ŽURNĀLS Intervija

23. Augusts 2016 /Nr.34 (937)

Normatīvo aktu tuvināšana darīs ērtāku preču zīmju reģistrāciju un aizsardzību
Dace Liberte intervijā Vijai Kalniņai
Foto: Aiga Dambe

Latvijas Republikas Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte intervijā "Jurista Vārda" tieslietu redaktorei Vijai Kalniņai

2015. gada 16. decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādātā redakcija), kura, salīdzinot ar iepriekšējo direktīvu, paredz plašāku jautājumu klāstu, kurā dalībvalstīm ir jāunificē savi normatīvie akti preču zīmju reģistrācijas un aizsardzības jomā. Latvijas Republikas Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte intervijā žurnālam "Jurista Vārds" stāsta par direktīvas tapšanas iemesliem, galvenajām izmaiņām un priekšrocībām, ko jaunais regulējums dos uzņēmējiem.

D. Liberte intervijā atklāj gan jautājumus, par kuriem dalībvalstu starpā ir bijis grūti panākt vienošanos, gan arī par Latvijai nepierastiem jaunievedumiem, ko paredz direktīva, savu stāstījumu ilustrējot ar interesantiem piemēriem no prakses.

Kādi ir galvenie iemesli jaunās direktīvas tapšanai?

Iepriekšējā direktīva – Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (kodificēta versija), kas tiek saukta arī par Pirmo direktīvu, – ir diezgan sena. Tās bāze tika izstrādāta 1988. gadā, bet 2008. gadā tā tika pārstrādāta, to kodificējot. Kopš Pirmās direktīvas pamatu izstrādes ir pagājuši gandrīz 30 gadi, un jau 2010. gadā bija sajūta, ka ir mainījusies Eiropas Savienības (ES) biznesa vide un ir mainījušās tehnoloģijas, kas ietekmē preču zīmju reģistrācijas procedūru.

Turklāt jāņem vērā, ka tad, kad pirmo reizi mēģina harmonizēt un tuvināt dalībvalstu normatīvo regulējumu noteiktā jomā, dalībvalstu līdzšinējās prakses lielākoties ir diezgan atšķirīgas, un tiek atrasts viens aspekts, kas tiek harmonizēts. Paejot laikam un visiem pierodot pie vienotā regulējuma, var mēģināt harmonizēt kaut ko vairāk, jo tad tas dalībvalstīm ir vieglāk. Kā to varēja just visās sarunās par jaunās direktīvas projektu, dalībvalstis diezgan sāpīgi uztver to, ka viņām kaut kas būs jāmaina, jo katram liekas, ka viņa prakse un tas, kā viņš ir darījis, ir pats labākais.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Baltijas valstu konstitucionālā identitāte
Šā raksta mērķis ir raksturot Baltijas valstu konstitucionālo identitāti. Lai sasniegtu raksta mērķi, autors vispārēji aplūkos konstitucionālās identitātes jēdzienu, kā arī atsevišķi analizēs konstitucionālās identitātes ...
Deivids Šulcs
Skaidrojumi. Viedokļi
Amerikāņa ievads ASV tiesībās
ASV spēj mulsināt ne tikai Eiropas valstu sabiedrību kopumā, bet arī juristus, jo ASV tiesību sistēma ir grūti izprotama ne tikai no ārpuses, bet arī amerikāņu tiesību praktiķu vidū. Šajā rakstā autors ir iezīmējis piecas tās ...
5 komentāri
Laura Platace
Skaidrojumi. Viedokļi
Spiegošana kā valsts drošībai nozīmīgas informācijas iegūšanas veids
Pastāvošajos ģeopolitiskajos apstākļos apsteidzošas, publiski nepieejamas un klasificētas informācijas iegūšanai par citu valstu militārajām spējām, ekonomisko attīstību, politisko lēmumu pieņemšanas gaitu ir aizvien lielāka ...
Tiesību politika
Iezīmē virzienus maksātnespējas nozares sakārtošanai
Pagājušās nedēļas Ministru kabineta komitejas sēdē 16. augustā tika atbalstīts pamatnostādņu projekts "Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plāns", ko izstrādājusi un valdībai ...
6 komentāri
Inese Avota
Informācija
Latvijas jaunajiem tienešiem – trešā vieta starptautiskās sacensībās
Latvijas pārstāves ieguvušas trešo vietu Eiropas jauno tiesnešu un prokuroru starptautisko sacensību Themis pusfinālā, kas bija veltīts tiesnešu un prokuroru ētikas tēmai. Sacensības ik gadu rīko Eiropas Juridiskās tālākizglītības ...
AUTORU KATALOGS