ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Jūlijs 2016 /Nr.30 (933)

Satversmes tiesas tiesneša atstatīšanās
Mg. iur.
Jānis Priekulis
ZAB “COBALT” jaunākais jurists 

Raksta mērķis ir aplūkot tiesneša atstatīšanās institūtu Satversmes tiesas procesā, cenšoties kliedēt dažkārt izskanējušo mītu, ka konstitucionālās tiesvedības procesā nekad nevarētu izveidoties neobjektīva tiesneša situācijas.

Tiesnesim ir pienākums būt objektīvam, un, ja tiesnesis nevar tāds būt, tam ir aizliegts piedalīties lietas izskatīšanā.1 Tas ir vispārzināms princips, un, lai arī Satversmes tiesas procesā atbilstoši Satversmes tiesas likuma 25. panta piektajai daļai nepastāv tiesneša noraidīšanas institūts,2 šis princips ir attiecināms arī uz Satversmes tiesu, jo aizliegums pieteikt noraidījumu tiesnesim nenozīmē, ka nevarētu rasties neobjektīva tiesneša situācijas.3 Satversmes tiesas likuma 25. panta piektā daļa nozīmē vien to, ka nevienam no lietas dalībniekiem nav tiesību prasīt tiesneša noraidīšanu, tādējādi atstājot uz pašas Satversmes tiesas pleciem neobjektīva tiesneša situāciju identificēšanu un nodrošināšanu, ka neobjektīvs tiesnesis nepiedalās lietas izskatīšanā, tas ir, tiesnesis pats atstatās vai tiek atstatīts. Raksta mērķis ir aplūkot tiesneša atstatīšanās institūtu Satversmes tiesas procesā, cenšoties kliedēt dažkārt izskanējušo mītu, ka tajā nekad nevarētu izveidoties neobjektīva tiesneša situācijas.

 

Atstatīšanās institūts konstitucionālo tiesu procesos

Tiesneša atstatīšanās tāpat kā tiesneša noraidīšanas institūts ir tas instruments, ar kuru iespējams nodrošināt, ka lietas izskatīšanā piedalās tikai objektīvi tiesneši un ka tiesneši spriež taisnīgu tiesu, jo viens no taisnīgas tiesas elementiem ir tiesneša un tiesas objektivitāte.4 Tiesneša atstatīšanās no noraidīšanas lielākoties atšķiras pēc tā, ka atstatīšanās gadījumā tiesnesis nepiedalās lietas izskatīšanā pēc savas iniciatīvas, bet noraidīšanas gadījumā – pēc lietas dalībnieka lūguma.

Konstitucionālo tiesu procesos parasti darbojas abi šie institūti, tomēr ir atsevišķas valstis, piemēram, kā Austrija5 un Latvija, kur ir aizliegts pieteikt noraidījumu konstitucionālās tiesas tiesnesim. Lai gan, autora ieskatā, šādam aizliegumam ir maz jēgas, valsts tomēr ir tiesīga to ieviest. Tomēr, ja valsts to dara, tad, lai izvairītos no situācijām, kad lietu izskata neobjektīvs tiesnesis un kad tiek spriesta netaisnīga tiesa, pārkāpjot Satversmes 92. panta pirmo teikumu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6. panta pirmo daļu, valstij ir pienākums nodrošināt pilnvērtīgi funkcionējošu tiesneša atstatīšanās institūtu. Tas nozīmē, ka tādās valstīs kā Austrijā un Latvijā, kur konstitucionālās tiesas tiesnesim ir aizliegts pieteikt noraidījumu, ir nepieciešams efektīvs tiesneša atstatīšanās institūts, lai nodrošinātu, ka lietas izskata tikai objektīvi tiesneši. Ja tāds nepastāv, var gadīties situācijas, kad tiek spriesta netaisnīga tiesa.

Latvijā ir ierasts, ka tiesneša atstatīšanās ir tiesneša vienpusēji piesakāma rīcība un ka par to nav nepieciešama nekāda apstiprināšana. Tā tas ir civilprocesā, administratīvajā procesā un administratīvo pārkāpumu procesā.6 Izņēmums ir kriminālprocess, kur tiesneša atstatīšanās ir jāapstiprina tiesas priekšsēdētājam vai tiesas sastāvam (Satversmes tiesas process tiks analizēts raksta turpinājumā),7 un līdzīga kārtība ir vērojama arī vairākos ārvalstu konstitucionālo tiesu procesos.

Atstatīšanās institūts Satversmes tiesas procesā ir noregulēts fragmentāri, un būtu apdomājams, vai atstāt šā institūta detalizētāku regulējumu konstitucionālo paražu un ētikas, nevis tiesību normu līmenī.

Vairākās valstīs ir noteikts, ka pār konstitucionālās tiesas tiesneša atstatīšanos ir nepieciešama apstiprināšana, un tikai tad, ja atstatīšanās tiks apstiprināta, attiecīgais tiesnesis tiks uzskatīts par atstatītu no lietas izskatīšanas. Piemēram, Albānijas konstitucionālajā tiesā tiesneša atstatīšanās ir apstiprināma lietu izskatošam tiesu sastāvam, ja atstatīšanās tiek pieteikta tiesas sēdē, vai tiesas priekšsēdētājam pārējos gadījumos.8 Tāda pati kārtība ir arī Lihtenšteinas konstitucionālajā tiesā.9 Baltkrievijas,10 Beļģijas11 un Austrijas12 konstitucionālajās tiesās tiesneša atstatīšanās ir apstiprināma pašai konstitucionālajai tiesai (tās tiesnešiem) balsošanas ceļā.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Māris Onževs
Skaidrojumi. Viedokļi
Atpakaļejoša spēka izpratne un juridiskās sekas tiesiskā demokrātiskā valstī
Raksta mērķis ir palīdzēt veidot "Jurista Vārda" lasītājiem izpratni par vienu no sarežģītākajiem un vienlaikus pretrunīgākajiem tiesību jautājumiem, par kuru Latvijas tiesību sistēmā joprojām nav izveidojies konsekvents un ...
1 komentāri
Andris Dimants
Informācija
Vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens – cik tālu ir tikts
Kā viens no instrumentiem, lai celtu tiesību zinātņu programmu absolventu zināšanu un prasmju kvalitāti,1 no 2019. gada ir plānots ieviest obligātu valsts kvalifikācijas eksāmenu visiem profesionālā maģistra tiesību zinātnes ...
3 komentāri
Juris Baldunčiks
Domu mantojums
Latvijas parlamenta nosaukumam – 150

1866. gada maija beigās un jūnija sākumā laikrakstā "Latviešu Avīzes" parādījās jauns vārds, kas pēc vairākiem gadu desmitiem kļuva par Latvijas Republikas parlamenta nosaukumu.

Vija Kalniņa
Informācija
Pokemonu ķeršanas trakums aktualizē diskusiju par dažādiem tiesību jautājumiem
2016. gada 6. jūlijā tika izlaista tā sauktā papildinātās realitātes (argumented reality) spēle "Pokémon Go", kuru ir izstrādājis Nintendo sadarbībā ar Niantic. Pirmo divu dienu laikā pēc tās nonākšanas tirgū tā tika instalēta ...
2 komentāri
Patentu valde
Tiesību politika
Darbu sāk Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome, un mainās kārtība apelāciju un iebildumu lietu izskatīšanā
2016. gada 18. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta rīkojums par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu iecelšanu amatā, vienlaikus mainās arī atsevišķi noteikumi apelāciju par Patentu ...
AUTORU KATALOGS