Februāris 2016 / 09:00
3
ATBILDĒT
Reti smieklīgs rakstelis. Paldies par linku.

Pēc klasifikācijas Dita iznāk vai nu Nostaļģiskais vēsturnieks (agrāk komentāri bija labāki) vai arī Tālavas taurētājs (Aizrautīgi metas cīņā ar visiem pārējiem komentētāju tipiem). Lai gan varētu būt arī Sašutušais (Ienāk komentāru sadaļā tikai, lai šokētos par pārējo komentētāju neiecietību un rupjību. Parasti tiek pasūtīts dirst.) tikai nekādu rupjību te nav.

Seskis noteikti ir Nelūgtā dildauņa un Joku Pētera hibrīds (Jebkuru rakstu izmanto kā vietu, kur dzīt savu dibensāpes piepidīto offtopiku / Vienmēr centīsies "paturpināt rakstu", centībā būt asprātīgāks).

Es šito rakstot gandrīz kļuvu par Impotentu (Uzraksta komentāru līdz pusei, baidās tikt izsmiets vai iesaistīties kašķī ar citiem, komentāru izdzēš.), jo kāds gan tam sakars ar Pastara rakstu, vēl dabūšu pa purslām no kāda Tālavas taurētāja vai pas Dievs no redakcijas par offtopicu, bet saņēmos un kļuvu par Konkrētu lohu (Bieži komentē, bet uzskata, ka neatbilst nevienam no uzskaitītajiem komentētāju tipiem.).
Seskis > Dzēsts lietotājs
17. Februāris 2016 / 10:04
1
ATBILDĒT
Kā tur bija par to dibensāpi, kas tika ārstēta ar zobenu, vārdā „Dibenbuča", tas laikam no "Gargantijas un Pantagriela"?
Dzēsts lietotājs > Seskis
18. Februāris 2016 / 09:00
1
ATBILDĒT
Par dibensāpēm, kas ārstējamas ar tik nepieklājīgi nosauktu zobenu, labāk šeit daudz nerunāt - jurčiks atkal sāks pukstēt par liberastiem.
hmm > Dita Amoliņa
17. Februāris 2016 / 08:55
7
ATBILDĒT
Tālavas taurētāja tipa komentārs...
cilveks
16. Februāris 2016 / 12:27
0
ATBILDĒT
labi teikts.

Tāpēc šeit ir dillema - stādāt valsts labā, kur vajadzētu aizstāvēt taisnīgumu vai labi atalgotā advokātu birojā, kur klienta intereses ne vienmēr sakrīt ar taisnīgumu.

Klusā balss, kas palīdz atšķirt ir sirdspaziņa. Savukārt pašcieņa un spēks ir vajadzīgs, lai pateiktu nē! brīžos, kad klients runā pretī sirdsapziņai.

lai vai kā - netiesāsim, īpaši tie, ka paši pārstāvam klientus.
Armands > cilveks
16. Februāris 2016 / 12:57
0
ATBILDĒT
Ne vienmēr strādāt valsts labā ir tas pats, kas aizstāvēt taisnīgumu. Par to liecina kaut vai tie gadījumi, kad, piemēram, Satversme tiesa ir atzinusi kādas tiesību normas par antikonstitucionālām vai Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir konstatējusi tiesību aizskārumu no valsts puses.
Neredzu ne ētiskas, ne vēl jo vairāk tiesiskas problēmas tajā, ka šobrīd E.Pastars kā zvērināts advokāts (pagaidām palīgs), izmantojot savas zināšanas un prasmes, aizstāv sava klienta intereses gāzes/enerģijas tirgus jomā. Ja valsts pārvalde (Saeima, Ministru kabinets utt.) ir pietiekami kompetenta šajā jomā, tad nedomāju, ka viens pats E.Pastars tagad noliks visu valsti uz lāpstiņām. Turklāt neatceros, ka iepriekš, strādājot Saeimā, pie Valsts prezidenta vai Valsts kontrolē, viņš būtu kā īpaši strādājis pie gāzes/enerģijas tirgus jautājumiem.
Cita lieta ir par tiem valsts pārvaldes darbiniekiem, kuri nesen vēl kā Tieslietu ministrijas, Valsts kanceles vai SPRK darbinieki strādāja pie gāzes tirgus jautājumiem, bet tagad jau ir pārmetušies frontes otrā pusē.
nu ziniet
16. Februāris 2016 / 09:08
24
ATBILDĒT
It kā jau vajadzētu mušas nodalīt no kotletēm,bet es vairs nevaru uztvert šī gāzes skartā speciālista tekstus.Zinu,zinu,tas nav pareizi...
sm. > nu ziniet
16. Februāris 2016 / 10:32
7
ATBILDĒT
Jūs veicat Latvijas Republikas Advokatūras likuma 7.pantā ierakstīto "domu noziegumu": Advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem.
mja > sm.
16. Februāris 2016 / 11:03
4
ATBILDĒT
Nav advokāts, nav arī pienākums pārstāvēt.
sm. > mja
16. Februāris 2016 / 12:08
0
ATBILDĒT
LRAL 4.p. Latvijā par advokātiem šajā likumā noteiktajā kārtībā var būt: .. 2) zvērinātu advokātu palīgi.
ikeu > sm.
16. Februāris 2016 / 10:53
0
ATBILDĒT
Neapšaubāmi, ka nopietnās diskusijā argumenti attiecībā uz personu būtu jāuztver tikai ar vieglu smaidu.

Abstrahējoties no minētās tēmas, jāatzīst, ka E.Pastara kungs, izvēloties pārstāvēt konkrēto klientu, visticamāk rēķinājās ar to, ka vidējā statistiskā pilsoņa acīs kritīs viņa reitings, tā kā tauta vairāk mīl tos, kas iestājas par taisnīgumu, nevis paša interesēm, jo es domāju, ka nevienam nav šaubu, ka advokāts pārstāv klienta intereses, bet klienta intereses ne vienmēr sakrīt ar taisnīgu risinājumu konkrētajā lietā.
visi numura raksti
Sannija Matule
Informācija
Tiesībsarga amatam – divi kandidāti
2016. gada 16. martā pēc piecu gadu darbības beidzas līdzšinējā tiesībsarga Jura Jansona pilnvaru termiņš. Atbilstoši Tiesībsarga likumam jau pavisam drīz, tuvākajās nedēļās, Saeimai amatā ir jāapstiprina nākamais tiesībsargs, ...
Rolands Neilands
Skaidrojumi. Viedokļi
Galvojuma patstāvība pēc galvenā parādnieka saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas
Latvijas Republikas Civillikumā1 esošais galvojuma regulējums nenosaka atšķirīgus noteikumus attiecībā uz to, vai galvojums ir dots par fiziskas vai juridiskas personas saistībām. Neskatoties uz to, pēdējos gados ir izveidojušies divi ...
10 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Tieslietu sistēmas cilvēkvēsture: notāru biogrāfiskā rādītāja otrais sējums
Pagājušā gada nogalē klajā nācis otrais Latvijas notāru biogrāfiskā rādītāja sējums: "Latvijas notariāts. Valsts notāri un zvērināti notāri biogrāfijās. 1944–2015", kas turpina notariāta vēstures izpētes un fiksēšanas ...
Dina Gailīte
Akadēmiskā dzīve
Tieslietu zinātnes lasījumi Latvijas Universitātes konferencē
Latvijas zinātnē tieši gada sākums, nevis beigas ir lielākās "ražas" laiks, jo tieši tad tradicionāli notiek vadošās nacionālās akadēmiskās institūcijas – Latvijas Universitātes – zinātniskā konference, šogad jau 74. reizi. ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Jaunās valdības aktualitātes tieslietu un iekšējās drošības jomā
Izvilkums no Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību1 attiecībā uz plānoto tieši tieslietu jomā, jo pašā dokumentā tā atsevišķi nav izdalīta. Tāpat sniegts ieskats iekšējās drošības jomā ...
AUTORU KATALOGS